Ar autoru atļauju publicējam viņu dzeju, kas veltīta Latvijai 100. dzimšanas dienā. Lasiet un sajūtiet sirds siltumu, ar kādu mēs spējam izteikt mīlestību pret savu zemi, savu tautu un ģimeni.
Andris Ošāns
Māte — Latvija
Tu mūsu māte, Latvija,
Mums paša Dieva dota.
Tu latvju saules apspīdēta
Mirdzi kā pērļu rota.
Mēs celsimies, mēs iesim,
Ja vajadzēs — pat asinis mēs liesim.
Un teiksim "Nē!" nelūgtajam viesim.
Mēs katrs tevi savā sirdī nesam,
Jo tikai tavi dēli, meitas esam.
Rūdolfs Linužs
Ar Latviju sirdī
Baltu Dievi guni kūra
Gaiziņkalna galiņā,
Lai redz visa Latvju tauta,
Kā zeme šī tiek sargāta.
Pērkons naktī dzirksti šķēla
Svētozola galotnē,
Simts dzirksteles uzzibsnīja,
Rādot gaismu dvēselēm.
Simts gadu tauta lūdza
Dievus kopā sanākam,
Lai tie saka savu vārdu,
Kā šiem brīve dāvāta.
Katra asins lāse lietā,
Nu likten’s kausā savākta,
Vienreiz gadā ausmā zvīļā
Debesīs tiek izlieta.
Tā ir Latvju goda krāsa,
Karogā kas ielikta,
Pa vidu balta it kā šķīsta,
Sirdis vienmēr mierina.
Par zemi šo ik katra dzimta
Ir savu maksu devusi,
Lai tagad tā spēj elpot brīva
Un neļaut izdzēst pagātni.
Daiga Akmentiņa
Latvija
Latvija, Tu bagāta esi, Tev pieder
Upes ar ievziedu krastiem,
Tik krāšņiem un neparastiem.
Latvija, Tu skani caur dvēseli manu
Ar lakstīgalu dziesmu skaņām
Un cīruļu treļļiem malu malās.
Dzintara jūra - Tava skaistākā rota,
Kā debesu dāvana tā Tev ir dota -
Mīlēta, dainās apdzejota.
Latvija, Tu mūsu māmuļa esi -
Pie Tevis atgriezties grib ikviens,
Tev ir medus, ir maize
Un tikko slaukts piens.
Rakstu rakstos ieausts ik mūžs,
Ozolu pazarēs – dzirdams ir vaids,
Karots ir daudz, daudz zaudēts un gūts,
Bet Tu, Latvija, tik staro un audz.
Ligita Zvirbule
Manai Latvijai 100
Ar savādām nojautām pilns šovakar gaiss.
Satumst! Tik skaista uz ielas stāv laterna,
Laterna Tev koķeti piemiedz ar aci,
Smaidot, kārdinot, solot un saucot.
Šis ir pavisam vienkāršs stāsts
Es tavu būtību Latvija meklēju
Caur savu sirdi un atmiņu lapām
Šovakar es rakstu par tevi mana Latvija
Ar pavisam vienkāršiem vārdiem
Peldu savās atmiņās, no labās uz kreiso pusi
Caur baltiem jasmīniem mēs runājām klusi, klusi…
Es vēroju tevi kā brīnumu, krustceļos satikās skati,
Kā ēteriskai fejai tev noplīvoja mati
Simts mūžus dzīvosi tu tautas atmiņā
Ar sarkanbaltsarkaniem tautas karogiem,
Ar kultūru, mākslu un dzeju.
Linda Akmentiņa
Par tevi, tēvu zeme
Paskaties debesīs un sameklē zvaigzni,
Atrodi zvaigzni visspožāko -
Lai kur tu būtu, nekad tā neatstās
Un vienmēr tevi pasargās.
Vai zini, kas tā par zvaigzni,
Vai zini, kāpēc tik spoži tā mirdz?
To zvaigzni mūsu senči debesīs cēla,
Tā mūsu mazās tautas brīvība.
Tā daudz smagus upurus nesa,
Par mūsu tēviem, dēliem un brāļiem.
Tā brīvība, kas ilgās cīņās, gūta,
Tā pati - par Tevi, Latvija.
Par zelta rokām, ko pretī man sniedz,
Caur uguni karsto arī es spētu iet,
Lai vienmēr tās maigas un siltas
Senču dārgumiem mūžam pilnas.
Tie dārgumi, ko nevar nopirkt par naudu,
Tā valoda, ko atņemt nespēs neviens,
Tā deja, kas prieku mums dod,
Un dziesma, kas spēj savienot.
„Dievs, svētī Latviju” -
Dziedi ar paceltu galvu,
Un roku uz savas sirds liec,
Lai mūžam šī dziesma neizdziest!
Daiga Akmentiņa
Mana Latvija
Tavs vārds ir Latvija.
Uz pasaules Tu vienīgā,
Kas siltām jūtām
Manu sirdi saista.
Te manas mājas,
Dzimtas šūpulis,
It viss, kas te,
Tas manī prieku raisa.
Aust dienas
Saules staru zeltā,
Putnu dziesmās
Virmo gaiss.
Stāv baltie bērzi
Zaļā lapu rotā,
Kūp uzarts tīrums
Pelēkais.
Plūst dzidrs strauts
Pa meža gravu,
Kur ievu ziedos
Mīlestība dej'.
Vēl cienīgs stārķis
Brien pa pļavu,
Kur viegli biklā
Stirna skrej'.
Kā mātes klēpī
- sargāta un auklēta.
No Tevis spēku guvu,
Kad man gura sirds.
Tev ziedoju visdārgāko,
Kas man šai pasaulē
- tā mana sirds,
Kas trīs zvaigznēs
Nu Tavās rokās mirdz.
