Lai iekustinātu pavasari un pastāstītu citiem par pieredzēto projekta PROTI un DARI īstenošanā , projekta PROTI un DARI komanda ir nolēmuši APRĪLI pasludināt par publicitātes mēnesi.
Tā galvenie uzdevumi ir informēt sabiedrību par projektā piedzīvoto, tai skaitā aktivitātēm, iesaistīto atbalsta pakalpojumu sniedzēju, programmu vadītāju un mentoru pieredzi, jauniešu ieguvumiem, rezultātiem, kā arī izplatīt jaunu informāciju interneta vietnēs, lai piesaistītu jauniešus, kam varētu būt noderīga dalība projektā.
Kristīnes mentore Taiga Alpe un programmas vadītājs Deniss Vatjkovičs par Kristīni teic tā:
Smalka, trausla, nedaudz kautrīga meitenīte – tās ir pirmās asociācijas pirmo reizi satiekot Kristīni. Sarunās, iepazīstot jaunieti tuvāk, ieraugu jauku, atvērtu jaunu sievieti, kura rūpējas par sava dēliņa audzināšanu. Vissvarīgākais Kristīnei ir, lai mazajam viss ir kārtībā un nekā netrūktu, lai no rīta varētu soļot uz bērnudārzu un jauniete pati var doties savās ikdienas gaitās. Kristīne dzīvo kopā ar vecmāmiņu. Vecmāmiņa vairs nav jauna, bieži ir visādas veselības problēmas. Jauniete uzņēmusies rūpes pavadīt vecmāmiņu pie ārstiem uz poliklīniku, veikalu un visur, kur vecmāmiņai vienai grūti aiziet. Vairāk iepazīstot Kristīni pārliecinos, ka viņa ir akurāta un precīza, un, neskatoties uz pirmo iespaidu, jauniete var paveikt patiesi ļoti daudz.
Iesaistoties projektā “Proti un dari!” un apmeklējot projekta aktivitātes, Kristīnei ļoti reti ir bijis jāatgādina, cikos un kur būt. Viņa pati seko līdzi nodarbību sarakstam un, kad zvanu un jautāju – vai Tu būsi?, atbilde vienmēr skan – protams! Lai gan ārēji jauniete ir trausla, viņai ir liels gribasspēks mēģināt ko jaunu, uzcītīgi darboties, un reizēm tas mijās ar bērnišķīgu prieku par paveikto. Kristīnei patīk radošas nodarbības – līmēt, veidot, aplicēt, zīmēt. Šis arī bija viens no mērķiem, iesaistoties projekta aktivitātēs – mācīties ko jaunu, attīstīties radoši.
Kristīne ar prieku ir braukusi ekskursijās, kas notikušas projekta ietvaros. Sevišķu emocionālo prieku viņai izraisīja brauciens uz Rēzekni, kur jaunieši pa ceļam autobusā varēja no sirds izdziedāties. Arī Kristīne pievienojās un daudzām dziesmām varēja dziedāt līdzi.
Kristīne vienmēr ir gribējusi strādāt – pelnīt naudiņu savai ģimenei, bērnam, sev. Bieži bijušas bailes – nebija līdz galam pārliecības par to, kuru tad darbu varētu veikt. Skaidrs bija tas, ka Kristīne vienmēr gribēja darīt to, kas viņai padodas vislabāk – strādāt radoši, veikt kaut ko ar rokām. Kā lēš gudrie, ja kaut ko ļoti vēlies – tas arī piepildās. Kristīnei tika piedāvāts šiborētājas darbs sociālajā uzņēmumā “Blind art”. Jauniete bija gandarīta par šādu iespēju, nu jau rit trešais mēnesis kopš Kristīne uzsāka savas darba gaitas. Viņas pienākums – sagatavot audumu šiborī tehnikā tālākai izmantošanai interjera priekšmetu izgatavošanā.
Kad jautāju Kristīnei - kā Tu tiec galā ar jauniem pienākumiem darba vietā, atbilde bija kā vienmēr pozitīva – labi! Piebilda gan, ka sākumā bija grūti, bet nu jau tagad rokas pieradušas un ātri ar visu tiek galā.
Priecājos, ka Kristīnei radās iespēja projekta ietvaros būt ar pārējiem jauniešiem, komunicēt, iegūt jaunas prasmes, iepazīt darba tirgu un apzināt savas spējas un iespējas. Kā rezultāts tam – Kristīne šobrīd ir maza, bet strādīga un radoša darba kolektīva daļa.
Taiga Alpe
Deniss Vatjkovičs
