Un vēlreiz par galvaspilsētas satiksmi
Līga Ķikute, LNB RPO valdes locekle
Pēc neveiksmīgās akcijas 2014. gada 24. aprīlī, kuras laikā netika pamanīts potenciālais pasažieris ar balto spieķi pretim Latvijas Nacionālajai operai, LNB Rīgas pilsētas organizācijas (RPO) valdes priekšsēdētāja Sarma Pārstrauta vērsās SIA «Rīgas satiksme» atbildīgajā depo:
«Diemžēl, problēmas ar sabiedriskā transporta pieejamību cilvēkiem ar redzes invaliditāti turpinās.»
Un mēs saņēmām atbildi:
«Liels paldies par informāciju. /../ Vai pastāv iespēja, ka nākamajās akcijās piedalās kāds no tramvaja depo administrācijas? Būtu ļoti pateicīgs, ja jūs piedāvātu tādu iespēju. Tas mums labāk palīdzētu izprast šo situāciju un mācībās pielietot gūto informāciju. Paldies par sadarbību!»
Šādai uzņēmuma pārstāvja izteiktai iniciatīvai piekrītam, bet tikai ar noteikumu, ka netiks sodīti vadītāji, jo mūsu mērķis nav «raganu medības», bet gan vājredzīgu un neredzīgu pasažieru iespējami komfortabla pārvietošanās, izmantojot Rīgas sabiedrisko transportu.
Ar vadītājiem ir runāts
Nākamā akcija, gluži tāpat kā pati pirmā, notika saulainā dienā, 26.maijā.
Neraugoties uz ne visai veiksmīgo akcijas sākumu, vēlāk acīgie vadītāji bira vai kā no pārpilnības raga. Uzstādījām rekordu — pateicām paldies četriem tramvaju vadītājiem.
Tātad ar vadītājiem bija runāts, tikai LNB RPO urdīja jautājums par šo vadītāju skaitu — vai runāts bija ar visiem vai tikai ar tiem, kuri nebija vērīgi iepriekšējā akcijā pie operas?
Akcijai gadiņš
Atskatoties vēsturē, pirmā LNB RPO akcija, mēģinot iekļūt sabiedriskajā transportā ar paceltu balto spieķi, notika pagājušā gada 13. jūnijā. Neļaujot SIA «Rīgas satiksme» atslābt, nākamo akciju nolēmām sarīkot 27. jūnijā.
Šoreiz nolēmām atkal braukt uz operu un atpakaļ. Tramvaja «ķeršana» ar balto spieķi kā turp, tā atpakaļ aizņēma pus stundu vienā virzienā. Hm, vai, ejot kājām, nebūtu ātrāk?
Lietus vai aizmāršība
Tveicīgo jūliju izlaidām un nākamajā akcijā devāmies augusta vidū.
14. augustā ilgi gaidītais lietus bija aizskalojis ne vien tveicē krājušos pilsētas putekļus, bet arī domas no tramvaju vadītāju galvām par to, kā jārīkojas, pieturvietā ieraugot pasažieri ar paceltu balto spieķi.
Akcijas rezultāts bija gaužām bēdīgs — NEVIENA acīga vadītāja. Mēs regresējam vai arī SIA «Rīgas satiksme» saviem darbiniekiem nebija atgādinājusi, kā rīkoties, pieturā ieraugot cilvēku ar balto spieķi.
Vadība tomēr ierodas
Turot iepriekš doto solījumu, mūsu akciju 23. septembrī apmeklēja SIA «Rīgas satiksme» depo administrācijas pārstāve. Iepazīstināta ar redzes traucējumu dažādību un pielaikojot simulācijas brilles, uzņēmuma pārstāve devās mums līdzi.
Nomainot spieķa celšanas personāžu (šoreiz ar paceltu balto spieķi tramvaja pieturā stāvēja LNB RPO valdes loceklis sporta jautājumos Viktors Sergejevs) un papildinot viņa ārējo izskatu ar saulesbrillēm, vadītāji kļuva atsaucīgāki. Secinājums visai rūgts: strādā stereotips!
Tomēr pats spieķa cēlājs atzina, ka zem apmākušās debess ar tumšajām brillēm nejutās komfortabli. Bet ko darīt tiem cilvēkiem ar redzes invaliditāti, kuri to pašu — gandrīz neko — redz tikai dienas gaismā? Vai teikt: «Atvainojiet, Jūs neesat ievērojis dress code un tāpēc izkritāt face controll?» Skaidrs ir viens — darbs jāturpina!
Par transportu bez sliedēm
Tomēr galvaspilsētas sabiedriskā transporta nodrošinātāji ir par mums, vājredzīgajiem un neredzīgajiem, nedaudz padomājuši. Iespējams, vairums to nav pamanījuši, bet tik līdzīgos autobusus un trolejbusus iespējams atšķirt pēc balsīm salona skaļruņos. Autobusos informāciju par esošo un tuvojošos pieturu pasažieriem laipni paziņo sievietes, savukārt, trolejbusos — vīrieša balss.
