Divas pasaules

Uz zemes divas pasaules līdzās mīt,
vienā spoži spīd daule, otrā — tās siltumu jūt.
Vienā varavīksnes krāsā katru dienu ziedi plaukst,
otrā — ziedu smarža visam pāri plūst.
Vienā pasaulē ir zila jūra ar baltām kaijām debesīs,
otrā — jūras vējš un kaiju kliedziens skaļš.
Vieniem vērtība ir greznība un spožums
otriem — draugu drošais atbalsts, rokas pieskāriens.
Vienā pasaulē ir krāšņums baznīcā,
otrā — tīra dvēsele un klusas lūgšanas.
Pirmajā — ārējais skaistums valda,
bet otra to neredz, tik ar dvēseli jūt.
Divās pasaulēs bērni savādāk aug,
viena — tos redz, bet otrā tos jūt.
Tik mīlestība abās pasaulēs viena,
abas to neredz, bet abas to jūt.
Tā abas pasaules uz zemes līdzās pastāv,
tikai pirmajai to otro nesaprast.
Un abās pasaulēs ļaudis var dažādi laimīgi būt,
Arī tie, kas neredz, bet dzīvi ar rokām un dvēseli jūt.

Daiga Akmentiņa