Nodaļa — sēru vēsts

Genrihu Lebedeku mūžībā aizvadot
Egons Zariņš
LNB CV priekšsēdētājs

Šā gada 11. aprīļa vakarā pēkšņi aprāvās bijušā LNB CV priekšsēdētāja Genriha Lebedeka dzīves ceļš.

G. Lebedeks dzimis Daugavpilī 1941. gada 10. aprīlī. Tur aizvadīti bērnības un jaunības gadi, pabeigta vidusskola un uzsāktas studijas Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultātē.

Pēc institūta beigšanas Genrihs strādāja Dzelzceļnieku tehnikumā par matemātikas pasniedzēju.

Tad viņa dzīvē ienāca Regīna — viņa mūža lielā mīlestība, un tika izveidota ģimene. Laulībā Lebedeku ģimenē piedzima divi dēli — Ernests un Vitālijs.

Pēc ievērojama redzes zuduma 1970. gadā G. Lebedeks iestājās LNB Daugavpils organizācijā.
Redzei pasliktinoties, arvien problemātiskāk kļuva pildīt pasniedzēja pienākumus. 1980. gadā LNB vadība meklēja kandidātu Cēsu MRU direktora amatam.

No vairākiem kandidātiem toreizējais LNB CV priekšsēdētājs J. Čakstēns izvēlējās tieši G. Lebedeku. Pēc kandidatūras saskaņošanas Cēsu rajona kompartijas komitejā jaunais direktors tika nosūtīts uz Viskrievijas Neredzīgo biedrības kvalifikācijas celšanas institūtu — uz direktoru kursiem.

Par Cēsu MRU direktoru G. Lebedeks strādāja no 1980. gada februāra līdz 1982. gada oktobrim.

Šajā laikā Cēsu MRU saimnieciskā kārtā tika uzbūvēts divstāvu noliktavas korpuss, kā arī uzsākti būvbedres rakšanas darbi jaunajam administratīvajam sadzīves korpusam.

1982. gada vasarā LNB kongresā G. Lebedeks tika ievēlēts par LNB CV locekli. Pēc ilggadējā priekšsēdētaja J. Čakstēna nāves jauna LNB CV priekšsēdētāja izvēlē noteicošais vārds piederēja ministrijai. Latvijas PSR Sociālās nodrošināšanas ministrija saskaņoja G. Lebedeka kandidatūru.

1982. gada 23. oktobra CV plēnumā G. Lebedeks tika ievēlēts par LNB CV priekšsēdētāju. Viņš vadīja LNB no 1982. gada oktobra līdz 1992. gada maijam.

Šajā laikā biedrība piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu — tika uzcelti Daugavpils, Cēsu un Liepājas MRU administratīvie korpusi, kā arī vairākas dzīvojamās mājas, tika radītas jaunas darba vietas. 1986. gadā darbu uzsāka LNB vēstures sabiedriskais muzejs.

Pagājušā gadsimta 80.-to gadu beigās LNB uzņēmumos nodarbināja ap 2800 strādājošo, no kuriem puse bija redzes invalīdi. LNB biedriem bija radītas plašas iespējas iesaistīties sporta un kultūras pasākumos.

Ar traģisku notikumu G. Lebedeka dzīvē ienāca 1991. gada februāris, kad pastaigas laikā kopā ar sievu viņi smagi cieta satiksmes negadījumā. Uzticamais dzīves draugs un pavadonis Regīna gāja bojā, bet Genrihs gūtās traumas bija spiests ārstēt līdz sava mūža beigām.

1991. gada nogalē pēc Latvijas izstāšanās no PSRS pret mūsu valsti tika vērsts ekonomiskais terors. Saimnieciskie līgumi ar bijušām PSRS republikām tika rupji pārkāpti, izejvielu cenas cēlās vairākas reizes, bet rēķini par gatavās produkcijas piegādi netika apmaksāti.

LNB finansiālais stāvoklis krasi pasliktinājās. Sākās darbinieku atlaišana. Latvijā bija iestājusies dziļa ekonomiskā krīze. Daudzi LNB biedri tajā vainoja G. Lebedeku. Toreiz neviens tā īsti nesaprata, kas notiks ar valsts ekonomiku. Visa tā rezultātā G. Lebedeku 1992. gada LNB maija kongresā neievēlēja CV sastāvā.

Mūža nogali Genrihs pavadīja kopā ar savu otro sievu Gaļinu, kura pirms dažiem gadiem aizgāja mūžībā.

Genriham patika draugu saieti, viņš aizrautīgi stāstīja anekdotes un ļoti lepojās ar sava dēla Ernesta sasniegumiem, PSRS plānveida ekonomikas apstākļos, G. Lebedekam prasmīgi vadot LNB saimniecisko darbību, tika ievērojami nostiprināta biedrības materiāli tehniskā bāze.

Par to arī, nobeidzot īso atmiņu stāstu, sakām viņam — PALDIES!

Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes vārdā izsaku līdzjūtību piederīgiem un draugiem smagajā zaudējuma brīdī.