Sociālā rehabilitācija cilvēkiem ar prognozējamo invaliditāti
LV portāls
Zaudēt darbspējas uz mūžu nevēlas neviens. Tādēļ veselības problēmu vai traumu gadījumā cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti ir nodrošinātas tiesības no valsts budžeta prioritāri saņemt apmaksātus ārstniecības, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Invaliditātes likums paredz, ka cilvēkiem ar slimības vai traumas radītiem funkcionēšanas ierobežojumiem var noteikt prognozējamu invaliditāti. Un arī šādā gadījumā ir iespējams saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai novērstu vai mazinātu iespējamās invaliditātes draudus. Cilvēkam ar prognozējamu invaliditāti ir tiesības no valsts budžeta prioritāri saņemt ārstniecības, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Kas ir prognozējama invaliditāte?
Prognozējama invaliditāte ir slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kas gadījumā, ja netiek sniegta ārstniecība un rehabilitācijas pakalpojumi, var būt iemesls invaliditātes noteikšanai, skaidro LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Ineta Pikše. Prognozējamas invaliditātes ekspertīzi veic VDEĀVK.
Ja ģimenes vai ārstējošais ārsts uzskata, ka cilvēkam nav atjaunojušās darbspējas un nepieciešams pagarināt darbnespējas lapu un/vai viņa veselības stāvoklis neatbilst invaliditātes noteikšanas kritērijiem, bet gan prognozējamas invaliditātes kritērijiem, viņš cilvēku var nosūtīt prognozējamas invaliditātes ekspertīzes veikšanai.
Šādam nolūkam ārsts var sūtīt:
— strādājošu cilvēku, vienlaikus ar nosūtījumu darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā;
— nestrādājošu cilvēku, ja viņš ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus atrodas regulārā ģimenes vai ārstējošā ārsta uzraudzībā, ko apliecina slimnieka ambulatorā slimnieka medicīniskajā kartē. Kopš 2013. gada 1. janvāra var sūtīt nestrādājošu cilvēku, ja viņš ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus ir nepārtraukti ārstējies un to apliecina medicīniskie dokumenti.
Speciāliste uzsver, ka, nosūtot cilvēku darbnespējas lapas pagarināšanai, viņš vienlaikus nav obligāti jānosūta arī prognozējamas invaliditātes noteikšanai.
Kādos gadījumos nosaka prognozējamo invaliditāti?
Invaliditātes likumā noteikts, ka cilvēkam ar slimības vai traumas radītiem funkcionēšanas ierobežojumiem var noteikt prognozējamu invaliditāti.
To nosaka gadījumos, kad šie cilvēki nesaņem savām vajadzībām nepieciešamos ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus, kas attiecīgi var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai.
Balstoties uz ekspertīzes rezultātiem, VDEĀVK pieņem lēmumu, vai cilvēkam noteikt prognozējamu invaliditāti.
Prognozējamu invaliditāti nosaka uz noteiktu termiņu — no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.
I PIkše atgādina: ja cilvēkam noteikta prognozējama invaliditāte, ārsta pienākums ir obligāti izstrādāt individuālo rehabilitācijas plānu — konkrētam cilvēkam paredzētu pasākumu kopumu, lai novērstu invaliditātes iestāšanos.
Plānā, ņemot vērā cilvēka funkcionēšanas ierobežojumus, noteikti atbilstoši ilgtermiņa un īstermiņa mērķi, kā arī iekļauti ārstēšanas, medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus līdz pat 21 dienai.
Lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, cilvēkam ar prognozējamu invaliditāti darbspējīgā vecumā vai cilvēkam ar prognozējamu invaliditāti pēc darbspējīgā vecuma, kurš strādā, vai viņa likumiskajam pārstāvim Sociālās integrācijas valsts aģentūrā jāiesniedz iesniegums, VDEĀVK apstiprināta individuālā rehabilitācijas plāna kopija un ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta atzinums.
