16.augustā Strazdumuižā aizritēja ikgadējie Strazdumuižas ciemata svētki 2025, kuru tēma šogad bija “Strazdumuiža – dabas un kopienas spēks”. Svētku diena izvērtās par sirsnīgu kopābūšanu, kur satikās dažādas paaudzes, vietējie iedzīvotāji, ciemiņi un draugi no malu malām, apliecinot, ka kopiena un cilvēka saikne ar dabu ir vērtības, kas vieno.
Latvijas Neredzīgo biedrības vadība uzsver, ka Strazdumuiža ir patiesi unikāla vieta, kurā harmoniski sadzīvo cilvēki ar redzes invaliditāti, seniori un ģimenes ar bērniem. “Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi radīt vidi, kurā ikviens jūtas piederīgs. Tāpēc katru gadu ciemata svētkus organizējam Rīgas svētku laikā,” saka biedrības vadība, piebilstot, ka tas dod iespēju svinēt arī tiem iedzīvotājiem, kuriem ir grūti apmeklēt svētku pasākumus pilsētas centrā.
Rīts ar cigunu
Neraugoties uz nakts pērkona negaisu, rīts uzausa mierīgs un patīkams. Svētkus sākām ar ciguna nodarbību, kuru vadīja Inese Krustiņa. Nodarbība pulcēja ap 25 interesentus – gan regulāros dalībniekus, gan jaunus viesus. Ciguns ir sena ķīniešu prakse, kas apvieno elpošanu, kustību un koncentrēšanos, palīdzot harmonizēt prātu un ķermeni.
“Bija patīkami redzēt, kā cilvēki atbrīvojas un ļaujas kustībām dabas vidū. Tā ir enerģija, kas apvieno,” atzina nodarbības vadītāja.
Pēc tam dalībnieki baudīja Grieķijas augu tējas, ko cienāja un par tām stāstīja Jana Mihailova.
Amatnieku darbi
Svētku laikā notika arī neredzīgo amatnieku darbu izstāde, kurā bija apskatāmi dažādi adījumi un citi rokdarbi, atklājot talantu un radošumu, kas mīt kopienas cilvēkos. Īpašu interesi izpelnījās pīšanas paraugdemonstrējums, ko vadīja Aleksandrs Lācis, sniedzot iespēju ikvienam vērot amata prasmes pinumu radīšanā.
Aktivitātes visai ģimenei
Īpašu prieku sagādāja bērniem veltītās aktivitātes – piepūšamā atrakcija un lielās koka spēles, kas pulcēja gan mazākos, gan viņu vecākus.
Savukārt radošajā darbnīcā, kuru vadīja Evita Kromule un Dina Azarenko, bērni un vecāki no māla masas veidoja Juglas ezera iemītniekus un parkā sastopamos kukaiņus – lapkoku praulgrauzi, tauriņus un vaboles, attīstot radošumu un vienlaikus uzzinot vairāk par vietējo dabu.
“Kad veidoju māla zivtiņu, izskatījās, ka tā tūlīt iepeldēs Juglas ezerā,” smaidot stāstīja kāds mazais dalībnieks.
Orientēšanās spēle – kopīgi izaicinājumi un atklājumi
Šī gada orientēšanās spēle sastāvēja no piecām dažādām stacijām, kas ne tikai pārbaudīja dalībnieku veiklību un zināšanas, bet arī rosināja iejusties citu cilvēku pieredzē un ieraudzīt dabu no jauna skatpunkta:
1.Latvijas Neredzīgo biedrības stacija – dalībniekiem aizsietām acīm bija jāsaskaita naudas vienības. Sacensība bija spraiga, un ātrākais dalībnieks ar uzdevumu tika galā 9 sekundēs!
2.Baibas Briģes mākslas objekta “Puķe” radīšana – vienojošs elements, kur dienas gaitā visi kopā, vijot krāsainus dzīparus, veidoja lielu kopīgu mākslas darbu. Kopīgais darbs varētu kļūt par ciemata svētku simbolu.
3.Latvijas Neredzīgo sporta biedrības stacija – ikviens varēja iejusties neredzīga cilvēka lomā, izstaigājot nelielu šķēršļu joslu. Daudziem bija atklāsme par to, kāda drosme un prasmes nepieciešamas ikdienā cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
4.Juglas Attīstības biedrības spēle par ūdeņiem – šeit tika pārbaudītas zināšanas par ezeriem, upēm un ūdeņu nozīmi mūsu dzīvē. Dalībnieki gan mācījās, gan jautri smējās, atbildot uz āķīgiem jautājumiem.
5.Rīgas mežu viktorīna jaunajā pastaigu takā “Sajūti Juglu” – dalībnieki pārbaudīja savas zināšanas par mežu, tā iemītniekiem un dabas procesiem. Tā bija iespēja ne tikai uzzināt ko jaunu, bet arī izbaudīt Juglas apkārtni.
“Kopā spēli izgāja vairāk nekā 50 dalībnieku, un prieks bija redzēt, kā visi iesaistās ar smaidu un aizrautību,” saka orientēšanās spēles koordinatori. Desmit laimīgie dalībnieki balvās saņēma pārsteiguma dāvanas.
Bagātīga koncerta programma
Pasākumu svinīgi atklāja vairāki pārstāvji – Latvijas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais, Juglas Attīstības biedrības valdes locekle Ilze Neimane un Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš, uzsverot Strazdumuižas nozīmi Rīgas sociālajā telpā.
Svētku muzikālo daļu atklāja jauniešu vokālais ansamblis “Pavasara brīnumputni”, kas pārsteidza ar sirsnīgām latviešu melodijām.
Uz skatuves kāpa arī vīru vokālais ansamblis “Senozols” – viens no veiksmīgākajiem senioru kolektīviem Latvijā, kas dibināts jau 1962. gadā. Ansambli vada Aldis Andersons. “Senozols” ir guvis augstu atzinību Latvijā un kaimiņvalstīs, un Strazdumuižas skatītāji viņus sveica ar sirsnīgām ovācijām.
Klausītājus iepriecināja arī sieviešu vokālais ansamblis “Rudens Roze”, kas darbojas Strazdumuižas klubā kopš 1952. gada un kuru šobrīd vada Anita Andersone. Kolektīva uzstāšanās svētkos radīja īpaši siltu un mājīgu noskaņu.
Dejojot salsu, publiku priecēja arī neredzīgo kundžu deju grupa “Trakie Strazdi”, kuru vada Nataļja Muravjova. Savukārt īpašu gaisotni radīja izpildītājas Marianna Zavadska, Alise Korjapina un Laima Liepiņa. Viņu balsis skanēja gan latviešu, gan itāļu valodās.
“Man bija liels prieks atgriezties Strazdumuižā, kur pavadīju savus skolas gadus. Šī vieta man vienmēr būs īpaša, un dziesmas, ko dziedāju, ir par brīvību un draudzību – vērtībām,” sacīja dziedātāja Laima Liepiņa.
Koncerta programmā tika iekļauti arī Guntas Bites lasījumi no Imanta Smirova dzejas krājumiem. Imants Smirovs bija nozīmīgs Strazdumuižas kopienas pārstāvis, un viņa dzejas atskaņojums piešķīra svētkiem emocionālu un personīgu noskaņu.
Vakara kulminācija bija leģendārās grupas “Dzeltenie pastnieki” koncerts. Mūziķu koncerts Juglas ezerkrastā piesaistīja plašu publiku un ļāva iepazīt šo burvīgo un līdz šim daudziem nezināmo Rīgas nostūri.
Svētku noslēgumā notika zaļumballe kopā ar grupu “Mīlas viesulis”, kas aizrāva dejās gan ciema iedzīvotājus, gan viesus no tuvākas un tālākas apkārtnes.
Latvijas Neredzīgo biedrība no sirds pateicas ikvienam, kas palīdzēja svētkus padarīt par tik sirsnīgu un krāšņu notikumu. Īpašu pateicību izsakām fantastiskajiem pasākuma dalībniekiem, ikvienam brīvprātīgajam, kā arī atbalstītājiem: Baibai Briģei, Uģim Skujam, Guntai Bitei, kluba pārvaldniekam Vilim Hofmanim, Lolitai Korjapinai, Pēterim Locānam un SIA “Strazdumuiža”. Liels paldies arī mūsu sadarbības partneriem no “Rīgas mežiem” un Juglas attīstības biedrības, kā arī Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam par dekorāciju aizdošanu pasākumam.
“Strazdumuižas svētki ir apliecinājums tam, ka kopiena ir mūsu spēks. Te ir vieta, kur ikviens – cilvēks ar redzes traucējumiem, seniors vai ģimene ar bērniem – var piedalīties līdzvērtīgi un justies gaidīts,” uzsvēra organizatori.
Pasākumu organizēja Latvijas Neredzīgo biedrība ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības finansiālu atbalstu Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros (projekts “Strazdumuižas ciemata svētki 2025”, Nr. RAIC-25-187-lī).
Jana Mihailova
Projektu vadītāja