Latvijā invalīdu tiesības redz tikai izteiktas naudā
Ingaga Paparde
«Diena»

Labklājības ministrija (LM) izpildījusi tai uzticētu, bet visai absurdu uzdevumu — apkopojusi ministriju, citu valsts iestāžu un nelielas daļas pašvaldību aprēķinus par to, cik Latvijai izmaksātu ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošana.

Gan pati ministrija, gan invalīdus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas iebilst — nav iespējams tikai naudas izteiksmē rēķināt šo svarīgo valsts soli — pievienošanos Konvencijai, kas ietver visas invalīdu pamattiesības. Steidzamības kārtībā vāktie dati liecina, ka valstij šim mērķim vajadzētu vairāk nekā miljardu latu. Turklāt tie ir tikai pāris minis¬triju un 44 pašvaldību aprēķini. Ministru kabineta (MK) komiteja pērn atlika jautājumu par Latvijas pievienošanos ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām.

Dokumenta mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības. Konvencija nepieprasa tās tūlītēju ratifikāciju, proti, pievienošanās Konvencijai būtu labās gribas izpausme — valsts apņemas ievērot invalīdu tiesības un darīs visu, lai sasniegtu Konvencijā izvirzītos mērķus.

Tā vietā MK uzdeva LM apkopot un iesniegt valdībā aprēķinus par Konvencijas īstenošanai nepieciešamajiem līdzekliem. LM norāda, ka lielākā dala nozaru ministriju sniedza tikai vispārēju informāciju, nenorādot konkrētus finanšu aprēķinus. Aptuvenus aprēķinus par atsevišķiem pasākumiem sniedza tikai Veselības ministrija, Satiksmes ministrija, Centrālā statistikas pārvalde un pati LM, norāda LM Komunikācijas departamenta direktore Vineta Bērziņa.

Saskaņā ar šiem aprēķiniem Konvencijas ieviešanai būtu nepieciešams aptuveni miljards latu. Saņemtas atbildes no 44 pašvaldībām, no kurām septiņas norādīja, ka steidzamības kārtā šādus aprēķinus veikt nav iespējams. Saskaņā ar pārējo pašvaldību aprēķiniem vides pieejamības uzlabošanai būtu nepieciešami 194 miljoni latu. Pašvaldības visbiežāk norādīja, ka līdzekļu aprēķins ir veikts vides pieejamības pasākumiem, proti, lai pielāgotu izglītības, ārstniecības, tirdzniecības iestādes, bibliotēkas, pašvaldības administrācijas ēkas, daudzdzīvokļu ēkas, kā arī lai nodrošinātu cilvēkiem ar invaliditāti sakaru un informācijas pieejamību.

Arī tādus pasākumus kā ceļu infrastruktūras uzlabošana, cilvēkiem ar invaliditāti piemērota transporta iegāde, tūrisma objektu pielāgošana. LM Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja Inta Vanovska norādīja, ka citas valstis tiešām vispirms pievienojas Konvencijai un tikai tad ilgstošā laikā veido stratēģiju, apkopo nepieciešamos finanšu resursus, jo tik īsā periodā, kāds ministrijām tagad dots, to nemaz īsti nav iespējams izdarīt.

Latvija varētu apņemties parakstīt Konvenciju, bet tās ratifikāciju atstāt uz vēlāku laiku, jo ratifikācijai ir virzāmi tikai reāli izpildāmi nosacījumi un uzdevumi. Kamēr Latvija rēķina, cik pievienošanās Konvencijai varētu maksāt, ANO svinīgi atzīmē starptautiskā dokumenta spēkā stāšanās dienu. Konvenciju ratificējušas jau 20 valstis, parakstījušas 126.

Latvija ir vienīgā ES valsts, kura nav pat parakstījusi Konvenciju, skumji atzīst Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas «Sustento» valdes priekšsēdētāja Gunta Anča. Daudzus jautājumus, kuri atrunāti Konvencijā, nemaz nevar izrēķināt naudā, un to arī nevajag darīt. Nav saprotams, ko valdība vēlas panākt, veicot šos aprēķinus — vai gadījumā, ja izmaksas ir pārāk lielas, Konvenciju neparakstīt?

«Man likumsakarīgi rodas jautājums — vai Latvijas valdība uzskata, ka cilvēktiesību ievērošana attiecībā uz savas valsts iedzīvotājiem ir uzskatāma par papildu saistībām?» jautā G. Anča.