Nodaļa — Notikumi citās organizācijās
Universālais dizains pārtikas precēm
7guru.lv
Lietuvietes Solveigas Pakstaites vārds pagājušajā nedēļā nokļuva lielāko mediju virsrakstos, jo viņa piedāvāja jaunu pārtikas iepakojuma risinājumu, kas, ieviests praksē pēc viņas prototipa, garantētu pircējiem, ka viņi var uzticēties pārtikas derīguma termiņa norādei, kā arī ļautu pārtikas izstrādājumu atbilstību tikai pēc iepakojuma novērtēt cilvēkiem ar redzes traucējumiem vai tās zudumu.
Solveigas Pakstaites pārtikas iepakojuma dizainā izmantots želantīns, kura daudzums katrā iepakojumā pielāgots tam, cik ilgs ir faktiskais pārtikas derīguma termiņš. Iepakojums, pateicoties tam, ka želantīns noteiktā laika periodā maina konsistenci, kalpo kā rādītājs, cik svaiga ir pārtika. Jo iepakojums kļuvis lipīgāks, jo tuvāk produkta norakstīšanas brīdis.
Lai arī 23 gadus vecā Solveiga faktiski nekad nav dzīvojusi Lietuvā (dzīvo Anglijā), viņa uzsver, ka audzināta pēc lietuviešiem raksturīgajām vērtībām un uzskatiem, ģimenē vienmēr tiek runāts lietuviski un viņa bieži dodas uz Lietuvu, lai apciemotu kādus no tur dzīvojošajiem draugiem. Arī studiju ietvaros Brunela universitātē Solveiga pētījusi tieši Lietuvas dizaina tendences, savu eseju sākot ar to, ka visās trīs Baltijas valstīs Padomju Savienības laikā dizains kļuva par rīku padomju ideoloģijas izplatīšanai.
Tas parāda, ka arī, dzīvojot ārpus Baltijas valstīm, ir iespējams saglabāt saikni ar identitāti, ko veido ne tikai kultūra, bet arī vēsture.
Kā psiholoģija jums noder dizainu veidošanā?
Izvērtējot dizainu no lietotāja skatījuma. Viss pasaulē šobrīd kļūst digitāls. Man šķiet svarīgi atcerēties tieši par taustāmu lietu dizainu īpašo lomu mūsu dzīvē. Taču ir arī ārkārtīgi interesanti meklēt digitālus dizaina risinājumus, kas rada cilvēkos precīzas asociācijas ar objektiem, ko esam pieraduši lietot fiziskajā vidē.
Kādas šobrīd ir dizaina tendences?
Mani interesē dizaina praktiskais pielietojums, tāpēc nepievēršu uzmanību tam, kas šobrīd ir modīgs. Ja iepriekš produktus, kuru dizains bija pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, mēs radījām tikai šiem cilvēkiem, tad tagad šie dizaini tiek veidoti visiem. Mēs domājam plašāk: ja šis produkta dizains atvieglo dzīvi cilvēkam ar īpašām vajadzībām, tas var padarīt dzīvi vēl vienkāršāku cilvēkam bez tām. Jau pierasts, taču ne tik sens piemērs ir balss paziņojumi par pieturvietām sabiedriskajā transportā.
Vai jūs sekojat līdzi dizaina tendencēm Baltijas valstīs?
Baltijas valstīs ļoti strauji attīstās tieši digitālie risinājumi. Ļoti ātri attīstās visa saistītā infrastruktūra. Varbūt tā nav Baltijas valstu iespēja konkurēt ar pilnīgi visām pasaules valstīm, taču tā ir nozīmīga iespēja paaugstināt savu kā valstu konkurētspēju.
Baltijas valstu priekšrocība ir tā, ka valstis ir jaunas. Nav nepieciešamības mainīt veco sistēmu, lai pielāgotu to mūsdienu laikmetam. Nav nepieciešams pielāgot jau iesakņojušos dizaina principus, lai radītu jaunus.
Kā jūs nonācāt pie idejas par želantīna iepakojumu?
Studiju prakses laikā viens no projektiem, kurā piedalījos, bija labdarības projekts neredzīgajiem. Mūsu uzdevums bija veikt pētījumu, ar kādām problēmām neredzīgie sastopas sabiedriskajā transportā. Tika veltīti seši mēneši, veikts simtiem interviju, organizētas meistarklases, es padziļināti intervēju vairāk kā 50 neredzīgu cilvēku.
Un man prātā ienāca doma: kā viņi zina, ka pārtikas derīguma termiņš ir beidzies? Viņi taču nevar redzēt datumu! Es vēlreiz tikos ar dažiem no pētījuma dalībniekiem, un viņi atzina, ka tā tiešām ir problēma.
Atgriežoties universitātē pēdējam studiju gadam, es turpināju domāt par šo problēmu. Sapratu, ja izveidošu risinājumu tikai neredzīgiem cilvēkiem, neviens nebūs gatavs ieguldīt naudu. Tāpēc man bija jāatrod risinājums, kam būtu pievienotā vērtība ikviena skatījumā.
Tad es aizdomājos, ka īstenībā neviens no mums nevar precīzi pateikt, vai pārtika vēl ir pietiekami svaiga. Mēs uzticamies cipariem, ko norādījis ražotājs. Turklāt derīguma termiņa noteikšana nav pietiekamā mērā regulēta, norādot nianses, kas būtu jāievēro. Ražotāja un veikala interesēs ir, lai jūs vairāk pārtikas aizmestu un atgrieztos, lai iegādātos vēl.
Tā mēs nonākam pie milzīgas pārtikas izšķērdēšanas (briti ik gadu aizmet aptuveni četrus miljonus tonnu pārtikas produktu un dzērienu).
Domājot par to, kā atrisināt šīs abas problēmas ar vienu dizainu, sapratu, ka cita pārtikas produkta izmantošana iepakojumā ir labākā garantija. Želantīns ir ļoti labs risinājums, jo tam piemīt spēja mainīties no stingras uz šķidru konsistenci. Pārējais jau ir vēsture.
Vai ir uzņēmēji, kuri vēlas izmantot šo iepakojumu?
Jā, interese ir ļoti liela. 2014. gada septembrī dizaina ideja saņēma Džeimsa Daisona balvu. Pēc tam ar mani sazinājās daudz kompāniju, tostarp lielveikalu tīkli ne tikai no Lielbritānijas. Par mani interesi izrādījuši arī želantīna ražotāji, kuri vēlas, lai iepakojumos tiktu izmantots tieši viņu želantīns. Tas mani motivē turpināt iesākto. Esmu atteikusies no sava pamatdarba, lai turpinātu attīstīt šo ideju un to ieviest.
