Rīgas satiksmes stikla kalnā kāpjot
Līga Ķikute
Sabiedriskā transporta pieejamība pilsētā, kurā gan dzīvo, gan savu reizi viesojas teju katrs cilvēks ar redzes invaliditāti, vienmēr bijusi aktuāla, jo vairumam vājredzīgo un neredzīgo cilvēku autobusi, trolejbusi un tramvaji ir vienīgais pārvietošanās veids.
LNB Rīgas pilsētas organizācija (RPO), reiz sākusi šo jautājumu kustināt, turpina darīt to joprojām, apkopojot rīdzinieku un pilsētas viesu iebildumus un ierosinājumus šajā jomā un uzturot aktīvu dialogu ar SIA «Rīgas satiksme».
Esam pamanīti
Pagājušā gada jūnijā RPO rīkoja akciju, lai pārbaudītu, kā SIA «Rīgas satiksme» sabiedriskā transporta vadītāji ievēro amata aprakstā noteikto par vājredzīgiem un neredzīgiem baltā spieķa lietotājiem. Diemžēl, lai arī toreiz devāmies ar domu pateikties čaklajiem vadītājiem par darbu, rezultāts sanāca gaužām bēdīgs — tikai divi tramvaja vadītāji vairāk nekā stundas laikā pievērsa uzmanību pieturā stāvošajam cilvēkam ar balto spieķi un viņu uzrunāja.
Par šo faktu tika informētas SIA «Rīgas satiksme» atbildīgās amatpersonas, kuras slinkos vadītājus vēlējās sodīt. Bet vai sodīšana liktu vadītājiem turpmāk pamanīt pieturā stāvošu cilvēku ar balto spieķi, kurš aiz neredzēšanas tāpat nevarētu nosaukt konkrētā transportlīdzekļa numuru, lai pēc tam atrastu vainīgo, kurš redzes invalīdu neapkalpoja kā pienākas? Tāpēc uzņēmums bija spiests meklēt citu risinājumu — atgādināt vadītājiem, kas darāms situācijā, ja pieturā stāv pasažieris ar balto spieķi.
Ejam ielās atkal
Beidzoties ziemas salam un vējam, pavasarīgi saulainajā 25. februāra pēcpusdienā devāmies uz tramvaja pieturu eksaminēt vadītājus un atgādināt par sevi. Kā nekā, atkārtošana — zināšanu māte.
Gluži tāpat kā iepriekšējā reizē, aktīvo darbošanos uzsākām pieturā «Merķeļa iela» pretī Vērmanes dārzam. Un, tavu laimi, jau pirmajam pieturā piestājušajam tramvajam atvērās vadītāja kabīnes durvis, un es no raitā solī nākošā vadītāja izdzirdēju jautājumu: «Vai Jums tiešām vajag palīdzēt, vai arī šis ir eksperiments?»
Oho, tātad ir vadītāji, kuri ne tikai godīgi izlasījuši amata aprakstu, bet arī piefiksējuši to, ka mēs pa laikam ejam viņus pārbaudīt! Piedāvāto palīdzību ar prieku pieņēmu, un akcija turpinājās pie «Barona centra».
Pie iepirkšanās centra ieejas pieturā «Ģertrūdes iela» negāja viegli. Spieķis tika cilāts uz nebēdu, un tramvaji uz tādu pašu nebēdu brauca tālāk. Kad kārtējais tramvajs apstājās gabaliņu pirms pieturas, nodomāju: «Šis arī aizies garām!» Bet maldījos. Pamanījusi mani ar paceltu balto spieķi pieturvietā, vadītāja nāca man palīgā nokļūt līdz nākamajam galamērķim — sporta namam «Daugava».
No sporta nama nolēmām doties atpakaļ centra virzienā. Arī šeit sākumā neveicās, līdz es izdzirdēju vadītāja kabīnes durvju vēršanos, bet, kad pagriezos, lai apskatītos, kas noticis, tramvajs aizbrauca. Vēlāk gan no RPO valdes priekšsēdētājas Sarmas Pārstrautas, ar kuru kopā darbojāmies šajā akcijā, uzzināju, ka tramvaja vadītāja bija izkāpusi satikt pretī braucošā tramvaja vadītāju. Un tas nekas, ka pieturā stāv pasažieris ar balto spieķi! Tomēr pēc brīža paveicās arī šajā pieturā, piedevām vadītāja laikus noorganizēja, ka man pareizajā pieturā palīdz izkāpt.
25. februāris skaitļos
Pirmkārt, esam priecīgi par faktu, ka tramvaju vadītāji kļuvuši atsaucīgāki un profesionālāki. Stundas laikā cilvēku ar balto spieķi pamanīja un atbilstoši apkalpoja trīs tramvaju vadītāji. Par to viņi arī saņēma paldies no mums — pateicības rakstu.
Otrkārt, likām atkal par sevi manīt mūs, vājredzīgos un neredzīgos pasažierus. Plānojam tādas akcijas organizēt vēl, jo darāmā sabiedriskā transporta pieejamības jomā Rīgā ir daudz.
Baltais spieķis nav vienīgais
Sabiedriskā transporta pieejamība vājredzīgajiem un neredzīgajiem ir sarežģīts jautājums, par kuru RPO tiek runāts un domāts. Sarma Pārstrauta ir vairākkārt tikusies ar SIA «Rīgas satiksme» atbildīgajām amatpersonām, lai skaidrotu pasažieru ar redzes invaliditāti vajadzības.
SIA «Rīgas satiksme» ir atvērta sarunām attiecībā uz universālā dizaina elementiem transportlīdzekļu iekšpusē — kontrastējošām (dzeltenām) turēšanās margām un e-talona validatoriem, kā arī marķētiem pakāpieniem un līmeņa maiņai. Tāpat savas prasības izvirzītas izkāpšanas «STOP» pogām, kam jākontrastē ar stangu, uz kuras tās ir izvietotas, un jābūt aprīkotām ar skaņas signālu. Par lieliem numuriem acu augstumā transportlīdzekļa priekšā un sānos gan vēl nāksies pacīnīties.
Apkopoti ierosinājumi pieturvietu piemērotībai cilvēku ar redzes invaliditāti vajadzībām pieturu iekārtojumā — vienāda parauga pieturām ar reljefi iezīmētu vietu pretī pirmajām durvīm.
Būtu interesanti uzzināt, kā citas LNB organizācijas, piemēram, Rēzeknē, Ventspilī, Balvos, Jelgavā u. c., sadarbojas ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem!
