Liepājnieku iespaidi par Franciju
Māris Ceirulis
Liepājas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs

26.06.08.
Francija mūs pārsteidza ar maldīšanos un Eifeļa torņa meklēšanu. Rezultātā plkst. 4 no rīta to veiksmīgi atradām, taču savā iztēlē to bijām iedomājušies stipri savādāku. Bijām vīlušies par redzēto.

27.06.08.
Šodien tiek organizēta tikšanās kādā rehabilitācijas iestādē, kurā uzņemti bērni ar kustību un garīgās attīstības traucējumiem. Jau pirms došanās mūs nedaudz iepazīstina ar likumdošanu Francijā un sociālās drošības sistēmu. Esam pārsteigti, ka prioritāte valstī ir bērns un ģimene, par kuru rūpējas un ko aizsargā jau kopš bērna dzimšanas. Bērns ir vērtība katram valsts ierēdnim. Bērni ir Francijas nākotne, tādēļ bērniem resursi netiek taupīti.

Centrā uzturas 105 bērni, kurus aprūpē 96 darbinieki. Iestādi pilnībā uztur valsts. Pa nedēļu bērni dzīvo iestādē, bet brīvdienās dodas uz mājām. Katram bērnam individuāli tiek piemērots elektriskais ratiņkrēsls atbilstoši viņa funkciju traucējumiem. Ar katru bērnu individuāli strādā viens speciālists. Pēcpusdienā dodamies baudīt Atlantijas okeāna varenību, kurā nopeldoties tu saproti, cik esi mazs un niecīgs. Pēc peldes miesu patīkami kņudina sāls koncentrāts, kurš ir trīs reizes spēcīgāks par mūsu jūras sāļumu. Bez dušas neiztikt!

30.06.08.
Dodamies uz korekcijas iestādi, kurā mācās pusaudži vecumā līdz 16 gadiem. Iestāde ir līdzīga mūsu internātskolām, tikai ar to atšķirību, ka šeit bērni nonāk ar komisijas slēdzienu. Tas nozīmē — tiklīdz tiek pamanīts, ka skolēns neiekļaujas vispārizglītojošā sistēmā, tiek meklēts iemesls, kādēļ viņš sācis uzvesties neadekvāti. Iemesli bieži meklējami ģimenēs. Šeit vecāku aprūpes tiesības pār bērniem praktiski netiek pārtrauktas, jo paralēli darbam ar bērnu strādā arī ar vecākiem un ģimeni kopumā. Ja korekcija norit veiksmīgi, pēc laika pusaudzis tiek integrēts atpakaļ vispārizglītojošā skolā.

Pēcpusdienā dodamies uz Neredzīgo biedrību. Jāpiebilst, ka NB ir jauna organizācija, nesen dibināta, atdalījusies no lielās NB Parīzē. Atdalījušies tādēļ, ka nav nodrošināti ar palīglīdzekļiem tādā mērā kā nepieciešams. Liekas savādi, ka šo sfēru valsts ir atstājusi novārtā un nesniedz praktiski nekādu palīdzību. Uz vadītāja paša iniciatīvu tiek meklēti resursi, iespējas un rakstīti projekti, lai atvieglotu redzes invalīdu ikdienu. Šajā jomā pozitīvajā pieredzē dalījāmies mēs — delegācija no Latvijas, Liepājas NB, kur spēcīgi ir attīstīts Dienas centrs. Tikšanās reizē tika prezentēta Liepājas NB pieredze.

Francijā skaņas luksofori ir uz pulti un tiek izdalīti neredzīgiem cilvēkiem. Nospiežot pogu, sāk darboties signāls, kurš nosauc ielu, uz kuras šobrīd atrodas. Tas it kā ir ļoti labi, bet šo vides pieejamības pielāgojumu var izmantot ierobežots cilvēku skaits. Dalījāmies ar franču kolēģiem pieredzē, ka pie mums skaņas luksofori darbojas visu laiku un drošības apsvērumu dēļ tos var izmantot vecāka gadagājuma cilvēki un arī citi, tādējādi tiek ievērots universālā dizaina princips.

Interesanti, ka Francijā pirms gājēju pārejas reljefā ir izveidots pirmais taisnstūris, kurš ir novietots uz ietves, lai neredzīgs cilvēks varētu ar kājām to sataustīt un zinātu, ka šeit ir gājēju pāreja, kas bija ļoti uzskatāmi. Domājam, ka arī Latvijā šo pieredzi vajadzētu iedzīvināt.

Visās iestādēs un uzņēmumos, kur devāmies, tika dāvināti mūsu pinumi un mezglojumi, par ko franči bija ļoti iepriecināti.

01.07.08.
Piedalījāmies NB rīkotā konferencē, kurā tika prezentēti Francijā pieejamie tehniskie palīglīdzekļi, informācija par jaunākām tehnoloģijām — lupām, ekrānlupām, dažādām datorprogrammām. Vienīgais jaunums mums bija dators, kurš pielāgots konkrēta invalīda balsij, komandas tiek dotas ar balsi, balss tiek arī pierakstīta. Šajā jomā frančiem ir lielas grūtības, jo valoda atšķiras no rakstības. Lielas problēmas ar e-vides pieejamību, jo ar skaņas sintēzes programmu, tāpat kā pie mums, visas mājas lapas nav izmantojamas.

Apskatījām arī NVO prezentācijas vietu, kur bija pulcējušās daudz un dažādas organizācijas, arī invalīdu organizācijas. Lielā angārā katrai organizācijai stāvēja galds, dators un daži bukleti, nebija spilgtu reklāmu, kas īpaši piesaistītu uzmanību.

Invalīdu nodarbinātības jomā valstī ir likums, kas paredz, ka katram darba devējam 6% no kopējā darbinieku skaita jābūt invalīdiem. Pretējā gadījumā jāmaksā soda nauda speciālā budžetā, lai tiktu veicināta invalīdu nodarbinātība. Nav svarīgi, vai ražotājs ir pakalpojumu sniedzējs. Šādu vai līdzīgu praksi vajadzētu ieviest arī pie mums.

02.07.08.
Šodien bija iespēja pabūt iestādē, kurā mācās tikai zēni un apgūst arī dažādas profesijas pēc katra spējām un interesēm. Skolēni ir ar dažādiem viegliem un vidēji smagiem garīgās attīstības traucējumiem.

Pošamies mājupceļā
Jāpiebilst, ka franči ir nepārspējami savā viesmīlībā. Uz ilgu laiku paliks atmiņā Pireneju kalnu augstās, sniegotās virsotnes, līdzenie un asfaltētie pat visnenozīmīgākie kalnu, mežu un pļavu ceļi un taciņas.

īpašu paldies vēlos teikt Intas kundzei, , kura nesavtīgi ziedoja savu laiku un dalījās savā pieredzē! Uzņemšana un tikšanās ar dažādiem iestāžu pārstāvjiem bija perfekta.

Kā atbildes vizītē franču pārstāvji (arī ar funkciju traucējumiem) augustā devās pie mums, uz Liepājas NB.