Nodaļa – Baltā spieķa diena Latvijā 2013

Baltās darbdienas baltie svētki

Inga Kravale
Cēsis

Kā ik gadu, oktobra vidus mūs aicina godināt Baltā spieķa ideju. Cēsiniekiem tas bija pietiekami svarīgs iemesls, lai sev sarīkotu dubultus svētkus.

Vienlaikus 15. oktobrī tika svinēts nosacīts izlaidums četrus gadus ilgušajam projektam, tautā dēvētam par «lielo». Un, ja jau lielais, tad visi, kuri tajā darbojušies, pelnījuši skaistu noslēgumu, tā sprieda cēsinieki un radīja sev baltus svētkus.

Pirmais dienas cēliens tika pavadīts azartiski. Sanākušie, aicināti veidot komandas, saņēma uzdevumu vākt punktus jeb dzērveņogas, kurus nopelnīt varēja, piedaloties dažādās aktivitātēs.

Sacensību garu uzturēja solījums neaizmirst apbalvot veiksmīgākos, taču svarīgāks par to bija kopābūšanas un darbošanās prieks tādos pārbaudījumos kā zolītes un domino spēle, šoudauna sacensības, prāta vingrināšana viktorīnā un savu maņu pārbaude «sajūtu ķēķa» garšās, smaržās, skaņās un taustes jutīgumā.

Lai sacensību azarts nezaudētu asumu, rehabilitācijas centra darbinieki gādāja par ugunīgas soļankas piedāvāšanu ikkatram. Var jau būt, ka tieši šī zupa, bet, iespējams, arī kas cits, nodrošināja dzīvu rosību un pozitīvu atvērtību visas dienas garumā vairāk nekā piecdesmit cilvēkos, kuri apmeklēja šo pasākumu.

Vēlā pēcpusdienā svētku turpinājums sekoja lielajā zālē. Par vadmotīvu kalpoja baltā krāsa kā simbols gaišajam un cieņpilnajam cilvēkos, viņu attieksmē un darbos. Pateicības vārdi un balti ziedi tika dāvāti pasniedzējiem, kuri projekta laikā snieguši savas zināšanas un pieredzi.

To, ka šī darbība bijusi savstarpēji vērtīga, atzina arī paši pedagogi, jo, izrādās, arī no mums var daudz ko mācīties.

Ar smaidu dalībnieki atminējās dažādus kuriozus un pārpratumus, kas ne tikai apliecināja cēsinieku pozitīvo attieksmi pret piedāvātajām nodarbībām, bet arī gaišo skatu uz ikdienas situācijām.

Šai svētku noskaņai kā balta lente caurvijās dramatiskā kolektīva dalībnieku esejas par balto variāciju, savukārt, melodisko pauzi aizpildīja projekta ietvaros ģitārspēli apguvušais Druvis Brenčs.

Vakara noslēgums ar dziesmu «Pie Dieviņa gari galdi» nemanot pārgāja sarunās, smieklos un klātbūtnes baudīšanā pie balti klātiem galdiem, balto sveču liesmām dejojot noskaņu mūzikas pavadībā.

Tomēr arī Baltais nerodas tāpat vien, tam jāpalīdz piedzimt.

Cēsīs ar to veiksmīgi tika galā Baltā spieķa dienas radošā komanda — Aija Rīvīte, Zaiga Liepiņa, Irēna Lāce, Anita Zariņa un Guntis Maļugins. Viņu sadarbībā slēpjas gaišuma spēks!

«Pozitīvas atsauksmes no cilvēkiem pēc pasākuma, savukārt, lai ir mana medusmaize,» tā noslēgumā gribas teikt man, Ingai Kravalei, Baltās pēcpusdienas un šī raksta autorei.

Uz tikšanos nākamajos svētkos Cēsīs!