Nodaļa — Aktuāla informācija

Pašnodarbinātais — pats sev priekšnieks un padotais
Agita Grīnvalde-Iruka laikraksts «Diena»

«Varu teikt, ka esmu laimīgs, jo daru to, kas man tiešām patīk,» saka fotogrāfs Dainis Matisons, kurš pēc darba zaudēšanas lielā kokapstrādes uzņēmumā pabijis bezdarbnieka lomā, piedzīvojis bezcerīgus brīžus darba meklētāja statusā, apmeklējis trīs dažādus kursus Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), līdz nolēmis kļūt par pašnodarbināto un savu vaļasprieku — fotografēšanu — pārvērtis pastāvīgā nodarbē.

Arī mārupiete Sarmīte Strautiņa ir gandarīta, ka var strādāt mājās. Politoloģe pēc profesijas ar ilgu pieredzi žurnālistes darbā. Ieguvusi pašnodarbinātās statusu, viņa tagad darina apģērbu bērniem.

Baidās legalizēties
Tagad Dainis ne tikai fotografē pēc individuāla pasūtījuma, bet arī lasa lekcijas Foto akadēmijā un nosacīti kļuvis par darba devēju pieciem jauniešiem. Turpinot sadarbību ar NVA, Dainis īsteno projektu par jauniešu darba praksi, kur pieciem «studentiem» māca fotografēt. Apmeklējot projektu vadības kursus, jūrmalnieks novērojis, ka gandrīz visi viņa kursabiedri jau ar kaut ko nodarbojas — viens labojis automašīnas, cits darinājis rokdarbus, taču visi to darījuši «pa kluso», un arī pēc kursu beigšanas baidījušies sākt legālu uzņēmējdarbību.

Kaut gan Ekonomikas ministrijas (EM) speciālisti apgalvo, ka pēdējā gadā darīts daudz, lai sekmētu pašam veidot savu biznesu, ir atvieglota nodokļu aprēķināšana, samazinātas dažādas valsts nodevas, sekmēta iespēja iegūt finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai, ir samazināts birokrātiskais slogs, daudzi tomēr baidās ķerties sakārtot lietas. Galvenais iemesls — nestabila uzņēmējdarbības vide Latvijā, svārstīga nodokļu politika. Taču Dainis mudina nebaidīties, īpaši, ja tas, ko dari, kādam ir vajadzīgs un ļauj pašam nopelnīt. Viņa personīgā pieredze liecina, ka tik traki nav, visu varot apgūt.

«Mums paveicās gan ar labiem pasniedzējiem kursos, kas mani iedrošināja, gan ar atsaucīgiem valsts iestāžu darbiniekiem, kas konsultēja, reģistrējoties kā pašnodarbinātajam.» Brīdī, kad kursu vadītāja ar savu pamudinājumu it kā Daini «pagrūdusi» pretī savam rūpalam, viņš sapratis, ja vien ir vēlēšanās, no bezdarba un bezcerības bedres tomēr var izrāpties.

Pašnodarbinātā statuss no uzņēmējdarbības formām Dainim izrādījies vispiemērotākais. Viņš pats plāno savu darba režīmu, var veikt nepieciešamos norēķinus, pats izvēlēties, kādos projektos iesaistīties. «Šobrīd savu nākotni vismaz tuvākajam gadam esmu nodrošinājis,» atzīst jaunais uzņēmējs, kurš pašnodarbinātā statusā ir nepilnus četrus mēnešus.

Žurnāliste šuj kleitas
Politoloģe, pieredzējusi žurnāliste Sarmīte Strautiņa šobrīd mājās darina bērnu apģērbu. Pamudinājums bijis gan tas, ka palikusi bez darba, gan arī tas, ka gribējies pucēt gadu veco mazmeitu Lību. «Sapratu, ka palieku bez ienākumiem, izmisumā sāku domāt, ko vēl protu, un atcerējos, ka māku šūt un adīt,» stāsta Sarmīte. Viņa saka paldies arī padomju laikam, kas sievietēm iemācīja būt radošām situācijā, kad nopirkt neko nevarēja, bet skaisti izskatīties gribējies vienmēr.

«Man bija pilna galva ideju, tās lauzās uz āru, sāku spēlēties ar audumiem, krāsām, faktūrām, tapa pirmie modelīši. Kad sapratu, ka pēc maniem darbiem ir pieprasījums, nolēmu legalizēties,» saka Sarmīte, kura pirms pusgada kļuva pašnodarbinātā, lai oficiāli varētu pārdot savus darinājumus gan meitas izveidotajā interneta veikaliņā, gan amatnieku tirdziņos.

Sarmīte, tāpat kā Dainis, atzīst, ka pašnodarbinātās statuss viņai ir vispiemērotākais, jo sieviete strādā viena, darba apjoms nav liels, viņa darbojas mājās. Arī statusa iegūšana nav bijusi sarežģīta, tas prasījis vien pāris dienu un gandrīz nekādas izmaksas.

Likumi nesaprotami
«Pirms pieņemt lēmumu, kā sākt savu biznesu, izpētīju likumus, tie gan rakstīti nesaprotami vienkāršam cilvēkam, bez speciālistu konsultācijām tos saprast nav iespējams,» saka Sarmīte. Daudz pētījusi interneta forumos rakstīto, lai izlobītu būtiskāko. Viņas paziņas pašnodarbinātie Sarmīti iedrošināja, sakot, ka tas nav sarežģīti. Trijās dienās pēc iesnieguma uzrakstīšanas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) viņa saņēmusi nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību. «Piereģistrēju nodokļu grāmatiņu un varēju sākt darboties.»

Drošības labad viņa savu grāmatvedību uzticējusi kārtot pieredzējušai grāmatvedei, kas, tāpat kā viņa, ir pašnodarbināta. «Zinu, ka tas nav sarežģīti, īpaši, ja pati būšu organizēta, rūpīgi krāšu čekus un kārtīgi pierakstīšu savus izdevumus un ienākumus, taču drošības labad uzticos profesionālim.»

Turpretī Dainis ar visu tiek galā pats, jo četros mēnešos sapratis, ka tā nav nekāda Ķīnas ābece. Lai gan abi ir to darbības jomu sarakstā, kas varētu izmantot atviegloto nodokļu nomaksas sistēmu un maksāt patentmaksu, Viņi izvēlējušies to nedarīt.

Patentmaksa izdevīga tiem, kam regulāri ir noteikta apjoma ienākumi, taču ne Sarmīte, ne Dainis precīzi nevar zināt, cik kurā mēnesī nopelnīs. Tāpat abi šobrīd nemaksā sociālo nodokli, jo pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz noteiktu summu, var izvēlēties to nedarīt.

Abi ir gados, tāpēc vaicāju, vai, nemaksājot sociālo nodokli, nebaidās palikt bez pensijas. Gan Sarmīte, gan Dainis atklāj, ka īsti neuzticas pašreiz tik nestabilajai sociālās apdrošināšanas un pensiju sistēmai. Tāpēc Dainis par to jau parūpējies laikus, veidojot bankā naudas uzkrājumu vecumdienām, savukārt Sarmīte saprot, ka paļauties var vienīgi uz sevi, un strādās tik ilgi, cik vien varēs sevi nodrošināt.

Pašnodarbinātā statuss: plusi un mīnusi

Plusi (+)
Iespēja legalizēt savus ieņēmumus no saimnieciskās darbības. Var apkalpot juridiskas personas, iespēja slēgt līgumu ar pasūtītāju, kas dod garantiju, ka saņems samaksu par preci vai padarīto.

Pašnodarbinātais var maksāt sociālo nodokli un pretendēt uz pensiju un pabalstiem (izņemot bezdarbnieka).

Lielākas iespējas iegūt kredītu bankā, jo ir oficiāli deklarēti, regulāri ienākumi, ko var apliecināt ar attiecīgu dokumentu no VID. Salīdzinoši nav sarežģīta grāmatvedība, kārtojama pēc vienkārša ieraksta (kases) principa.

Vienkāršs un lēts reģistrācijas process — nav dibināšanas līgums, statūti, notariāli apstiprināti paraksti, kā arī nav nepieciešams sākuma kapitāls vai pamatlīdzekļi kā reģistrējot kapitālsabiedrību.

Nav nepieciešams kases aparāts, pietiek ar VID reģistrētām kvītīm vai pārskaitījumu, kas pamatots ar rēķinu.

Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāmaksā tikai par tiem mēnešiem, kuros peļņa sasniedz Ls 200. Ja gada ienākumu summa jau sasniegusi Ls 2400, turpmāk katru mēnesi līdz gada beigām jāmaksā vismaz minimālā iemaksu summa, kas 2011. g. ir Ls 63,04.

Mīnusi (-)
Nevar pretendēt uz paaugstinātu samaksu par darbu ārpus noteiktā darba laika un brīvdienās. Nepienākas apmaksāts ikgadējais atvaļinājums. Pašnodarbinātais pats sev ir darba devējs, nevis darba ņēmējs, līdz ar to bezdarbam pašnodarbinātais netiek apdrošināts.

Pašnodarbinātajam vienmēr jābūt gatavam ļoti uzmanīgi izvērtēt visas bīstamības, kas saistītas ar darbu veikšanu, un gatavam atteikties no darba, ja nav iespējams garantēt personīgo drošību. Pašam jāgādā par nepieciešamajiem aizsarglīdzekļiem, darba drošību, apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

Kārtību izvēlas katrs pats
Pašnodarbinātais var izvēlēties — maksāt visus parastos nodokļus, patentmaksu vai mikrouzņēmuma nodokli. Neviens gan neņemas pateikt, kura forma būtu ērtāka. Tas atkarīgs no izvēlētās darbības jomas un plānotā apgrozījuma — izdevīgākā forma jāmēģina izrēķināt pašam.

Patentmaksu var maksāt fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību kādā no likumā noteiktajām saimnieciskās darbības jomām, kas galvenokārt saistītas ar pakalpojumu sniegšanu un amatniecību (to vidū — ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība, apģērbu un apavu izgatavošana, labošana, sadzīves pakalpojumi, amatniecības izstrādājumu izgatavošana, fotopakalpojumi u. c.) Patentmaksa jāmaksā arī tiem, kas pārdošanai vāc sēnes, ogas un ārstniecības augus.

Mikrouzņēmuma nodokli var izvēlēties individuālais komersants, zemnieku un zvejnieku saimniecība un pašnodarbinātais, kā arī SIA, ja uzņēmuma gada apgrozījums nepārsniedz 70 000 latu, nodarbināti ne vairāk kā pieci darbinieki un darbinieku algas nepārsniedz 500 latu mēnesī.

Patentmaksa būs izdevīgāka personām ar prognozējamiem noteikta apjoma regulāriem ienākumiem. Turpretī mikrouzņēmuma nodoklis — personām un uzņēmumiem ar lielākiem ieņēmumiem un samērā maziem izdevumiem. Patentmaksas apjoms ir no 30 līdz 120 latiem atkarībā no saimnieciskās darbības jomas. Patentmaksu maksā par vienu, trijiem vai sešiem kalendārajiem mēnešiem vai gadu. Tā ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Patentam var pieteikties kaut uz pāris mēnešiem — to visbiežāk izmanto ogotāji un sēņotāji.

Mikrouzņēmuma nodoklis ir vienots nodoklis ar 9% likmi, ko maksā no ieņēmumiem. Maksā četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu. Ietver sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmuma ienākuma nodokli, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. Mikronodokļa maksātāja statusu iegūst uz gadu.

Pašnodarbinātie savu grāmatvedību var kārtot paši vai uzticēt to profesionāļiem. Grāmatvedības pakalpojumu firmā tas varētu maksāt no 50 līdz 100 latiem mēnesī atkarībā no dokumentu apjoma. Vai pašnodarbinātais ir PVN maksātājs, un arī no abu pušu vienošanās. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, pieejamas divas bezmaksas grāmatvedības datorprogrammas, kas atrodamas Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

2011. g. martā bija aktīvi 150 patenti. Visvairāk patentu izsniegti: fotogrāfiem — 39; frizieriem — 22; masieriem — 15.

2011. g. marta sākumā ir reģistrētas 2646 fiziskās personas —mikrouzņēmuma nodokļa maksātājas.