Bezdarbs — no viena grāvja otrā?
Anita Bormane
www.la.lv

Kad beidzot milzīgais bezdarba leduskalns Latvijā sāks kust? To vēlētos zināt mēs visi. Bet varbūt šis process jau ir sācies? Uz šādu piesardzīgi optimistisku atziņu vedina nesen publiskotie statistikas dati. Tie liecina, ka 2010. g. II ceturksnī Latvijā strādāja gandrīz par 20 000 cilvēku vairāk nekā gada sākumā.

Šis skaitlis, protams, nav iztēli žilbinošs, tomēr kaut mazliet palīdz deldēt Latvijas joprojām dramatiskos rādītājus nodarbinātības jomā. Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos izskanējušas vēstis par dažiem vērienīgiem ārvalstu investīciju projektiem, kas Latvijai nākotnē varētu sagādāt jaunas darba vietas. Starp tiem var minēt nesen atklāto automontāžas rūpnīcu Jelgavā, kā arī Kanādas kompānijas «Bombardier Transportation» ieceri sadarbībā ar Rīgas Vagonu rūpnīcu Latvijā atsākt vilcienu ražošanu.

Daži arī prognozē, ka pazeminātās nodokļa likmes ieviešana sekmēs vismaz 900 jaunu mikrouzņēmumu izveidi jau līdz gada beigām. Taču, pat šīm ierosmēm īstenojoties, paveiktais gan var izrādīties vien piliens Latvijas bezdarba jūrā. Analītiķi spriež, ka, arī sākoties ekonomikas izaugsmei, pie vidējā nodarbinātības līmeņa (kad bezdarbs skar aptuveni 7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita) atgriezīsimies, agrākais, 5 7 gadu laikā.

Tomēr man jau šobrīd šķita svarīgi noskaidrot, vai nelielais darba vietu pieaugums būtu vērtējams kā cerīga tendence? Cik lielai šobrīd vajadzētu būt valsts līdzdalībai nodarbinātības problēmas risināšanā? No kurām nozarēm varam cerēt vislielāko devumu jaunu darba vietu radīšanā? To jautāju dažādu jomu ekspertiem.

A. Strazds, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs, «Nordea bankas» vecākais ekonomists:

— Nelielo nodarbinātības pieaugumu ir radījušas eksportnozares, kā arī papildu darba vietas rūpniecībā, pakalpojumu sektorā, tostarp tūrismā. Protams, ir iespēja, ka tas saistās arī ar zināmu sezonalitāti, un šādu darba vietu skaits rudenī varētu vismaz par dažiem tūkstošiem sarukt. Tomēr domāju, ka turpmākajos mēnešos nodarbinātība kopumā pieaugs, tiesa, visnotaļ mērenā tempā.

Paredzu, ka kvalificētie cilvēki, kuri šobrīd vēl ir bez darba, jau nākamajā gadā to atradīs. Uzņēmumi atkal sāks pastiprināti konkurēt kvalificētu darbinieku piesaistē. Arī algu samazinājumi dažos gadījumos bija pārmērīgi, tāpēc uzņēmēji būs spiesti tās paaugstināt. Algu kāpums gan būs mērens — par 5 līdz 10%, taču tieši augstāk kvalificētie darbinieki var to sagaidīt pirmie.

Tomēr jāņem vērā, ka, pat atsakoties ekonomikas izaugsmei, daļa darba vietu tirgū vairs neparādīsies — galvenokārt tās, kas neprasa īpašas prasmes un iemaņas. Nākotnē Latvijā par lielu problēmu var izvērsties strukturālais bezdarbs, kas skars cilvēkus ar zemu kvalifikāciju. Savukārt, investorus var atbaidīt mūsu valsts neparedzamā nodokļu politika. Jāņem gan vērā, ka lielie investīciju projekti, lai arī cik labi tie izskatītos, nav galvenais atspaids darba tirgum. Pasaules prakse liecina, ka nodarbinātību visvairāk veicina tieši mazie un vidējie uzņēmumi.

I. Kalvane, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Pakalpojumu departamenta direktore:

— Šobrīd ir vērojamas trauslas darba tirgus stabilizācijas pazīmes. Bezdarba pieauguma tempi ir mitējušies, un brīvo darba vietu kļūst vairāk, piem., apstrādes rūpniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu joma. Tomēr būtisku nodarbinātības pieaugumu, domāju, nesagaidīsim līdz pat gada beigām. Cilvēkiem, kuri meklē darbu, šobrīd vissvarīgākais ir objektīvi novērtēt savas prasmes un iemaņas, jo darba devēji pēdējā laikā saskaras ar problēmu, ka nav pieejami darbinieki ar atbilstošu kvalifikāciju. Nav jau obligāti jāapmeklē NVA rīkotie kursi, katrs pats var izvēlēties sev piemērotāko veidu, kā papildināt zinības. Patlaban NVA īsteno arī programmu, kuras gaitā darba devējiem piedāvājam darbiniekus no mūsu reģistrēto bezdarbnieku vidus, viņus apmācot tieši tajās specialitātēs, kas konkrētajam uzņēmumam ir nepieciešamas.

A. Līce, Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte:

— Nodarbinātības pieaugums atsāksies 2011. g., bet tas nebūs straujš. Satrauc, ka Latvijā šobrīd gan demogrāfisko rādītāju, gan emigrācijas dēļ samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Pēc Ekonomisko prognožu centra aprēķiniem — lai tuvāko 15 gadu laikā sasniegtu 80% no ES valstu vidējā iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeņa, Latvijai būtu jāiziet no krīzes pāris gados. Jau 2013. g. tai vajadzētu sasniegt 8% IKP pieaugumu, un tam būtu jākāpj vidēji par 9% gadā visā atlikušajā periodā, kas ir nereāli. Līdz ar to draud iespēja, ka no viena grāvja — lielā bezdarba — varam iekļūt citās nepatikšanās — pie darbspējīgo iedzīvotāju trūkuma un strukturālā bezdarba, jo ilgstošie bezdarbnieki zaudē prasmes un viņiem ir arvien grūtāk atgriezties darba tirgū.

I. Kikjauka, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja:

— Jau tuvākajos gados Latvijā pakāpeniski īstenosies 31 LIAA administrētais augstas pievienotās vērtības investīciju projekts. Pēc atbalsta nosacījumiem, šajā iniciatīvā iesaistītajiem uzņēmējiem būs jārada vismaz 580 jaunas darba vietas. Kopējais to skaits gan būs lielāks, jo atsevišķi projekti daudzkārt pārsniedz programmas minimālās prasības. Piem., uzņēmuma «Bau-How» kopējais investīciju apjoms sasniegs 46 milj. latu. Plāno, ka tā rūpnīcas vien nodarbināto skaits būs no 800 līdz 1000 cilvēku. Projektam veltīta ES atbalsta summa ir 72 milj. latu, bet, lai šo finansējumu saņemtu, uzņēmumi paši investēs vairāk nekā 190 milj. latu ražošanas objektos.

M. Silinieks, «WorkingDay Latvia» mārketinga direktors:

— Darba tirgū šobrīd vērojama neatbilstība starp piedāvājumu un pieprasījumu. «Treknajos gados», izvēloties iet studēt vai arī pieteikties darbā kādā jaunbūvē ar četros ciparos rakstāmu atalgojumu, jaunieši bieži deva priekšroku otrajam. Sievietēm nekustamo īpašumu joma darbā atradās mazāk. Tas varētu izskaidrot, kāpēc lielāko bezdarbnieku daļu patlaban veido vīrieši spēka gados.

Vēl viena nesaderība ir atalgojuma līmenis. Vairākumā nozaru tas ir samazinājies par 30 līdz 50%. Turpretī darba meklētāji, kurus atlaida vēl krīzes sākumā, nereti sagaida divas reizes augstāku algu, nekā šobrīd ir gatavs maksāt darba devējs. Citādi viņi nevar nomaksāt iepriekšējos gados iegūtās parādu saistības. Pēdējā laikā uzņēmēji bieži meklē darbiniekus saviem spēkiem — paziņu loka, liekot sludinājumus bezmaksas sludinājumu serveros. Arī darba meklētāju metodes bieži pieklibo, jo daudziem cilvēkiem, īpaši, ja viņi ir nostrādājuši vienā vietā gadus 10, darba meklēšana, CV izveide un piedalīšanās intervijas var izrādīties liels izaicinājums.

2010. g. I ceturksnī Latvijā strādāja: 253 363 cilvēki sabiedriskajā sektorā; 371 934 — privātajā sektorā.

2010. g. II ceturksni Latvijā darbu meklēja 225 800 iedzīvotāji jeb 19,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (iepriekš — 20,4%).

195 000 (86%) no viņiem bija ar darba pieredzi, bet 93 800 (42%) darbu meklēja ilgstoši.

Reģistrētais bezdarba līmenis augusta beigās bija 15%. (Avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Reāls stāsts
Mārketinga un reklāmas speciāliste Ilva Beiere kopā ar sadarbības partneri Guntaru Šenbergu pirms gada Rīgā izveidoja SIA «Media Alliance» — jaunākās paaudzes interneta marketinga aģentūru.

— Līdz tam 10 gadus strādāju vienā no Latvijā vadošajām līzinga kompānijām. Doma dibināt savu uzņēmumu radās, kad 2008. g. rudenī krīzes priekšvakarā paliku bez darba. Lēmumu par aiziešanu gan pieņēmu pati — vēlējos dzīvē ko mainīt. Nākamajos mēnešos meklējot darbu, izmantoju iespējas, ko piedāvā NVA, papildināju angļu valodas zināšanas. Kad, dažādiem uzņēmumiem nosūtījusi 100 pieteikumus, saņēmu tikai 2 pozitīvas atbildes, sapratu — ja vēlos strādāt, darba vieta jārada pašai. Rīcībai mani iedvesmoja sadarbības partnera G. Šenberga ideja. Nu jau gadu esam kompanjoni, kopā liekot pieredzi, zināšanas un arī iekrājumus. Ikdienā mūsu uzņēmums palīdz jebkurai Latvijas kompānijai kļūt atpazīstamākai timekļa vidē, izstrādājam mājas vietnes, rīkojam reklāmas kampaņas. Ar mums strādā vel 2 cilvēki — ari viņi pirms tam bija bez darba.

Darba praktizēšana pašvaldībās:
100 latu stipendijas programmā 2010. g. augustā bija iesaistīts 51 541 bezdarbnieks. Projekta «Pasākumi noteiktām personu grupām» — 910 darbinieki.

(Avots: NVA)