1940

Ideja par neredzīgo preses ieviešanu Latvijā radās jau 1940. gadā, kad Rīgas Neredzīgo institūtā sāka izdot galda avīzi Braila rakstā «Brīvā Straume». Avīzes izdošanu pārtrauca Otrais Pasaules karš.

1945 - 1947

1945. gadā pēc Rīgas Neredzīgo vidusskolas nodibināšanas atkal nobrieda doma par neredzīgo preses izdevumu. 1947.gadā to īstenoja aktīvākie Neredzīgo vidusskolas audzēkņi, izdodot žurnālu Braila rakstā «Brīvās Domas». Par žurnāla redaktori ievēlēja vienu no skolas aktīvistēm Valentīnu Kravali. Tomēr sava brīvdomīgā satura dēļ žurnāla izdošana drīz vien tika pārtraukta.

1950

1950.-to gadu sākumā tika nodibināta LNB skolēnu, studentu un pedagogu (SSP) pirmorganizācija. Atdzima ideja par sava žurnāla veidošanu. Jaunajam izdevumam Braila rakstā pēc organizācijas priekšsēdētāja Aleksandra Svilāna ierosinājuma deva nosaukumu «Rosme». Par tā redaktori atkal tika izraudzīta Valentīna Kravale (vēlāk Gūtmane). Žurnāls «Rosme» Braila rakstā vienā vai divos eksemplāros SSP organizācijā sabiedriskā kārtā tika izdots no 1952. gada līdz 1956. gadam.

1956 - 1962

1956. gadā LNB II kongress nolēma žurnālu «Rosme» pārveidot par LNB preses izdevumu. Galvenā redaktora pienākumus uzticēja veikt Anatolijam Gutfricim, kuram bija 1. grupas redzes invaliditāte. Viņš galvenā redaktora pienākumus veica līdz 1962. gadam. Žurnāls iznāca reizi ceturksnī Braila rakstā 100 eksemplāru lielā metienā. Nedaudz vēlāk tā periodiskums palielinājās līdz sešiem numuriem gadā, bet jau 1960. gadā «Rosme» iznāca reizi mēnesī.

1962. gadā, kad Anatolijs Gutfricis no redakcijas darba aizgāja, uz dažiem mēnešiem LNB vadība galvenā redaktora pienākumus uzticēja veikt toreizējam Neredzīgo bibliotēkas direktoram Staņislavam Miklašēvičam. Bet 1962. gada beigās par žurnāla «Rosme» galveno redaktoru LNB CV prezidijs apstiprināja Konrādu Sondoru (līdz 1987. gadam).

1963

Visnozīmīgākais pavērsiens žurnāla kvalitatīvajā un kvantitatīvajā izaugsmē notika 1963. gadā, kad ar LNB CV prezidija lēmumu to sāka izdot arī redzīgo rakstā. Tas deva iespēju papildināt informāciju fotoattēlu un ilustrāciju veidā, kā arī uzlabot žurnāla māksliniecisko noformējumu. Šajos gados strauji pieauga žurnāla tirāža.

1970

Sākumā redakcijā strādāja trīs algoti darbinieki. 1965. gadā to skaits palielinājās līdz pieciem, bet 1979. gadā, kad žurnāls «Rosme» atzīmēja savas pastāvēšanas 25. gadskārtu, tā lappusēs kopskaitā bija publicējušies vairāk nekā 700 ārštata autoru. Žurnāla koptirāža 1980.-to gadu sākumā bija pārsniegusi 4‘000 eksemplāru skaitu vienā mēnesī.

1990

Atmodas gadu saimnieciski ekonomiskā krīze skāra ne tikai LNB, bet arī žurnālu «Rosme». 1993. gada 16. jūnijā LNB izveido SIA Informācijas dienestu «Brailinform», kam tika uzticēta informācijas aprites nodrošināšana biedrībā un žurnāla izdošana. Līdzekļu trūkuma dēļ žurnāla periodiskums tika pakāpeniski samazināts, un no 1995. gada žurnāls tika izdots tikai 6 reizes gadā. Ievērojami samazinājās lasītāju skaits, vairākkārt mainījās žurnāla redaktori.

2000

LNB centās piesaistīt valsts atbalstu, katru gadu no jauna pārliecinot valsts iestāžu ierēdņus, cik svarīga ir informācijas nodrošināšana cilvēkiem ar redzes traucējumiem, integrējoties Latvijas sabiedrībā. Žurnāls no 2003. gada otrā pusgada tiek izdots atkal reizi mēnesī kvalitatīvā poligrāfiskā izpildījumā ar krāsainu vāku palielinātā redzīgo rakstā 26 lpp. biezs un Braila rakstā 50 loksnes. No 2009. gada žurnāls «Rosme» beidzot iekļauts valsts budžetā un saņem pastāvīgu finansējumu, lai reizi mēnesī izdotu 200 eksemplārus palielinātā redzīgo rakstā un 55 eksemplārus Braila rakstā.

2012

No 2012. gada novembra žurnāla «Rosme» izdošanu atkal pārņem Latvijas Neredzīgo biedrība. Tās galvenā redaktore ir Anita Zvirgzde.

2013

2013.gada janvārī žurnālam palielinātā drukā izstrādāts jauns dizains, kas pielāgots cilvēkiem ar redzes invaliditāti - burtu fonti pielāgoti vājredzīgiem cilvēkiem, kuri lasa ar lupu, palielināts attālums starp burtiem un rindiņām.

Uzlabota žurnāla Braila drukas iespiedkvalitāte.

Žurnāla redakcija kopš 2013.gada septembra pārcēlusies uz jaunām, plašākām telpām tai pašā adresē. Iekārtota atsevišķa braila telpa (ar 2 darbavietām), kurā notiek arī žurnāla pēcapstrādes darbi, redakcijas telpa (ar 3 darbavietām), atpūtas telpa un ēdamistaba.

Papildus 3 darbavietas (galdi, krēsli, datori) iekārtotas, lai varētu piedalīties subsidēto darbavietu nodrošināšanā sadarbībā ar Nodarbinātības Valsts aģentūru.

Redakcijā nomainīti vecie datori pret jauniem ar operētājsistēmu Windows 7.

2013.gada vasarā saņemts dāvanā viens Braila printeris no Ventspils digitālā centra.

No 2013.gada septembra iesākta žurnāla arhīva digitalizēšana, piesaistot brīvprātīgos. Piedalījušies 4 brīvprātīgie, kopumā nostrādājot 39,5 stundas.

2014

Pēc pārrunām ar Labklājības ministriju beidzot tiek saņemta atļauja izdot žurnālu arī elektroniskā formātā. Palielinās lasītāju skaits.

Redakcijā tiek atvērtas 2 subsidētās darbavietas uz termiņu - 2 gadi.

LNB CV apstiprina LNB Izdevniecības nodaļas attīstības koncepciju nākamiem pieciem gadiem, kurā paredzēts:

• žurnāla tulkošana krievu valodā, lai palielinātu informācijas ieguvēju skaitu Latvijā;
• attīstīt žurnāla audio formāta izveidošanu;
• pabeigt žurnāla arhīva digitalizēšanu;
• izveidot audio studiju cilvēku ar redzes invaliditāti radošām izpausmēm;
• attīstīt braila drukas pakalpojumus Latvijā.

2015

Turpinot 2014. gadā iesākto, tiek piedāvāta žurnāla audio versija, piesaistot brīvprātīgos tekstu ielasīšanai.

No 2015. gada septembra žurnāla redaktores amatā stājas Signe Krūzkopa (uz aizstāšanas laiku). Kopā ar Latvijas Banku 2015. gada oktobrī izdots informatīvs materiāls “Par jauno 20 eiro banknoti”. Žurnāla saturs turpina būt mainīgs, sekojot līdzi jaunumiem, notikumiem, pasākumiem un aktuālajai informācijai, kā arī informācijai no lasītājiem (ko vēlas lasīt žurnāla saturā).

2016 - 2017

2016.gada pirmajā ceturksnī redakcijā darbu beidz divi puiši, kuri strādāja subsidētajās darbavietās. Armands Dīriņš pabeidza skenēt visu (!) žurnāla arhīvu (1957 - 2015), kas tika nodots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitalizācijas nodaļai, bet kopija atstāta Latvijas Neredzīgo biedrībai. Lauris Kuzņecovs, savukārt, ievadīja žurnāla tekstus (2008 - 2015) biedrības mājaslapā, kas tagad lasāmi pie Pakalpojumi › Žurnāls Rosme › Arhīvs.

Žurnālu veido un darbus organizē tikai viens cilvēks - redaktore Signe Krūzkopa. Viņai  palīdz Braila korektore ar 1.grupas redzes invaliditāti Inita Ozoliņa (ar pusi darba slodzes; strādā redakcijā kopš 2008.gada). Žurnāls turpina iznākt 4 formātos: redzīgo rakstā, Braila rakstā, elektroniski un audio (links e-pastā).

2017.gada septembrī darbā atgriežas iepriekšējā redaktore, tagad jau ar citu uzvārdu - Anita Monozova. Žurnāls turpina uzlabot satura kvalitāti.

2018

No 2018.gada janvāra žurnāla audio formāts tagad pieejams arī kompaktdiskos. Tas izmaina lasītāju pieprasījumu Braila rakstā (tas samazinās), bet arī piesaista jaunus lasītājus žurnālam - tie ir cilvēki, kuri paši nespēj izlasīt ne redzīgo, ne Braila rakstā, ne arī prot apieties ar datoru. Kopējais lasītāju skaits žurnālam sasniedz 300 cilvēkus.

No 2018.gada marta Labklājības ministrija devusi atļauju žurnālu ROSME pārdot arī citām fiziskām un juridiskām personām. Līdz ar to žurnālu var oficiāli iegādāties, piemēram, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas filiāles visā Latvijā, kā arī vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, kuriem invaliditāte piešķirta pēc citas saslimšanas (ne pēc redzes).

Žurnālam izveidots savs Facebook profils, kurš īsā laikā sasniedz 100 sekotājus. Tas aktīvi stāsta par jaunumiem, kas skar ne tikai personas ar redzes, bet arī citām invaliditātēm, kā arī seko līdzi starptautiskiem jaunumiem šajā jomā un dalās ar saviem lasītājiem. Facebook profilam seko liela daļa cilvēku ar redzes traucējumiem, kuri aktīvi lieto sociālos tīklus, lai iegūtu sev nepieciešamo informāciju. Žurnāla redakcija iesaistās on-line diskusijās un pārstāv Latvijas Neredzīgo biedrības viedokli.
Vēl arvien ir aktīvs Twitter profils (kopš 2013.gada, 100 sekotāji).

Žurnāla redakcija vasarā piedalās XXVI Vispārējo Latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos, sekojot līdzi Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas kluba jauktā kora "Jolanta" panākumiem. Par to izveidots īpašs Dziesmusvētku žurnāla numurs un fotogalerija LNB mājaslapā, kā arī popularizēti LNB kolektīvi Facebook profilā.

Žurnāla ROSME audio formāta ielasīšanai katru mēnesi tiek piesaistīti brīvprātīgie. Kopā 2018.gadā LNB Izdevniecības nodaļā 18 brīvprātīgie ielasījuši 237 failus, nostrādājot 82 darba stundas.

Novembrī sadarbībā ar Latvijas Banku tiek izdots informatīvais pielikums par jaunajām 200 eiro banknotēm. To saņem (redzīgo, braila rakstā, htm un audio formātā) visi žurnāla lasītāji, kā arī pēc pieprasījuma nosūtīts visām LNB TO, kā arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkai un VSAC "Rīga" filiāles "Jugla" (neredzīgo pansionāts) bibliotēkai. Kopējais izplatīto eksemplāru skaits - 783 gab.

Novembrī tiek pieņemts lēmums par Latvijas Neredzīgo biedrības līdzekļiem sagatavot un izdot kalendāru 2019.gadam Braila rakstā - tā ir kā dāvana Latvijas simtgadē. Par to informācija tiek izplatīta gan caur žurnālu ROSME, gan LNB mājaslapā, žurnāla profilos Facebook un Twitter, kā arī Strazdumuižas vietējā radio. Kalendāram piesakās 45 cilvēki.

Decembrī visi 2018.gada lasītāji saņem Klientu aptaujas anketu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma - žurnāla ROSME - pakalpojuma pieejamību un kvalitāti 2018.gadā. Lasītāji ieteikumu daļā raksta savas vēlmes par to, ko turpmāk vēlētos lasīt žurnālā, un izsaka pateicību par žurnāla augsto informatīvo kvalitāti.

Žurnāla redakcijas darbinieki visu gadu sniedz bezmaksas Braila pakalpojumus cilvēkiem ar redzes traucējumiem un sadarbības organizācijām, kā arī maksas pakalpojumus uzņēmumiem un farmācijas kompānijām. Tāpat tiek atbalstītas LNB TO, kurām savos projektos nepieciešams informatīvais noformējums (makets, dizains, druka).

2019

Mainās žurnāla redaktore. No 2019, gada februāra žurnālu vada Anete Enikova, bet no 2019. gada decembra — Santa Galiņa. 

2020

Lasītājiem joprojām iespēja izvēlēties vienu no žurnāla pieciem formātiem. Pieprasītākais no piedāvātajiem nemainīgi paliek izdevums palielinātā redzīgo rakstā, taču novērojams, ka strauji aug interese par izdevumu audio formātā kompaktdiskā. 

2020. gadā redakcijas darbinieces sekoja līdzi un piedalījās RPTO realizētajā projektā «Two Languages One Experience», kura gaita tika atspoguļota arī «Rosmes» numuros. Dalība tika ņemta arī labdarības akcijā «Ride2Share» un atbalstīts Strazdumuižas klubs, drukājot pasākumu afišas. 

Sadarbībā ar reklāmas aģentūru «Mediju tilts» tika sagatavota Veselības ministrijas izdotā infolapa «Jauna kārtība kompensējamo zāļu recepšu izrakstīšanā» Braila rakstā un sadarbībā ar Aizsardzības ministriju palielinātā redzīgo rakstā latviešu valodā, krievu valodā un Braila rakstā izdots buklets «72 h; Kā rīkoties krīzes gadījumā?», kas izplatīts TO.  

Arī 2020. gada izskaņā žurnāla redakcijā tika gatavoti kalendāri nākamajam gadam Braila rakstā. Tos, iepriekš piesakoties, bez maksas bija iespējams saņemt jebkuram interesentam. Kopumā tika izsniegti 49 kalendāri.