Nodaļa — Interesanti fakti

Kā interneta sociālā vide ietekmē cilvēku
www.tvnet.lv

Beidzot arī mums ir pienācis laiks tikties ar «tīkla jeb sakaru cilvēku». Viņš ir patstāvīgs, ar savu gaumi un prasībām, taču neiztiek arī bez kaprīzēm, tostarp gan izvēloties sev tīkamākos mūziķus vai kinozvaigznes, gan domājot par grāmatu autoriem un iecienītākajām izklaides vietām. Par to visu atbildīgs ir ne tikai viņš viens, bet mēs visi, kas viņu pazīstam.

Šim mūsdienu cilvēkam ir savi niķi un stiķi, kas savukārt ietekmē gan viņa draugus, gan viņa draugu draugus. Piem., ja šis cilvēks būs iesaistījies kādā rokgrupā, viņš noteikti vēlēsies dalīties priekos arī ar draugiem, parādot bildes no koncerta. Draugi sajūsminājušies šīs bildes labprāt parādīs arī vēl citiem draugiem.

Šādu ainu nesen uzbūruši Hārvarda universitātes prof. N. Kristakiss (Nicholas Christakis) un Kalifornijas universitātes prof. D. Faulers (James Fowler) jaunajā grāmatā «Connected».

Analizējot gan savus akadēmiskos darbus, gan arī citu profesionāļu paveikto, autori ir vienisprātis, ka sociālie internetā portāli, gluži kā jebkura cita cilvēku pulcēšanās socializācijas nolūkos ietekmē gan dažādus balsojumus, gan veicina bīstamu slimību izplatīšanos.

Kā apgalvo autori, cilvēku ietekme ir dalāma trīs līmeņos. Citiem vārdiem sakot, draugs, drauga draugi un drauga draugu draugi var ietekmēt cilvēka pašsajūtu, ēšanas ieradumus un pat apsvērumus balsot par kādu politiķi. Ceturtajā draugu līmenī šī ietekme jau vairs neesot tik nozīmīga.

Draugu vai vienkārši apkārtējo cilvēku ietekme ir milzīga un attiecināma uz būtiskām ikdienā svarīgām cilvēka lietām vai darbībām. «Draugam, kļūstot resnam, gandrīz trīskāršojas iespēja pieņemties svarā arī pašam,» raksta autori. Interesanti, ka zinātnieki neuzskata par nozīmīgu arī distanci. Tā nespēj apturēt risku.

Kāpēc tas tā ir? Interneta vidē aptaukošanās skaidrojama ar dzīvesstila atdarināšanu, mēģinot rīkoties tā, kā to dara draugi, vai sekojot noteiktu aprindu normām. Skatoties uz draugiem, mēs neapzināti veidojam stereotipus un pieņēmumus par to, kas ir akceptējami.

Interesanti, ka cilvēki, kuri nolēma nošķirties no draugiem, kas pieņēmušies svarā, dažos gadījumos kļuva vēl resnāki. Tas dod ceļu vēl vienai grāmatā apspriestai teorijai, kas vēsta, ka ikviens draugs palīdz mums būt veselīgākiem un laimīgākiem.

Grāmatā teikts, ka sociālie portāli var būt , īpaši vērtīgi medicīnai un veselības aprūpei. Piem., tā vietā, lai vakcinētu pilnīgi visus cilvēkus pret kādu slimību, iespējams, vakcinēt tikai konkrēta cilvēka izvēlētos tuvākos , draugus, būtu ērtāk un izdevīgāk. «Drauga» statuss cilvēku automātiski kvalificē kā ievainojamāku un sociāli aktīvāku, jo ir identificējams ar lielāku cilvēku kopumu.

Autori kā piemēru izmanto 1996. g. notikumus Amerikas skolā, kad vairāki skolēni . īsā laika posmā inficējās ar seksuāli transmisīvu slimību. Toreiz izmeklēšanas procesā noskaidrojās, ka pie vainas bijušas tikai pāris meitenes, kas pārgulējušas ar puišiem no atšķirīgām draugu grupām. Ierobežojot meiteņu aktivitātes, tika apturēta arī epidēmijas izplatīšanās.

Pētījumi gan pierāda, ka draugi, kas piesaistīti kāda cilvēka profilam, patiešām ir tuvu stāvoši. Tas nozīmē, ka ierasto ārpus virtuālās vides attiecību vēriens īpaši neatšķiras no tām internetā. Analizējot lietotāju sarakstes un fotogrāfiju aprakstus, secināts, ka cilvēkam vidēji ir 6 līdz 7 tuvākie draugi.

Kā raksta britu antropologs R. Dunbārs (Robin Dunbar), cilvēku sociālo grupu izmēri parasti iekļaujas 150 indivīdos. Aplūkojot «Facebook» portāla lietotāju profilus, autori atzinuši, ka vidēji interneta lietotājam ir 110 draugi, kas saskan ar Dunbāra teikto.