Iepazīstina ar prezidentūras secinājumiem par cilvēku ar invaliditāti tiesību nodrošināšanu
Labklājības ministrija
No 2015. gada 11. līdz 12. maijam Rīgā notika Augsta līmeņa tikšanās par invaliditātes jautājumiem, kas sadarbībā ar Eiropas Komisiju bija rīkota Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā.
Tikšanās sākās ar ES dalībvalstu valdību pārstāvju tikšanos, kurā dalībnieki informēja par aktuālo situāciju un dalībvalstīs īstenotiem pasākumiem invaliditātes politikas jomā, īpaši uzsverot iekļaujošas izglītības jautājumus.
Pēc tikšanās labklājības ministrs Uldis Augulis atklāja konferenci «No iekļaujošas izglītības līdz iekļaujošai nodarbinātībai personām ar invaliditāti».
«Latvijas prezidentūra īpaši akcentē invaliditātes politiku savā sešu mēnešu programmā, lai Eiropā pievērstu lielāku uzmanību šiem jautājumiem. Tas, manuprāt, var dot jaunu impulsu centieniem stiprināt Eiropas Savienības apņemšanos risināt cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumus. Mums ir skaidrs redzējums, kādi ir galvenie akcenti Eiropas Invaliditātes stratēģijas ieviešanai nākamajos piecos gados. Savas prioritātes esam ietvēruši prezidentūras secinājumos par invaliditāti.
Ir nepieciešams stiprināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, izmantot jaunās tehnoloģijas un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti sociālo iekļaušanu. Priecājos, ka arvien vairāk virzāmies uz sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību un deinstitucionalizāciju, kam Latvijas prezidentūra pievērsīs uzmanību arī turpmāk,» uzsvēra labklājības ministrs U. Augulis.
Tāpat konferences dalībniekus uzrunāja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta pārstāve Marija-Luīze Kabrala (Maria-Luisa Cabral), Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, Eiropas Invaliditātes Foruma prezidents Jannis Vardakastanis (Yannis Vardakastanis) u.c.
Konferences noslēgumā Latvijas prezidentūra izplatīja Prezidentūras secinājumus par cilvēku ar invaliditāti tiesību nodrošināšanu. Tajos atzīmēja, ka gan dalībvalstu, gan ES ietvaros jāstrādā pie tā, lai veicinātu visu personu ar invaliditāti tiesību un brīvību nodrošināšanu un attīstību, pilnībā ieviešot Konvencijā noteiktos principus un īpašu uzsvaru liekot uz bērnu ar invaliditāti situāciju.
Tāpat būtiska nozīme ir atbalsta sniegšanas mehānismu pilnveidošanai, bērnu un jauniešu ar invaliditāti integrēšanai sabiedrībā visās dzīves jomās, pieejamas izglītības un piemērota darba nodrošināšanai visas dzīves garumā, asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) pieejamības attīstīšanai, efektīvai ES struktūrfondu izmantošanai personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes celšanā, kā arī sadarbības stiprināšanai starp valsts un nevalstisko sektoru personu ar invaliditāti interešu pārstāvēšanā un realizēšanā.
