Rīgā trokšņojam oktobrī
Līga Ķikute
Starptautiskajā Baltā spieķa dienā nereti tiek pievērsta uzmanība vājredzīgo un neredzīgo pasaulei kā tādai. Šogad mēs LNB Rīgas pilsētas organizācijā nolēmām pievērsties pašam šīs dienas vaininiekam — baltajam spieķim, skaidrojot sabiedrībai, kas tas ir un ka cilvēki ar redzes invaliditāti tādi paši cilvēki vien ir, tikai nereti ar balto spieķi rokā.
Sākam laicīgi
Lai gan Starptautiskā spieķa diena ir 15. oktobrī, nolēmām savas aktivitātes sākt dienu iepriekš ar sociāli izglītojošu akciju Vērmanes dārzā, lai pievērstu lielāku uzmanību un kliedētu stereotipu, ka baltais spieķis lietojams tikai kopā ar tumšām brillēm.
Darba diena iesākās spraigi, jo par tuvojošos Starptautisko Baltā spieķa dienu un plānotajām LNB RPO aktivitātēm neslēptu interesi izrādīja masu mediji. Latvijas televīzijas pārstāvji vēlējās iemūžināt ne tikai pēcpusdienā plānoto pasākumu, bet arī noskaidrot, kā tas ir — pārvietoties ar balto spieķi, žurnālistei pašai uzvelkot sarežģītas acu slimības simulācijas brilles un izejot ielās kopā ar īstu šī palīglīdzekļa lietotāju.
Sižeta filmēšanas laikā notika starpgadījums, par kuru LNB RPO domas joprojām dalās. Es to uzskatu par provokāciju, kolēģi — par īstu notikumu. Manam baltajam spieķim tika adresēts pārgudrs komentārs, kā man pašai šķita un kā pēcāk apspriedos ar pieredzējušiem profesionāļiem — nepelnīts. Secinājums: sabiedrībai joprojām trūkst informācijas par to, kas ir baltais spieķis, cik daudzveidīgi to var lietot un cik dažādos veidos tas var palīdzēt cilvēkam ar redzes invaliditāti.
Strādājam Vērmanes dārzā
Vērmanes dārzā izveidojām šķēršļu joslu, kuru piedāvājām iziet ar dažādu slimību simulācijas brillēm. Gan topošie sociālie rehabilitētāji, žurnālisti, gan nejauši garāmgājēji atzina, ka no šāda redzes atlikuma lielas jēgas neesot.
Bet ar iešanu simulācijas brillēs bija par maz. Pārbaudījumu izturējušajiem bija jāpierakstās dalībnieku sarakstā, ierakstot kaut vai iesauku un paraksta vietā ievelkot krustiņu. Uzdevuma mērķis nebūt nebija kolekcionēt apmeklētāju personas datus, bet gan likt sajust, cik sarežģīta cilvēkam ar redzes traucējumiem ir tik ikdienišķa lieta kā parakstīšanās.
Neviltotu interesi izraisīja tehniskie palīglīdzekļi, īpaši ar runas funkciju aprīkotie — pulkstenis, svari un krāsu noteicējs, toties braila raksta rakstāmmašīna tehnisko lietu cienītājus vedināt vedināja ar to paspēlēties.
Un strādājam īstajā Baltā spieķa dienā
Darbs ar Rīgas sabiedriskā transporta pieejamību cilvēkiem ar redzes invaliditāti pamazām virzās uz priekšu. LNB RPO pārstāvji 15. oktobrī devās pārbaudīt sabiedriskā transporta vadītāju reakciju uz cilvēkiem ar paceltu balto spieķi pieturvietās kopā ar SIA «Rīgas satiksme» revizoriem.
Šī akcija bija visveiksmīgākā, jo, kopā darbojoties divām darba grupām, paldies tika pateikts vairākiem desmitiem acīgu vadītāju.
Tomēr aktivitāte neiztika bez traģikomiskiem brīžiem. Kaut arī vadītāji par 15. oktobra akciju tika iepriekš brīdināti, bija arī tādi, kas pieturvietā stāvošajam cilvēkam ar paceltu balto spieķi nepievērsa nekādu uzmanību. LNB RPO valdes loceklis Viktors Sergejevs ievēroja revizora neauglīgo plātīšanos, cenšoties pievērst vadītāja uzmanību pieturā stāvošajam potenciālajam pasažierim.
Savukārt, kolēģiem radās savstarpējas domstarpības par pieturvietas plānojumu. Un tā pieturvietā iepretim Latvijas Nacionālajai operai SIA «Rīgas satiksme» revizors LNB RPO valdes priekšsēdētājas Sarmas Pārstrautas acu priekšā centās nostādīt potenciālo pasažieri ar ļoti smagu redzes invaliditāti ar paceltu balto spieķi uz IELAS BRAUCAMĀS DAĻAS, apelējot, ka tramvaja vadītājs viņu pieturvietā neredzēšot. S. Pārstrauta par notikušo aizrādīja un piebilda, ka šādā situācijā jāmeklē cits tehniskais risinājums, nevis cilvēks ar paceltu balto spieķi jānoliek ielas vidū.
Kā viena no augstāk minētās divu dienu ilgušās ambrāžas galvenajām vaininiecēm saku lielum lielo paldies par Starptautiskās Baltā spieķa dienas pasākumu organizēšanā ieguldīto darbu, radošajām idejām, degsmi un tiem veltīto laiku: LNB RPO valdes priekšsēdētājai Sarmai Pārstrautai, valdes locekļiem Inārai Ikauniecei un Viktoram Sergejevam, kā arī biedriem Vizmai Kaupužai un Antrai Balodei!
