Nodaļa — Likumi un lēmumi
Asistenta pakalpojums cilvēkiem ar invaliditāti nekavējoties jāpilnveido
KasJauns.lv
Jau martā LM izveidota neformāla darba grupa sniegs konkrētus priekšlikumus turpmākai rīcībai asistenta pakalpojuma cilvēkiem ar invaliditāti sakārtošanai, lai noteiktu skaidrus nosacījumus un nodrošinātu izpratni sabiedrībā. Par to pēc tikšanās vienojās labklājības ministrs Uldis Augulis un invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vadītājs Ivars Balodis.
Sarunas laikā puses bija vienisprātis, ka šobrīd gan sabiedrībai kopumā, gan pašvaldību sociālajiem dienestiem nav vienotas izpratnes par pakalpojuma nodrošināšanu tieši attiecībā uz brīvā laika pavadīšanu līdz 10 stundām nedēļā cilvēkiem ar invaliditāti, kuri saņem īpašas kopšanas pabalstu.
Tāpēc notiek aktīvas diskusijas par turpmāko rīcību asistenta pakalpojuma nodrošināšanai brīvajam laikam kopumā, šāda pakalpojuma mērķtiecīgumu, samērīgumu un turpmāko apliecināšanu. Apvienības Apeirons pārstāvji norādīja — ja cilvēks teātra apmeklējumu var pierādīt ar biļeti, tad, piemēram, pastaigas parkā nav dokumentāli apliecināmas. Līdz ar to jautājumi radušies gan asistentiem, gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan pašvaldību sociālajiem dienestiem.
Īpaši sarežģītu situāciju padara tas, ka cilvēku ar invaliditāti skaits, kas vēlas saņemt asistenta pakalpojumu, ar katru gadu strauji pieaug. Turklāt lielākā daļa finansējuma tiek novirzīta tieši brīvā laika stundu pavadīšanai.
Vienlaikus piešķirtais finansējums pakalpojuma īstenošanai ir palielināts, tomēr tas joprojām nav pietiekams, lai atrisinātu visu vajadzības.
Ministrs skaidro, ka jau sākotnēji un arī šobrīd ir skaidrs, ka prioritāri asistents jānodrošina tiem cilvēkiem ar invaliditāti, kuri strādā, mācās vai apmeklē dienas centru un kuriem tāpēc nepieciešams atbalsts nokļūšanai konkrētā vietā.
«Savukārt, jautājums par asistenta pakalpojumu brīvā laika pavadīšanai līdz 10 stundām nedēļā cilvēkiem ar smagu invaliditāti ir nonācis strupceļā. Pakalpojums jāpilnveido, lai to varētu īstenot esošā finansējuma ietvaros, salāgojot klientu vajadzības un sociālā dienesta pienākumus. Tāpat, ņemot vērā cilvēku viedokli, asistenta pakalpojuma izmantošana brīvā laika aktivitātēm ir padziļināti jāizvērtē un, iespējams, arī turpmāk jāsaglabā,» pauda ministrs.
VDEĀVK sniedz atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību un tādējādi nosaka cilvēka tiesības pretendēt uz pakalpojumu. Tomēr pakalpojuma nepieciešamību un tā apjomu konkrētajā situācijā novērtē un piešķir sociālais dienests.
«Tādēļ īpaši nozīmīga loma pakalpojuma piešķiršanā ir sociālajiem darbiniekiem un viņu profesionalitātei. Tomēr LM jānosaka skaidri kritēriji un jāveic atbilstošas izmaiņas normatīvos turpmākai vienotas izpratnes nodrošināšanai pašvaldībās. Nereti asistents ir vienīgā iespēja cilvēkam ar smagu invaliditāti doties ārpus mājas un apmeklēt pasākumus,» pārliecināts U. Augulis.
Tāpēc LM izvērtēs konkrētus priekšlikumus brīvā laika pavadīšanas stundu piešķiršanas nosacījumiem esošā ierobežotā finansējuma ietvaros un sniegs informāciju iesaistītajām pusēm par tālāko rīcību. Vienlaikus LM sadarbībā ar apvienību Apeirons skaidros iedzīvotājiem asistenta pakalpojuma būtību, mērķus un piešķiršanas nosacījumus. Kā norādīja apvienības pārstāvji, bieži vien, un īpaši lauku reģionos, neapmierinātības iemesls ir informācijas trūkums par pakalpojuma esamību un saņemšanas kritērijiem.
Kopš 2013. gada cilvēki ar invaliditāti pašvaldībā var saņemt asistenta pakalpojumu, lai nokļūtu darba vietā, mācību iestādē, dienas aprūpes centrā un atpakaļ, kā arī piedalīties sabiedriskās aktivitātēs ar mērķi iekļauties sabiedrībā. Pakalpojumu finansē no valsts budžeta, par tā administrēšanu pašvaldības izlieto 9%.
2014. gadā pakalpojumu nodrošināja 6794 klientiem. No valsts budžeta pakalpojuma īstenošanā 2013. gadā ieguldīja 2,05 milj. eiro, bet 2014. gadā — 8,6 milj. eiro. Savukārt, 2015. gadā pakalpojuma nodrošināšanai plānots ieguldīt 10,2 milj. eiro. Lielākā daļa finansējuma tiek novirzīta tieši brīvā laika stundu apmaksai.
