Nodaļa — Latvija Neredzīgo biedrībā
Biedrības pieredzes brauciens uz Klaipēdu
Anita Zvirgzde
2014. gada Oktobra beigās LNB pārstāvji devās braucienā uz Lietuvu, lai pārņemtu kaimiņu pieredzi un labās prakses piemērus sociālo pakalpojumu sniegšanā un nodarbinātībā cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Lietuvas pieredze
Lietuvas Neredzīgo un redzes invalīdu asociācijā reģistrēti ap 7 tūkstoši biedru, kas darbojas 48 filiālēs visā valstī. Aptuveni 1 tūkstotis no viņiem strādā, savukārt, no tiem ap 250 cilvēku strādā tieši šajā asociācijā.
Līdz ar to varam teikt, ka asociācija ne tikai pārstāv cilvēku ar redzes invaliditāti intereses, bet arī aktīvi nodarbina šos cilvēkus.
«Darbs — tā ir augstākā līmeņa rehabilitācija,» sacīja Daina Vitkaustiene, Klaipēdas un Telšiu apgabala Neredzīgo centra direktore. Viņa no 22. līdz 24. oktobrim organizēja LNB projekta «Radošais izaicinājums» (2013.EEZ/ PP/1/MAC/032/060) dalībnieku vizīti savā valstī. Jo kā jau kaimiņiem — mums katram ir savi labās prakses piemēri, ar ko palielīties, un vienots ceļš uz kopēju mērķi. Bet mūsu mērķis šoreiz bija izprast, kā lietuviešiem izdevies tikt soli mums priekšā sociālās uzņēmējdarbības jomā un kā biedrība palīdz cilvēkiem ar redzes invaliditāti integrēties sabiedrībā.
Pirmās dienas vizīte — sociālais uzņēmums
LNB projekta «Radošais izaicinājums» vadītāji un koordinatori no Cēsīm, Rēzeknes, Ventspils un Rīgas, kopā 12 cilvēki, jau agrā 22. oktobra rītā ar autobusu devās tālajā ceļā uz Klaipēdu. Pēc sešu stundu brauciena pie uzņēmuma «Regseda» vārtiem mūs jau sagaida Daina un ir gatava sākt stāstīt un rādīt.
Lietuvas Neredzīgo un vājredzīgo sociālais uzņēmums «Regseda» dibināts 1959. gadā. 80% darbinieku ir cilvēki ar invaliditāti, no tiem — 56% ar redzes invaliditāti. Produktu klāsts, ko ražo šajā uzņēmumā, ir plašs — sākot ar dažāda izmēra kartona kastēm, mapēm un vāciņiem, beidzot ar dažādiem metāla izstrādājumiem, ieskaitot burku vāciņus, žogus vai kāpņu margas. Produkciju var iedalīt divās daļās — to, kuru ražo ikdienā, un to, kuru ražo pēc speciāliem pasūtījumiem. Interesants ir fakts, ka darbinieki nav specializējušies konkrēti viena darba veikšanai, bet apmācīti strādāt jebkuru darbu uzņēmumā.
Mūsu vizītes laikā lielajos cehos tika locīti un līmēti mēbeļu ražotāja «Ikea» iepakojumi no kartona, kā arī kādas bankas pasūtījums — Ziemassvētku dāvanu maisiņiem izvērt baltus striķu rokturus. Uzņēmuma pārstāvji stāstīja, ka konkurence ir liela, bet viņu kā invalīdu uzņēmuma priekšrocība ir spēja ātri reaģēt uz klientu vēlmēm un mainīties līdzi pieprasījumam tirgū. Uz jautājumu — kur jūs ieguldāt peļņu — saņēmām atbildi: «Mums tādas nav. Ēkas ir vecas, iekārtas jāpielāgo pasūtījumiem. Arī kvalificētu darbinieku trūkums rada problēmas.»
Saviem produktiem viņi īpaši neuzsver, ka tie ir cilvēku ar invaliditāti roku darbs. «Mēs esam līdzvērtīgi,» lepni uzsver uzņēmuma vadītāji.
Bibliotēka un neredzīgo centrs
Nākamā vizīte ir tai pašā ēku kompleksā — Klaipēdas un Telšiu apgabala Neredzīgo centrs. Mūs iepazīstina ar kultūras dzīves vadītāju un izrāda viņu mākslinieciskās pašdarbības telpas. Lielā koncertzāle ar skatuvi, kas jau iekārtota ar mūzikas instrumentiem, tiekot iznomāta citām organizācijām, kuras savu aprīkojumu te atstājot. Pārējās telpas ir daži mazi kabineti, kuras notiekot dziedāšanas un teātra mēģinājumi. Daina mums šeit ilgi neļauj uzkavēties, jo turpat blakus, nākamajās durvīs mūs jau gaidot klāts kafijas galds un interesanti stāsti.
Lietuvas Neredzīgo bibliotēkas Klaipēdas departamenta telpas ir mājīgas un siltas. Tiekam uzņemti kā ilgi gaidīti ciemiņi. Dzerot kafiju un cienājoties ar karstām maizītēm, uzzinām daudz par bibliotēkas un neredzīgo centra ikdienas dzīvi. Noskatāmies filmu, kas tapusi par godu biedrības 85.dzimšanas dienai (2011), un pārrunājam sociālo pakalpojumu sniegšanas īpatnības Latvijā un Lietuvā. Arī par vides pieejamības jautājumiem apmaināmies ar pieredzi un interesantiem stāstiem. Sarunas ieilgst, jo visiem ir interesanti.
Otrā diena — redzes attīstības centrs
Klaipēdas Redzes attīstības centrā apvienota gan pirmsskolas sagatavošana (bērnudārzs), gan sociālā nodaļa bērniem un pieaugušajiem.
Centra direktore laipni izrāda visus ēkas stāvus un telpas, ļaujot mums apskatīt gan pielāgoto vidi, gan sajust darbinieku īpašo mīlestību pret savu darbu. «Mēs šeit esam kā viena ģimene,» stāsta direktore. «Kadru mainības gandrīz nav, jo katram tiek dota iespēja pilnveidoties un saņemt atbilstošu samaksu.»
Bērniem ar redzes traucējumiem, kuri Lietuvā, starp citu, mācās parastās skolās, pēc nodarbībām ir iespēja apmeklēt šajā centrā: tiflopedagogu, psihologu, keramikas vai mūzikas nodarbības, apgūt kādu mūzikas instrumentu, spēlēt teātri, mācīties braila rakstu, apgūt datorus, uzlabot savu fizisko sagatavotību u. c. Un tieši tāpat šīs nodarbības pieejams pieaugušajiem. Laima mūs iepazīstina ar sociāliem darbiniekiem un teātra grupas dalībniekiem, kuri pašreiz izgatavo dekorācijas savai jaunajai izrādei. Datorklasē mums ir iespēja parunāties ar kādu neredzīgu vīru jau pensijas gados, kurš apgūst datoru, lai ikdienā spētu sazināties ar mazbērniem vai palasīt jaunumus internetā.
Direktore uzsver, ka šis ir izglītojošs centrs, kurā par valsts līdzekļiem cilvēki ar redzes traucējumiem var, piemēram, apgūt brailu (90 stundas gadā) vai sadzīvē nepieciešamās iemaņas (60 st.) u. c. Lietuvā neesot attīstīta rehabilitācijas sistēma, un šādi centri darbojoties tikai lielajās pilsētās: Kauņā un Viļņā. Toties viņiem esot izstrādāta sistēma, ka tiflopedagogs jau no pirmās bērniņa ar invaliditāti piedzimšanas dienas palīdzot ģimenei un sniedzot informāciju, lai vēlāk šis bērniņš apmeklētu šo bērnudārzu Redzes attīstības centrā un jau ar laicīgi un pareizi koriģētu redzi spētu mācīties parastās skolās.
Īpaša interese mūsu grupai radās par metodiku, kas aizgūta no Amerikas — lai aktīvi nodarbinātu bērnu atlikušo redzi, tiekot izmantota gaismas kaste, uz kuras ar krāsu plēvēm varot radīt dažādus fonus, uz kurām tad varot spēlēties ar ģeometrisku formu caurspīdīgu krāsu klucīšiem, zīmējumiem un pat veidot stāstu.
Rehabilitācijas centrs
Klaipēdā atrodas arī profesionālās izglītības un rehabilitācijas centrs, kurā sagatavo šādām profesijām: masieri (mācības 2 gadi), viesnīcu darbinieki (3) un floristi (3).
Masieru profesijas apguvei izveidotas 3 grupas, bet vēl viena — speciāli cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Šovasar pirmos masiera diplomus saņēma 9 cilvēki ar redzes invaliditāti, bet 2014. mācību gadā uzņemti vēl 10. Programmu apmaksā valsts, studentiem ir bezmaksas ēdināšana un kopmītnes, kā arī brīvā laika pavadīšanas iespējas — mūzika, origami un stila mācība.
Aprūpes nams
Klaipēdas aprūpes namā mūsu vizītes laikā dzīvo 82 cilvēki vecumā no 37 līdz 97 gadiem. Mūsu vizītes laikā gan neesot neviena ar redzes zudumu, bet nams esot pielāgots cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Iemītniekiem tiek piedāvāta iespēja darboties dažādās darbnīcās — izšūšana, adīšana, sports, zīmēšana ūdenī u.c. Iemītnieki maksā aprūpes namam 80% no savas pensijas.
Otrās dienas vakars pienāk nemanot. Esam noguruši no informācijas pārbagātības un spilgtiem iespaidiem. Vakariņu laikā visi brauciena dalībnieki vēlas pārspriest redzēto un plāno labākās pieredzes pārņemt savās pilsētās.
Trešā diena — «Baltija»
«Baltija» ir no padomju laikiem saglabājies rehabilitācijas centrs Palangā, kurā jau 16 gadus cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība pēc redzes zaudēšanas, iespējams saņemt pilnu medicīnisko rehabilitāciju. Daudzi šeit atgriežas vēl un vēl, jo no Valsts Slimo kases vienu reizi gadā 20 dienu garumā rehabilitāciju var saņemt ikviens, kam ir redzes invaliditāte.
Daina šeit kā sociālais darbinieks strādā jau ilgus gadus, un prot mūs izvadāt pa visu centru, lai mēs paši savām acīm pārliecinātos, cik labu aprūpi šeit var saņemt. Arī īpaši aprīkotais Dainas kabinets cilvēkiem ar redzes traucējumiem sniedz visu nepieciešamo informāciju par palīglīdzekļiem — tos iespējams aplūkot, izmēģināt, kā arī pieejams pielāgots dators. Daina palīdz šiem cilvēkiem vispirms saprast situāciju, kurā viņi nokļuvuši dēļ redzes zuduma, un tad iesaista Lietuvas Neredzīgo un redzes invalīdu asociācijā, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu dzīvi un komunikāciju ar sev līdzīgiem.
