Nodaļa — Ziemassvētku atskaņas
Muzikanti vēl projām neies
Inga Kravale
«Ir divi veidi, kā izplatīt gaismu: Būt par sveci vai spoguli, kas to atstaro.»
/Edīte Vārtone/
… atkal jau smaidot nosaka mans deju partneris, un mēs turpinām griezties mūzikas vadībā. Par ko gan ir runa? Par ikgadējo Ziemassvētku balli Cēsīs, protams! Par gaismu izstarojošu 21. decembra vakaru.
Tā ir skaista un stabila tradīcija — gada noslēgumā rīkot pasākumu, kurā iespēja tikties un baudīt svētku noskaņu ir daudziem Cēsu organizācijas biedriem. Jau kopš padomju gadiem cēsinieki zināja — gada beigās būs balle! Ar lielāku vai mazāku vērienu, kā kuro reizi atļāva pastāvošā iekārta, taču svētki gada noslēgumā bija.
«Tādēļ tagad tā ir gandrīz vai organisma nepieciešamība,» kā jokojot teic Irēna Lāce, Cēsu TO valdes priekšsēdētāja.
Savukārt, es domās piemetinu, ka daudziem tā ir arī sirds nepieciešamība. To apliecināja ap 60 cilvēku dalība, turklāt ballē skaistu tradīciju tikties turpināja arī 13 domubiedri, kuri savu pazīšanos iesāka šī gada LNB organizētajās vasaras nometnēs.
Pasākuma ievaddaļā sanākušos priecēja Armanda Ozola vadītā Strazdmuižas pūtēju ansambļa koncerts, kuram īpašu svētku noskaņu piešķīra mūsu amatierkolektīva «Aina» dalībnieku lasītā dzeja.
Šajā reizē neiztika arī bez svinīgām uzrunām. Laba vēlējumus izteica gan vietējā Sociālā dienesta pārstāve, gan LNB CV priekšsēdētāja Svetlana Sproģe.
Un, šķiet, ka ar to arī noslēdzās vakara svinīgā daļa, jo, nu, balles saimniece Irēna Lāce viesus aicināja pie mielastu galdiem baudīt pasākuma turpinājumu. Aijas Rīvītes un Ziedoņa Mazūra nopietni nenopietnā vadībā tikām aicināti ieklausīties un līdzi darboties kādai noslēpumainai radioprogrammai ar savādu nosaukumu «Galdiņam bij’ četri stūri».
Kā apgalvoja paši vadītāji, galda četri stūri ir vienlīdz svarīgi, nu, gluži kā visas programmas sadaļas. Un, patiesi, ko gan no piedāvātā izcelt visvairāk? Vai radio teātra iestudējumu par Hercoga Jēkaba piparkūkām? Vai apsveikuma koncertu, kurā ikviens balles dalībnieks varēja nodot sveicienus un uzsaukt tostu?
Varbūt ar nopietnu seju lasītos, taču visai dīvainos horoskopus nākamajam gadam? Erudīcijas konkursu vai tomēr komandu spēli, kurā tika likts oriģināli sameklēt, piemēram, kaķeni, taukus un kailu ieroci? Kas gan atlika svētku dalībniekiem? Neapšaubāmi, būt aktīviem un iniciatīvas bagātiem! Piemēram, ar Jolantas Reinvaldes laipnu gādību lielākā daļa viesu izspēlēja kādu pasaku ar laimīgām beigām, un tās patiesi bija laimīgas, jo deju zāle ne mirkli vairs nestāvēja dīkā. Visur skanēja jautras ļaužu sarunas, smiekli, un mūziķi vēl ilgi negāja prom.
Šajā vakarā mēs izstarojām gaismu, paši to nemanot. Tādu siltu un dzīvi apliecinošu. Tāpēc pārliecība nezūd, ka svētki ir vajadzīgi un savējo klātbūtne ar pateicību jābauda. To apliecināja arī balles dalībnieku atzinība un pateicības vārdi visai sarīkojuma komandai: Irēnai Lācei, Zaigai Liepiņai, Aijai Rīvītei, Ainai Karelei, Ziedonim Mazūram un visiem tiem rūķīšiem, bez kuru brīvprātīgā darba nebūtu ne svētkiem iekārtoto telpu, ne dāsni sarūpētā galda.
