Pirms lietus
Sabira putniņi ceriņu krūmā,
Bailēs tie laidās no mākoņa drūmā.
Pārtrūka dziesmas un gaišais prieks,
Jāglābjas pašam, par citiem, tas nieks.
Satumsa debesis, sauli vējš aizpūta,
Tūlīt būs lietus un slapja būs sajūta.
Bet kamēr lietus vēl kavējas,
Mazie putniņi ķīvējas,
Viens otru grūsta, kas stiprāks, tam vara;
Tam platāka lapa uz ceriņu zara.
Skaļš nogranda pērkons, un zibens spožs
No drūmā mākoņa izšāvās drošs,
Un mazajiem putniņiem sirsniņas
No pērkona izbailēs sarāvās.
Velta Vilciņa