Nodaļa — Latvijas Neredzīgo bibliotēkā

Jeseņina sirdspukstos
Viktors Filatovs, LNerB Rēzeknes filiālbibliotēkas lasītājs

Oktobra beigās LNerB Rēzeknes filiālbibliotēkā notika izcilā krievu dzejnieka Sergeja Jeseņina 120. jubilejai veltīts tematisks pasākums «Sergejs Jeseņins: dzīve un daiļrade».

S.Jeseņins ir viens no pazīstamākajiem krievu dzejniekiem, kā arī viens no mūsu bibliotēkas lasītāju mīļākajiem dzejniekiem. Jeseņina īsais dzīves ceļš atstājis ne tikai unikālu poēziju, bet arī noslēpuma sajūtu. Nesasniedzama burvestība, kas it kā viegli iemiesojusies dvēselē, slēpjas pašā autorā. Viņa radošā stihija, pretrunas, kritieni un dvēseles pacēlumi, neparedzēts liktenis…

Kur slēpjas Sergeja Jeseņina lielā popularitāte? Ar ko viņš mūs apbur? Kādi ir talantīgā dzejnieka dzīves noslēpumi? Atbildes uz šiem jautājumiem tad arī centāmies rast šajā pasākumā, kur mēs, bibliotēkas lasītāji, burtiski iegrimām Jeseņina dzīves un dzejas labirintos. Visi, kuriem dvēselē ir mīlestība uz dzeju, varēja pieskarties prinča, eņģeļa, Orfeja, Amūras, Heruvimas garam. Ar tādu vainagu vērtību un dažādu epitetu apjomu dzejnieks apdāvināja sajūsminātos un iemīlējušos laikabiedrus.

Pasākuma dalībnieki lasīja Jeseņina dzejoļus, izpildīja romances, dalījās pārdomās. Ar lielu interesi visi klausījāmies materiālos, kuri vēsta par Jeseņina saikni ar Latgali un tieši ar Rēzeknes novadu, jo šeit dzīvoja viena no sievietēm, kurai bija ievērojama loma dzejnieka biogrāfijā — Gaļina Benislavska. Kāda no dalībniecēm pat bija atradusi informāciju, ka Jeseņins, braucot garām Rēzeknei, nodēvējis to par «zaļo Parīzi».

Jeseņins ticis saukts par «neatkārtojamu ziedu», neveiksmīgu ģēniju, sādžas un bērzu Donkihotu. Neapstrīdams fakts — ar mīlestību pret šo dzejnieku attiecas kā 16 gadīga līgava, tā arī 70 gadus vecs vīrs. Viņu pazīst arī tie cilvēki, kuri nekad nav lasījuši viņa dzeju un vispār nekādus dzejoļus nelasa. Daudzi Jeseņina dzejas mīļotāji izsakās atzinīgi par romantisko skaistumu viņa daiļradē. Savā dzejā viņš pauž mīlestību uz savu zemi, dabu, cilvēkiem. Tajā ir jūtama arī trauksme, gaidīšana un vilšanās, bezgalīgas skumjas. Spilgtāko materiālu viņš dāvāja 20.gs. krievu poēzijai un negaidot pats sadega vējā.

Klausoties vienam otrā izjutām prieku un estētisku baudu. Jeseņins bija apdāvināts ar retu dotību — iesaistīt visu apkārtējo savu pievilkšanās spēku orbītā. Lūk, arī mēs, viņa dzejas mīļi, jau vairākas dienas pēc pasākuma vēl aizvien atrodamies gan pasākuma emociju, gan Jeseņina varā.

Mūsu bibliotēkas vadītāja Ināra Zeltiņa ar nenogurstošu enerģiju pastāvīgi atrodas radošos meklējumos, kā labāk ieinteresēt savus lasītājus literatūras pasaulē, parādīt dzejas zvaigžņu debess skaistumu. Pasākumi par Raini un Jeseņinu vēl ilgi paliks atmiņā, bet uz vienīgo ieskaņoto Sergeja Jeseņina grāmatu bibliotēkā izveidojusies gara rinda.