Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Eiro un cents latviešu valodā

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2014 / Nr. 2 - 2014

Eiro un cents latviešu valodā
LV portāls

Janvārī Valsts valodas centrs mājaslapā (www.vvc.gov.lv) publicēta informācija «Eiropas vienotā valūta — eiro, euro vai savādāk?».

Tajā norādīts, ka vēl joprojām aktuāls ir jautājums par to, kā tad pareizi rakstīt: eiro vai euro, un kā lietot valūtas kodu EUR.

Valodnieki iesaka šādus valūtas pieraksta veidus:
— EUR 25 (divdesmit pieci eiro);
— 25 (divdesmit pieci) eiro;
— 25 € (divdesmit pieci eiro).

Ņemot vērā, ka latviešu valoda pieder pie ES latīņu alfabēta valodu saimes grupas un, lai izvairītos no juridiskām pretrunām, tiesiskajos instrumentos (likumos, normatīvajos aktos, līgumos u. c. dokumentos) lieto ES noteikto nosaukumu euro. Ņemot vērā, ka latviešu valodā tas ir svešvārds, tad to atbilstoši Valsts valodas centra prasībām lietosim kursīvā. Savukārt, vārds «eiro» ir valūtas latviskotais nosaukums, kuru turpinām izmantot ikdienā, medijos vai informatīvajos materiālos.

Ņemot vērā, ka atbilstoši regulai arī civiltiesiskie dokumenti (piemēram, darba līgums, pirkšanas-pārdošanas līgums) ir uzskatāmi par tiesiskiem instrumentiem, tad, norādot tajos summas vārdiem, jālieto oficiālais valūtas nosaukums — euro (kursīvā).


Vēl nenoteiktība pastāv jaunās sīknaudas nosaukumā. Pa laikam mazā nomināla monētas tiek sauktas par eirocentiem.

Valsts valodas centra norādēs par valūtas lietošanu skaidrots: eiro simtdaļa ir cents. Nav pamata lietot nosaukumu eirocents, ja vienlaicīgi netiek izmantota cita valūta. Ja vēlas šo vārdu saīsināt, tad lieto mazo burtu c bez punkta.

Kas attiecas uz euro un eiro lietošanu dažādās situācijās, jautājums ir, ja tā varētu teikt, procesā. Valsts valodas centrs pauž savu viedokli, Finanšu ministrijas pārstāvji atsaucas uz regulu. Bet regulai ir likuma spēks un ietvars. Vai vienmēr un visos, piemēram, uzņēmuma iekšējos dokumentos būtu jālieto euro, pārdomāti jālemj arī katram pašam. Jo svarīgi ir, lai rakstītais nebūtu pārprotams. Tikpat svarīgi, lai vieglu roku nerakstītu svešo vārdu tad, kad tas nudien nav nepieciešami.