Atvadu vārdi Edgaram Rungam

Kad ozolzarus šūpo ziemas vēji,
Kad diena lēni, skumju pilna aust,
Smaids negaidīti izzūd mūsu sejās,
Jo lūpām pēkšņi pielikts rūgtāks kauss.

Par Tavu aiziešanu vēstī sēru zvani,
Gan radi, draugi, paziņas te skumst,
Bet Tavas kora dziesmas vienmēr skanēs,
Tavs ievu ziedu tango paliks mums.

Mēs jūtam dzīves mirkļus garām zibam,
Un ceram, bet šī cerība, kā puķe vīst,
Jo īsa bija mūsu sadarbība
Kā zibens vasarīgās debesīs.

Vēl sapņoji un alki daudz ko paveikt,
Un ļaužu sirdīm skaistas dziesmas dot
Par vīgriezēm, kas smaržo līču pļavās,
Par dzeguzi, kas gadus skaitīt prot.

Un tālredzīgs Tu savā dzīvē biji,
Jo uzskatīji – tas Tavs pienākums –
Tu nošu zīmes Braila rakstā viji
Priekš jaunās paaudzes, kas nāks pēc mums.

Bet tagad staigā Dieva tēva takās,
Uz zemes dzīvi durvis slēgtas ciet.
Šķiet sajūti vēl savus draugus blakām,
No kuriem bija grūti projām iet.

Imants Smirnovs