Ar jaunu likumu centīsies mazināt invaliditātes riskus
Saema 24. Janvārī konceptuāli atbalstīja jauno invaliditātes likumprojektu, kas būs vērsts uz invaliditātes profilaksi un izstrādāts, lai mazinātu cilvēkam risku kļūt par invalīdu un sniegtu papildu atbalstu cilvēkiem, kuriem invaliditāte jau noteikta.
Likumprojekts balstās uz trīs galvenajiem darbības virzieniem — invaliditātes profilaksi, invaliditātes ekspertīzes pilnveidošanu un invaliditātes radīto seku mazināšanu. Tas nozīmē atbalsta pasākumus cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti, jaunas invaliditātes noteikšanas sistēmas ieviešanu, kā arī jaunus atbalsta pakalpojumus cilvēkiem, kuriem invaliditāte jau noteikta.
Viena no Labklājības ministrijas izstrādātā likuma būtiskākajām novitātēm ir preventīvais darbs invaliditātes riska novēršanai. Tas nozīmē prognozējamas invaliditātes noteikšanu un atbilstoši tai — valsts finansētus kompleksus ārstniecības, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas pēc iespējas palīdzētu mazināt cilvēkam kļūt par invalīdu.
Tāpat paredzēts pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu. Invaliditāte tiks noteikta pēc starptautiski atzītiem principiem, ņemot vērā cilvēka pašaprūpes, pārvietošanās, apmācības, komunikācijas, orientācijas un citas spējas. Turklāt noteiktos gadījumos, piemēram, ja cilvēkam ir konkrēti anatomiski defekti, invaliditātes ekspertīze varēs notikt bez cilvēka klātbūtnes, tādējādi padarot to ātrāku un cilvēkiem ērtāku.
Lai novērstu nabadzības un sociālās atstumtības risku cilvēkiem ar invaliditāti, no 2011. gada pirmreizēji tiks noteikta tikai 1. un 2. invaliditātes grupa. Savukārt cilvēkiem ar darbspēju zaudējumu mazāku par 50%, kas šobrīd veido daļu no 3. grupas invalīdiem, būs iespēja saņemt medicīnisko, sociālo un nepieciešamības gadījumā arī profesionālo rehabilitāciju. Tas motivēs cilvēkus nepaļauties uz invaliditātes un citiem pabalstiem, bet aktīvi iesaistīties darba tirgū un kļūt finansiāli neatkarīgiem. Tiem cilvēkiem, kuriem līdz 2011. gada 1. janvārim būs noteikta 3. invaliditātes grupa, to saglabās.
Likumprojekts arī paredz invaliditātes noteikšanā iesaistīt papildu speciālistus, piemēram, sociālos darbiniekus, psihologus, nodarbinātības speciālistus un citus, kā arī nodrošināt invaliditātes ekspertīzi tuvāk cilvēka dzīvesvietai. Tāpat paredzēts arī izveidot jaunu invaliditātes noteikšanas institūciju — Invaliditātes ekspertīzes pārvaldi, kas aizstās Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju.
Sagatavotais likumprojekts paredz arī pakāpenisku jaunu sociālo pakalpojumu ieviešanu cilvēkiem ar invaliditāti. Viens no nozīmīgākajiem jaunumiem būs bezmaksas asistenta pakalpojuma ieviešana no 2009. gada invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tādējādi būtiski tiks atvieglota to invalīdu ikdiena, kuri nedzīvo ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.
Sākot ar 2009. gadu, paredzēts arī atbalsts tām ģimenēm, kurās bērnam pirmo reizi tiek noteikta invaliditāte. Lai palīdzētu ģimenēm sadzīvot ar jauno situāciju, bērns un viņa vecāki varēs saņemt apmaksātas psihologa un sociālo darbinieku konsultācijas un atbalstu.
Rehabilitācijas procesa efektīvākai nodrošināšanai katram cilvēkam ar invaliditāti būs jāizstrādā individuālais rehabilitācijas plāns. Tajā būs jānosaka atbildīgie par rehabilitācijas īstenošanu, piemērotākie rehabilitācijas pakalpojumi un to īstenošanas kārtība, kā arī paša cilvēka pienākumi rehabilitācijas laikā.
