Baltā Spieķa dienas pasākums Strazdumuižas klubā
Sandra Smona

Ik gadu rudenī krīt koku lapas, tā klusi un bez skaņas. It kā sērodamas. Par aizejošo vasaru — ziedēšanas brīnumiem, putnu mūzikliem un saules siltajiem stariem. Un mēs, cilvēki, neviļus pieklustam, godinot rudens atnākšanu. Tas uz kādu laiku būs valdnieks ar sārtu lapu virpuļiem, lietus lāsēm logu stiklos un dziļu, dziļu tumsu.

Ir sen labi zināms, ka tad, kad Strazdumuižas ciemata dižozoli ietērpjas krāsainu lapu apmetņos, gaidāmi svētki. Un, protams, vieni no svarīgākajiem rudens svētkiem ir Baltā spieķa diena. Arī šogad neizpalikām bez šīs dienas atzīmēšanas ar svētku koncertu Strazdumuižas klubā. Lai pasākums izdotos gana krāšņs un aizraujošs tika sastādīta pasākuma programma, kuras ietvaros priekšnesumus sniedza vairāki Strazdumuižas kluba mākslinieki un kolektīvi.

Ar lirisku dziedājumu un instrumentāliem skaņdarbiem skatītājus priecēja Anna Dubovika, Renāte Jakovļeva un Antons Sņegovs. Dmitrijs Gavrilovs izpildīja sevis sakomponētu dziesmu «Atvadu dziesmiņa» un dziesmu par rudeni. Deju, kā pašizteiksmes līdzekli, bija izvēlējusies viena no mūsu ciemata iedzīvotājām Natālija Muravjova, kura pēc priekšnesuma iedvesmoja ne vienu vien skatītāju ar savu dedzību, neatlaidību un mīlestību pret mākslu… Pēc ugunīgām dejām uz skatuves kāpa vokāli instrumentālais ansamblis «Epsilons» ar dzīvespriecīgām dziesmām. Visbeidzot Strazdumuižas dzejas un drāmas teātris ar apcerīgām dzejas rindām un dziesmām noslēdza pasākuma oficiālo daļu.

Un kas gan ir svētki bez dāvanām, vai ne? Strazdumuižas klubs Baltā spieķa dienas pasākumā saņēma burvīgu dāvanu no LNB centrālās valdes pārstāvjiem — jaunu, kokā grebtu uzrakstu «Strazdumuiža». Tas turpmāk it visos svētkos rotās Strazdumuižas klubu, jo šī ir tā vieta, kur sākas mūsu ceļš uz skaistāku rītdienu. Iesim šo ceļu kopā!