Mūzikas terapija — lai iestātos harmonija
No žurnāla «Veselība» pielikuma
«Alternatīvā medicīna»

Mūzika rada noskaņu, atraisa sajūtas, mierina un uzmundrina. Tai ir milzu spēks, kas var kļūt par palīgu harmonijas meklējumos.

Mūzikas pamatā ir ritms. Tāpēc var teikt, ka mūzikas terapija ir tikpat veca kā pasaule, kurā viss notiek un pulsē noteiktā ritmā. Pirmais, kurš formulēja mūzikas iedarbību uz cilvēka ķermeni un psihi vēl 500 gadus pirms Kristus, bija zinātnieks un filozofs Pitagors. Viņš uzskatīja, ka mūzikas pamatā esošās harmonijas un skaitļu elementi spēj atjaunot izjaukto mieru un rada psiholoģisku līdzsvaru.

Par mūzikas terapiju kā ārstniecības un profilakses līdzekli pastiprināti sāka interesēties pēc Otrā pasaules kara, kad daudzu cilvēku dzīvē bija izjaukta gan psiholoģiskā, gan fiziskā harmonija.

Ne vienmēr mierīgais ir mierinošs
Mūzikas terapeits strādā ar cilvēka emocijām un meklē mūziku, kura palīdz gūt pozitīvas emocijas un atraisa optimismu, kas ir lielisks līdzeklis, lai atbrīvotos no stresa un dažādām neirozēm. Katrs cilvēks atšķirīgi reaģē uz vienu un to pašu mūzikas stilu. Nav vienota skaņdarba, kas spēj visiem palīdzēt, piem., pret bezmiegu. Mūzikas terapija ir individuāla.

Vienam cilvēkam smagais metāls noņem agresiju pēc grūtas darbdienas, savukārt citu tas iemet dziļā bedrē. Ir cilvēki, kuri nespēj atslābināties, skanot mierīgai mūzikai, jo miera viņiem šajā dzīvē ir pārpārēm, toties viņi aizmieg, klausoties rokenrolu.

Tikai mūzika
Lai saprastu, kā mūzika ietekmē tieši tevi, ir vērts doties vizītē pie mūzikas terapeita. Būs nepieciešamas aptuveni trīs konsultācijas. Divās pirmajās reizēs terapeits testē klientu, bet trešajā piemeklē vispiemērotāko un situācijai atbilstošāko mūziku, kuru klausoties cilvēks jūtās komfortabli. Lai gūtu rezultātus, jābūt pilnīgi atklātam testos un jāieklausās piedāvātajā mūzikā.

Praktiski tas notiek šādi — cilvēks klausās īsus mūzikas fragmentus un dod tiem vērtējumu 10 baļļu sistēmā, raksta komentārus, kurus terapeits pēc tam izmanto turpmākajam darbam. Tādejādi kļūst skaidrs, kurā virzienā jāmeklē. Piem., kādam patīk Austrumu mūzika. Otrajā tikšanās reizē terapeits piedāvās klausīties Austrumu valstu mūziku, lai noskaidrotu, kas tieši piemērots, jo izrādās — lai arī līdzīgas, dažādu valstu melodijas cilvēkiem var šķist ļoti atšķirīgas.

Kad piemeklēta raksturam un situācijai atbilstoša mūzika, klientam tā jāklausās katru dienu. Taču nevajag forsēt. Minimālais terapijas laiks ikdienā ir 15 minūtes, maksimālais — 40 minūtes. Šī mūzika jāklausās tikai ar austiņām, kas norobežo no apkārtējās vides (ausīs ieliekamās mazās austiņas neder). Šajā laikā nevajag nodarboties ne ar ko citu, tikai klausīties mūziku. Ja rodas sajūta, ka izvēlēta mūzika vairs nedod vēlamo efektu, dodies atkārtotā vizītē pie terapeita. Mūsu mūzikālās vajadzības mainās tieši tāpat kā mēs paši.

Atraisies dejā!
Tas ir kā sapnis, kurā tu vienkārši dejo vārdā nenosauktu deju, kusties mūzikas vai klusuma ritmā. Deju terapijā nav nepareizi izpildītu kustību. Viss, kas tev palīdz atraisīties, ir pareizs.

Varētu teikt, ka cilvēks sāk dejot vēl pirms dzimšanas. Jau mātes miesās katrs no mums izdzīvo kustību, kas paliek ierakstīta visagrīnākajās atmiņās par sevi. Tie ir pirmatnējās kustības impulsi, kurus cilvēks nespēj virzīt apzināti, bet, vēlreiz atrasti jau pieaugušā vecumā deju un kustības terapijas laikā, tie ļauj atvērties jaunai, uz pārmaiņām vērstai, dziļākai sevis izjūtai un resursu apzināšanai.

Šai terapijai nav nekāda sakara ar kādu no mums zināmajām strukturētajām dejām — tā nelīdzinās ne valsim, ne tango, ne polkai. Tās ir kustības, kuras diktē iekšējā būtība. Ne velti deju terapiju izvēlas cilvēki, kas vēlas uzlabot saskarsmi ar sevi, grib iemīlēt sevi. Nemitīgi tiek daudzināts, ka savs ķermenis jāmīl, bet dziļi un patiesi to var iemīlēt, tikai iepazīstot tā vēlmes un vajadzības.

Labai imunitātei
Deju terapijas mērķis nav vien emocionāls komforts, pašizziņa un radošuma attīstība. Nereti to izmanto rehabilitācijā, lai palīdzētu gan fizisku, gan psihisku saslimšanu gadījumā. Kustību terapija palīdz atraisīties un no jauna iemīlēt savu ķermeni pēc insulta, traumas, garīgas krīzes. Tā noder arī ēšanas traucējumu un citu psihisku saslimšanu ārstēšanā. Deja ir viena no retajām terapijas formām, kura komunikācijā un pašizpausmes veicināšanā iespējama arī cilvēkiem, kuriem traucēta runa. Viņi mācās ar ķermeni pateikt to, kas līdz šim bija jānoklusē.

Nekādu spoguļu!
Telpā, kurā notiek individuālās un grupu deju terapijas nodarbības, nav spoguļu. Tur nepastāv dalījums — šī kustība man sanāca pareizi un skaisti, bet cita nebija glīta. Visas piedzīvotās kustības un emocijas ir tavējās, tās ir tavs ceļš uz atraisītību.

Nebēdā, ja neesi prasmīga dejotāja, jo tam nav nekādas nozīmes. Tu esi unikāla, un tevi gaida jauns atklājums, kurā savijas emocijas, dejas un kustības prieks, izjūtas, meklējumi, radošums kustība. Tu kļūsi par instrumentu, kas palīdz atrast jaunu spēku un atbalstu turpmākai esībai.

Deju terapija ir saruna ar sevi, kas ļauj iziet ārpus rāmjiem un ieelpot līdz šim nepazītu gaisu. Ir tikai basas kājas, ērts tērps, terapeits, tu, tavas vēlmes, mūzika vai klusums un kustība. Izbaudi to!