LNB Rīgas organizācijas projekta izvērtējums un ieteikumi Rīgas domei
Sarma Pārstrauta, LNB Rīgas pilsētas organizācijas valdes priekšsēdētāja

Joprojām Rīgas pilsētas vide kopumā (transporta pakalpojumi, cenas veikalos, iepirkšanās process, iekļūšana valsts un pašvaldības iestādēs, pārvietošanās pa ielām, ielu šķērsošana utt.) ir nedraudzīga cilvēku ar redzes invaliditāti vajadzībām, pilsētas vide ir redzes invalīdiem visnedraudzīgākā starp Latvijas pilsētām.

Darba grupas eksperti ir izstrādājuši ieteikumus vides pieejamības jeb universālā dizaina nodrošināšanai Rīgā ar mērķi veicināt kvalitatīvu dzīves un darba vidi katram Rīgas pilsētas iedzīvotājam.

Projekta mērķi
1. Rīga kļūst par pieejamu pilsētu visiem Rīgas pilsētā dzīvojošajiem cilvēkiem un tās viesiem. Tas nozīmē, ka Rīga veidojas un attīstās, kļūstot aizvien pieejamāka jebkuram cilvēkam, tai skaitā cilvēkiem ar īpašam vajadzībām jebkurā dzīves situācijā.

2. „Sadarbības grupas” izveidošana. Tā sastāv no cilvēkiem ar redzes invaliditāti, profesionāļiem izvirzītajās prioritārajās jomās, pašvaldības pārstāvjiem. Šāda Sadarbības grupa domāta, lai palīdzētu ātrāk, kvalitatīvāk risināt cilvēku ar redzes invaliditāti problēmas.

Projektā ietvertās jomas
11. oktobrī notika konference „Redzes invalīdu problēmas un risinājumi iekļaujošas sabiedrības veidošanai Rīgas pilsētā”. Tās dalībnieki secināja, ka sabiedrībai nav pietiekama informācija un izpratne par cilvēku ar redzes invaliditāti problēmām un vajadzībām. Projekts pierādīja, ka ir jāturpina darbs pie sabiedrības informēšanas par cilvēku ar redzes invaliditāti problēmām un viņu vajadzību skaidrošanas.

Projekta darba grupās, uzliekot simulācijas brilles, ar kuru palīdzību dalībnieki varēja izjust dažādus redzes traucējumu, tika apzinātas redzes invalīdu problēmas prioritārajās jomās:
a) Rīgas pilsētas transporta pieejamība;
b) vides pieejamība sadzīvē;
c) sociālie jautājumi un informācijas pieejamība.

1. Vides pieejamība Rīgas transportā
Iedzīvotāju sabiedriskajās aktivitātēs liela nozīme ir Rīgas pilsētas sabiedriskajam transportam. Darba grupa ekspertu vadībā apsekoja Rīgas Domes tuvākās sabiedriskā transporta pieturas un ceļu līdz tām, secināja, ka ceļš līdz sabiedriskajam transportam un arī pats transports (tramvajs) nav pieejams cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Tuneļus izmantot cilvēkiem ar redzes invaliditāti vispār ir bīstami.

Darba grupas ekspertu ieteikums – Rīgā radīt apstākļus, lai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietošanās ar sabiedrisko transportu neradītu spriedzi un viņi spētu sasniegt savu gala mērķi. Tā kā sabiedriskais transports ir pašvaldības dotēts, vides pieejamība būtu jānosaka kā obligāts nosacījums dotāciju piešķiršanai.

Ieteikumi:
1.1. Sabiedriskā transporta pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (zemās grīdas, pielāgotas pieturas).

1.2. Sabiedriskajā transportā rokturi, margas, līmeņu maiņas vietas un pakāpieni marķēti kontrastējošā (dzeltenā) krāsā.

1.3. Sabiedriskā transporta līdzekļi aprīkoti ar lieliem maršrutu numuriem priekšējā un sānu logā (dzeltens fons, melni cipari), tikai noteiktā vietā un noteiktā augstumā, lai tos varētu saskatīt visi.

1.4. Audiovizuālas informācijas nodrošinājums par nākamo pieturu un galapunktu. Nodrošināt audiālo informāciju par pienākošā sabiedriskā transporta līdzekļa veidu, maršrutu un virzienu.

1.5. Pieturvietu pilnveidošana - kontrastējošu reljefu izveidošana, iezīmējot pieturvietas robežas un iekāpšanas, izkāpšanas vietas.

1.6. Labi salasāma un acu augstumā novietota informācijas pieejamība pieturvietās (maršruti, atiešanas laiki).

1.7. Sabiedriskā transporta pieturvietās (kurās iekāpšanai transporta līdzeklī ir jāšķērso brauktuves) pirms pieturvietas vēlams uzstādīt „gulošo policistu”, lai pasažieri varētu droši nokļūt līdz sabiedriskā transporta līdzeklim.

2. Vides pieejamība Rīgā sadzīves līmenī
Ikviena cilvēka jebkāda darbošanās ir saistīta ar orientēšanos apkārtējā vidē. Neredzīgam tā ir viena no dzīves svarīgākajām problēmām, jo prasme orientēties un būt mobilam ir arī viens no nosacījumiem zaudētās redzes kompensēšanai.

Daudziem cilvēkiem, kuri ir neredzīgi, vai tiem, kam ir zems redzes līmenis, pārvietošanās nepazīstamās ielās un ēkās ir ārkārtīgi bīstams piedzīvojums. Nepareizi novietots ielu aprīkojums, apvienojumā ar šķēršļiem pārvietošanās ceļā un nepietiekošu virziena norādi un taustei pieejamo (taktīlo) informāciju, rada stāvokli, kad cilvēks ar redzes traucējumiem kļūst atkarīgs no citiem un ierobežo viņu iespējas piedalīties ikdienas dzīves aktivitātēs.

Tika apsekoti objekti:
— Rīgas Domes ēkas centrālas izejas durvis,
— Rīgas Domes klientu apkalpošanas centrs,
— Vecrīgas ielas,
— Poliklīnika „Veselības nams 5”.

Secinājumi:
— Pilnīgi visos objektos nav marķētas kāpnes.
— Virpuļdurvis un citas durvis nav marķētas.
— Virpuļdurvis sarežģīti izmantojamas ratiņkrēslos sēdošiem, apmeklētajiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
— Ielu bruģis grūti izmantojams. Ielu stabi nav marķēti.
— Veikalos cenu zīmes un produktu pieejamība grūti izmantojama.
— Iestādēs informatīvās norādes nav pieejamas cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Nav audio atskaņojuma un maz piktogrammu.
— Iestādēs nav taktīlās kartes.
— Lifts „Veselības namā 5” nepieejams, šaurs. Izsaukumu pogām nav taktīlās norādes un informācijas Braila rakstā.
— Izmantojot simulācijas brilles, pārvietošanās ir ierobežota un nepieciešams daudz lielāks laiks.

Ieteikumi:
— Apsekot visas publiskās vietas un pakalpojumu sniedzēju institūcijas. Informēt un izglītot par universālā dizaina ieviešanu iestādēs.
— Apsekošana, informēšana un izglītošana jādara plānveidīgi un regulāri.
— Nepieciešams plānotāju, arhitektu un būvvaldes darbiniekiem plānveidīgi organizēt seminārus un praktiskas diskusijas par vides pieejamību.
— Iestāžu amatpersonām kaut reizi jādod iespēja izmantojot redzes problēmu simulācijas brilles nokļūt no dzīves vietas līdz darba vietai, lai Rīga 3 (trīs) gadu laikā kļūtu par pieejamāko pilsētu Eiropā.
Visi pasākumi, kas cilvēkiem ar redzes invaliditāti sekmē vieglāku pieejamību būvētai pilsētvidei un pilsētas transportam, jāuzskata par ieguldījumu kopīgam labumam, nevis liekām izmaksām.
3. Sociālie jautājumi un informācijas pieejamība
Izpētot interneta resursus, darba grupa ekspertes vadībā secināja, ka sociālo jautājumu un informācijas pieejamības jautājumā vēl daudz neatrisinātu jautājumu, lai cilvēkiem ar redzes invaliditāti radītu šajā jomā pieejamu vidi.

Ieteikumi:
— Veicināt izpratnes veidošanu par cilvēkiem ar redzes traucējumiem, to iespējām izglītībā un nodarbinātībā. Veikt padziļināto pētījumu ekspertu vadībā. Pētījuma ietvaros veidot diskusiju grupas, atspoguļojot reālo situāciju cilvēkiem ar redzes invaliditāti.
— Izstrādāt ieteikumus Universālā Interneta dizaina standartu izstrādāšanā, lai mājas lapu informācija būtu pieejama cilvēkiem ar redzes invaliditāti.
— Izstrādāt mājas lapu alternatīvās versijas.
— Izstrādāt tehnisko palīglīdzekļu jeb tiflotehnikas pielāgošanu latviešu valodai.
— Izstrādāt projektus, piesaistot finanses tehnisko palīglīdzekļu pielāgošanai latviešu valodā.
— Veidot sadarbību ar ārzemju ražotājiem inovatīvu produktu attīstīšanā un izveidē.
— Nodrošināt tehnisko palīglīdzekļu jeb tiflotehnikas iespējamo pieejamību.
— Veidot sadarbības plānu izglītības iestādēm, Nodarbinātības Valsts aģentūrai, darba devējiem un redzes invalīdiem, lai apzinātu profesijas un darbavietas, kuras spēj veikt redzes invalīdi ar dažādu invaliditātes pakāpi. Veikt darba vietu pielāgotību cilvēkiem ar redzes invaliditāti.
— Nodrošināt prakses vietu piedāvājumu no darba devēju puses sadarbībā ar izglītības iestādēm, Nodarbinātības Valsts aģentūru, Rīgas domi un Latvijas Neredzīgo biedrību. Tas veicinātu: redzes invalīdu izpratni par darba specifiku, tā piemērotību; darba devējiem pieredzi darbā ar redzes invaliditāti.
— Nodrošināt ergoterapeita pakalpojumu pieejamību tieši redzes invalīdiem, strādājot subsidēto darbu.
— Izveidot vienotu Informācijas un atbalsta centru redzes invalīdiem, ar pieejamiem pakalpojumiem dažādās sfērās (sociālās vides, izglītības, nodarbinātības un likumdošanas sfērās), veicinot valsts, pašvaldības un Latvijas Neredzīgo biedrības sadarbību un vienotu redzējumu par redzes invalīdu problēmām un to risinājumiem.
— Izveidot jauniešu iniciatīvo grupu, kas pārstāv savas problēmas, sadarbībai ar valsts un pašvaldības iestādēm.

Vadoties no darba grupas ekspertu ieteikuma, nepieciešams organizēt atkārtotus seminārus par vides pieejamību Rīgas pilsētā, piesaistot speciālistus, profesionāļus, piedaloties arī Valsts Nodarbinātības aģentūras pārstāvjiem, jo visbiežāk vides pieejamības standartu neievērošana pamatā nav apzināta rīcība, bet informācijas un izpratnes trūkums, kā arī normatīvie akti skaidri nedefinē nepieciešamās prasības. Ļoti svarīgi ir veikt dažādus informatīvus un izglītojošus pasākumus un kampaņas.

Ilgtermiņā nepieciešams izstrādāt pilsētvides pieejamības plānu atbilstoši Universālajam dizainam (t.i. vides, pakalpojumu produktu un informācijas pieejamību visiem cilvēkiem).

Organizācijas redzējums par tās ilgtspējīgu attīstību
Ļoti ierobežota ir pašreizējā LNB Rīgas organizācijas administratīvā kapacitāte. Šajā sakarā ir nepieciešama pašvaldības un valsts palīdzība, apmaksājot subsidētajām darba vietām darba devēja nodokli, gan arī atmaksāt atvaļinājuma kompensāciju. Lūdzam palīdzību šajos jautājumos, jo biedrība ir sabiedriska organizācija, kurai nav ienākumu.

Nepieciešams izveidot mūsdienīgu, uz konkrētu pētījumu pamata izveidotu informācijas un konsultācijas centru Rīgas pilsētā cilvēku ar invaliditāti (tai skaitā ar redzes invaliditāti) atbalstam, jo cilvēki ar redzes invaliditāti nav viendabīga cilvēku grupa. Redzes invaliditāte var būt jau kopš bērnības vai arī tā var būt iegūta skolas vecumā, pusaudža gados vai vēlākā dzīves posmā, papildu izglītības vai darba laikā. Invaliditātei var būt neliela ietekme uz spēju strādāt un līdzdarboties sabiedrībā vai arī tai var būt liela ietekme, kas prasa ievērojamu atbalstu un palīdzību. Tādēļ palīdzība un atbalsts lielākai daļai no šiem cilvēkiem ir jābūt individuālai un šādā Informācijas un konsultāciju centrā būtu nodarbināti cilvēki ar invaliditāti, kā arī atbilstoši sagatavoti speciālisti.

Ļoti lielas ir cilvēku ar redzes invaliditāti problēmas izglītības un profesijas apguvē. Skolu un augstskolu programmas, to tehniskais aprīkojums nav pielāgots šai specifiskajai invalīdu grupai. Skolām un augstskolām, savukārt, trūkst informācija par nepieciešamajām izmaiņām izglītības programmu izstrādei un mācību procesa nepieciešamajiem pielāgojumiem cilvēku ar redzes invaliditāti apmācībai un izglītošanai. Ļoti liela problēma ir nodarbinātība. Ja organizācijā realizētie projekti arī ir motivējuši dažus jauniešus ar redzes invaliditāti iegūt izglītību un apgūt profesijas, reālajā dzīvē joprojām trūkst likumdošanas regulācijas, kas motivētu darba devējus pieņemt darbā cilvēkus ar redzes invaliditāti. Cilvēku ar redzes invaliditāti darbā iekārtošanā nav izstrādāta praktiski nekāda sistēma. Nepieciešams sadarboties izglītības iestādēm, darba devējiem un pašiem cilvēkiem ar redzes invaliditāti, lai risinātu jautājumu par pielāgotu darbavietu radīšanu, apzinātu darbavietas, kurās iespējams strādāt cilvēkiem ar dažādu ar redzes invaliditātes pakāpi, izstrādātu pielāgotas programmas, kā arī nodrošinot šīs grupas cilvēkiem prakses vietas, kurās viņi varētu apliecināt savas spējas.

Cilvēkiem ar redzes invaliditāti, tāpat kā vispār cilvēkiem, bieži jāapmeklē ārstnieciskajās iestādes dažādu veselības problēmu dēļ. Arī šajās iestādēs nav speciālu, pielāgotu iespēju cilvēkiem ar redzes invaliditāti dažādu ārstniecisko pakalpojumu veikšanai. Trūkst pētījumu un informācija par redzes invaliditātes izraisošiem faktoriem (arī medicīniska rakstura), to novēršanu vai samazināšanu, redzes atgūšanas/uzlabošanas iespējām, statistika, risinājumi.

Mazsvarīgi nav arī apzināt un sākt risināt redzes invaliditātes riska grupu intereses, tādējādi valsts atgūtu kvalitatīvu darbaspēku. Arī redzes invalīdu piederīgie un atbalsta personas ir mūsu projekta mērķa grupas, jo arī viņu problēmas nav apzinātas un risinātas institucionālā līmenī.

Kā redzams, ļoti svarīgi izveidot tīklojumu starp visām izdalītajām mērķgrupām, lai risinot redzes invalīdu problēmas, rezultatīvi sadarbotos cilvēku ar redzes invaliditāti biedrība, valsts un pašvaldības iestādes, izglītības un veselības aizsardzības iestādes, dažādas NVO, augtu un izglītotos visa sabiedrība.

Noslēgums
Projekta galvenais mērķis bija, balstoties uz Vispārējām Cilvēktiesībām, ANO konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām" pamatnostādnēs, Invaliditātes likumā, apzināt cilvēku ar redzes invaliditāti galvenās problēmas un meklēt šo problēmu ilgtspējīgus risinājumus.

Uzskatām, ka konference savus mērķus ir sasniegusi un uzdevumus izpildījusi, jo ir apzinātas galvenās problēmas, kurām ir nepieciešams meklēt risinājumus.

Konferencē izveidotai Sadarbības grupai LNB Rīgas pilsētas organizācija deleģē aizstāvēt Rīgas pilsētas cilvēku ar redzes invaliditāti vajadzības dažādās valsts un pašvaldības iestādēs, piedalīties viņu jautājumu risināšanā. Nav mazsvarīgi, ka tā varētu piedalīties arī Eiropas finanšu investīciju piesaistē, valsts un pašvaldības finanšu plānotā, pamatotā izmantošanā, kas vērsta uz problēmu risināšanu ilgtspējīgi.

Caur informēšanu, izglītošanu aktivizēsim Rīgas iedzīvotājus iekļaujošas sabiedrības veidošanā, jo sabiedrība, kas atstumj daļu no saviem līdzcilvēkiem, ir nabadzīga sabiedrība. Pasākumi, cilvēku ar īpašām vajadzībām situācijas uzlabošanai, ļaus veidoties elastīgai sabiedrībai priekš visiem.

„Tas, ko šodien darām cilvēku ar invaliditāti dēļ, nākotnē kļūs nozīmīgs visiem.”