Brīvprātīgais darbs Beļģijā
Nelli Barčevska
Labdien lasītāj! Vēlos pastāstīt par savu EBD (Eiropa brīvprātīgais darbs) Beļģijas dzīlēs. Kā jau vienmēr, visas lietas sākas no mazām, un arī mans EBD nav izņēmums.
Pirms EBD es biju mācījusies franču valodu tikai apmēram vienu gadu, un pienāca tāds brīdis, kad es nolēmu atrast iespēju praktizēt šo valodu. Sāku meklēt EBD datu bāzē kādu darbiņu atbilstoši manai gaumei.
Izvēle bija plaša, sākot no darba ar bērniem un invalidiem līdz beidzot ar tulkošanu un reģionālo plānošanu ES institūcijās Briselē. Vēl šajā virknē atrodas sporta aktivitāšu organizēšana bērniem un jauniešiem, administratīvais darbs, video filmu veidošana, tas viss — nevalstiskajās organizācijās.
EBD varot piedalīties bez atbilstošas izglītības vai valodu zināšanām, bet no savas pieredzes varu teikt, ka daži EBD organizatori tomēr pieprasa gan atbilstošu izglītību, gan vietējās valodas zināšanas, jo darbu nevar citādi paveikt. Skatoties uz piedāvājumu virkni, manu uzmanību piesaistīja kādas nevalstiskas organizācijas apraksts, kurā tika minēts, ka šīs organizācijas kolektīvā strādā darbinieki no astoņām valstīm. Man ne vien ideja, bet arī šis fakts patika! Par laimi organizācija atradās franciski runājošā Beļģijas daļā.
Kā blakus prasība bija franču valodas zināšanas, kas manā bagāžā jau bija. Nākamais solis bija CV un motivācijas vēstules nosūtīšana. Tad nāca ilga jo ilga atbildes gaidīšana no programmas «Jaunatne darbībā», kuras apakšprogramma ir «Eiropas Brīvprātīgais darbs» un kuras ietvaros tas kļuva man par realitāti.
Pozitīva atbilde ir saņemta, un nu tik jākrauj lielā soma un visiem jāsaka «Atā!».
Projekta realizācija
Mans EBD notika Beļģijā, Ļježā (Liēge, franču valodā). Tā ir pilsēta, kas atrodas Beļģijas franciski runājošā daļā un 100 km attālumā no Briseles. Aizbraucām uz sagatavošanās vizīti, sapazināmies gan ar nākotnes kolēģiem, gan aplūkojām nākotnes darba vietu, gan pašu pilsētu. Man radās iespaids, ka esmu nokļuvusi draudzīgā vidē, šis iespaids nemainījās visa EBD laikā!
Četrus ar pusi mēnešus es strādāju kādā organizācijā, kas darbojās cilvēktiesību jomā, sniedza dažādus kursus darba meklētājiem un informatīvo atbalstu Ļježā dzīvojošajiem imigrantiem. Mani darba pienākumi bija saistīti ar cilvēkiem un administratīvo darbu (rakstīju vēstules un atskaites, palīdzēju sagatavot dokumentus), kas bija liels ieguldījums franču valodas apgūšanā.
Vēl sava EBD ietvaros darbojos kāda projekta realizācijā, kas bija vērsts uz acu veselības aprūpes pieejamību Āfrikā. Mēs palīdzējām Āfrikai! Projekts bija saistīts ar lietotu vai neizmantotu briļļu savākšanu un nogādāšanu uz Kinšasu (Kongo Demokrātiskā republika).
Valodas kursi
Divas reizes nedēlā notika franču valodas nodarbības, kas manā gadījumā bija individuālas. Un vienmēr atceries — ja Tu nolem braukt, tad visi materiāli tiks adaptēti atbilstoši Tavam redzes stāvoklim.
Garīgais ieguvums
Vietējiem ir tādas pašas problēmas kā Latvijā, tikai problēmu smagums viņiem nezog dzīvesprieku un cieņu pret apkārtējiem. Lai gan stereotipi par atšķirīgās ādas krāsas cilvēkiem mani nepiesaistīja nekad, tagad es praksē esmu pārliecinājusies un varu apgalvot, ka šādi cilvēki ir tādi paši kā mūsu Latvijā — atsaucīgi, pozitīvi, dažreiz dusmīgi, dažreiz bēdīgi, Piemēram, āfrikāņiem piemīt nesatricināma pašcieņa, kas, manuprāt, latviešiem bieži vien trūkst, dzīvesprieks, draudzīgums un apkārtējo cienīšana. Mums ir no kā ņemt piemēru! Un arābi manī arī neizraisa nedz bailes, nedz neuzticamību. Ar arābiem man bija saskarsme darbā, viens kolēģis bija musulmanis, viņi nāca pie mums uz organizāciju pēc informācijas. Un kāpēc tie eiropieši tik ļoti viņus nīst?... Nepārprotiet!
Brīvais laiks
Brīvdienās varēju ceļot uz blakus pilsētām, un, ņemot vērā faktu, ka pēc platības Beļģija ir neliela, es izmantoju gadījumu un devos uz blakus valstīm, t. i., Nīderlandi, Luksemburgu un Vāciju. Vizīte neilga vairāk kā vienu dienu. Neaizmirstamas dienas!
Vizītes laikā uz Briseli apmeklēju arī Eiropas Komisijas ēku, kas ir atvērta visās darba dienās un bez maksas! Bet, lai tiktu iekšā, jāņem identifikācijas dokuments, t. i., pase vai identifikācijas karte, kas savā būtībā ir tas pats. Administratori mūs piereģistrēja un izdeva audiogidus, kurus var saņemt jebkurā no 23 Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tomēr mums bija arī gids, cilvēks, kurš mūs veda pa ēku, bet austiņās katrs varēja dzirdēt informāciju savā izvēlētajā valodā.
Secinājumi
Kopumā esmu gandarīta ar EBD, un visiem iesaku izmantot šo iespēju, turklāt, ņemot vērā, ka to var izdarīt tikai līdz 30 gadu vecumam. Es daudz ko jaunu sev atklāju, jaunus draugus un kontaktus, jaunas domas par dzīvi, valodas apgūšanai tas deva lielu ieguldījumu, un arī varēju paceļot. Dodiet šo padomu visiem saviem paziņām!
