Nodaļa — Sociālo rehabilitāciju pētnieciskie darbi
Vides pieejamība redzes invalidiem Rīgā
Baiba Čunčiņa
no kvalifikācijas darba Sociāla darba un sociālās pedagoģijas augstskolā «Attīstība»
(1. turpinājums)
Neredzīgu un vājredzīgu cilvēku funkcionālās īpatnības
Šajā nodaļā analizēju, kāda atšķirība ir normāli funkcionējošai acij no acs ar kādu no slimībām, kuras rezultātā var rasties neredzība vai vājredzība. Cilvēkus, kurus pielīdzinām vājredzīgiem vai neredzīgiem pēc VDEĀK viedokļa, varētu iedalīt 1. un 2. grupas invalīdos. Likumā par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību (29.09.1992.) tas tiek atrunāts šādi:
«Pie smagās invaliditātes iedala pirmo grupu, ja personai ir izteikts fizisko spēju ierobežojums, integrācija sabiedrībā bez personas vajadzībām atbilstošas pastāvīgas palīdzības nav iespējama, darba un sevis apkopšanas spējas ir ļoti ierobežotas.
Otro invaliditātes grupu nosaka, ja personai ir izteikts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, integrācija sabiedrībā bez personas vajadzībām atbilstošas palīdzības nav iespējama, darba un sevis apkopšanas spējas ir ierobežotas.»
No kā var secināt, ka spējas funkcionēt sabiedrībā un pašaprūpē ir ierobežotas?
Acs uzbūve
Acs ir viens no svarīgākajiem cilvēku maņas orgāniem. Ar redzes palīdzību cilvēks uztver apkārtējo pasauli. Abas acis kopā rada telpiskas redzes sajūtu.
«Redzes sajūtu rada cilvēka smadzeņu sistēma, ko sauc par redzes orgāniem un sastāv no trim dalām:
— acs ābola un tā palīgmehānismiem;
— redzes nerva, redzes trakta;
— zemgarozas un augstākiem redzes centriem galvas smadzeņu puslodēs.»
Pats acs ābols atrodas acs dobumā, ko norobežo galvaskausa kauli. Dobums jeb orbīta, plakstiņi, asaru aparāts, gļotāda, acs ābola muskuļi aizsargā aci no dažādām traumām un nevēlamiem kairinājumiem. Paša acs ābola diametrs ir 24mm. Acābolam ir trīs apvalki jeb slāņi:
— šķiedrainais apvalks, kas atrodas acs ābola ārējā daļā un sastāv no sklēras (cīpslenes) un radzenes;
— asinsvadu apvalks;
— tīklene.
Radzene
Tā atrodas acs ābola priekšējā daļā, caurspīdīga, apaļa, gluda, ar pastāvīgu biezumu, vertikāla plātnīte, kas izliekta un līdzinās pulksteņstiklam. Radzeni veido brīvie saistaudi, tajā nav asinsvadu, bet ir daudz nervu galu, tā piedalās gaismas staru laušanā, tā ir galvenā optiskā lēca. Radzenē ir daudz jušanas nervu galu, tās kvalitāti nodrošina noteikts šūnu izkārtojums un nemainīgs ūdens daudzums tajā. Radzene ir ļoti jūtīga, tādēļ katru mazāko svešķermeni, kas nejauši nokļūst uz radzenes, cilvēki sajūt kā spēcīgu kairinājumu. Dažādu iekaisumu vai patoloģijas gadījumā mainās radzenes struktūra un pasliktinās redzes asums.
Cīpslene
Šķiedrainā apvalka lielākā necaurspīdīgā daļa (tautā to sauc par acs baltumu). Cīpslenei piestiprināti seši acs muskuļi, kas nodrošina acs kustības.
Acs ābolam vidējais slānis ir asinsvadu apvalks, kas savukārt sastāv no trim daļām — dzīslenes, starenes un varavīksnenes.
Dzīslene
Asinsvadu apvalka lielākā mugurējā daļa, kas pieguļ pie cīpslenes un baro tās acs daļas, kas pašas nesatur asinsvadus. Savukārt dzīslenes turpinājums no priekšpuses ir starene. Tā savukārt sastāv no dažāda virziena gludajām muskuļšūnām, kas kopumā veido starenes muskuli.
Varavīksnene
Apaļa vertikāla audu plātnīte, kas atrodas starp radzeni un lēcu un nepieguļ pie acs ābola ārējā apvalka. Tās centrā ir atvere jeb zīlīte, kas var mainīt diametru (saraujoties pie spilgta apgaismojuma un izplešoties pie vāja, vai pie īpaša emocionāla stāvokļa, piemēram, bailēm, sāpēm) un ir labi redzama caur radzeni. Varavīksnenē ir daudz pigmentšūnu, kas nosaka acu krāsu, tā ir acs krāsainākā daļa.
Tīklene
Iekšējais un svarīgākais acs ābola apvalks, jo tajā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi. Gaismas jūtīgie elementi ir tikai tīklenes mugurējā daļā, kas atbilst dzīslenei. Tīklenes uzbūve un funkcija ir ļoti sarežģīta; tā uzskatāma par galvas smadzeņu daļu. Tīklenes gaismas jūtīgie elementi ir nūjiņas un vālītes. Vālītes uztver krāsas un ļoti spilgtu gaismu, nūjiņas - tikai gaismas spilgtumu, turklāt nūjiņu daudzums ir 18 reižu vairāk nekā vālīšu, tāpēc cilvēki neredz krāsas tumsā. Tīklenes centrā atrodas tikai vālītes. Virzienā uz centru vālīšu skaits mazinās, bet nūjiņu skaits pieaug. Nūjiņas nodrošina krēslas redzi, bet vālītes — centrālo. Pārējos tīklenes slāņus veido šūnu kodoli, šūnu izaugumi un to kontakti.
Ja bojātas tīklenes šūnas, rodas paliekami redzes traucējumi. Galvaskausa dobumā 50% redzes nerva šķiedru krustojas ar tādām pašām pretējās puses redzes nerva šķiedrām, tāpēc katrā galvas smadzeņu lielajā puslodē nonāk redzes nervu šķiedras no abām acīm, kur pārveidojas redzes tēlā, kuru mēs atpazīstam. Ja gaismas stari fokusējas centrālās bedrītes apvidū, kura ir īpaši jūtīga pret gaismu, tad objekts tiek saredzams ļoti skaidri.
Acs ābola apvalkos ietvertas gandrīz visas acs optiskā aparāta daļas (izņemot radzeni). Gaismas starus lauž radzene, acs ābola kameru šķidrums, lēca un stiklveida ķermenis.
Lēca
Caurspīdīgs, abpusēji izliekts ķermenis, kam priekšējā virsma plakanāka nekā mugurējā. Lēcai nav ne asinsvadu, ne nervu. Tā atrodas aiz zīlītes un varavīksnenes, ietverta kapsulā, ko ar starenes muskuli saista lēcas saite. Lēcas funkcija ir lauzt gaismas starus, tā spēj mainīt formu, kā rezultātā stari lūst dažādos leņķos.
Stiklveida ķermenis
Recekļaina masa, kas piepilda acs dobumu un ko apņem plāns ļoti vārīgs apvalks. Šajā apvalkā atrodas lēca.
Palīgorgāni
Palīdz acij funkcionēt un aizsargāt to. Tie ir divi plakstiņi — augšējais un apakšējais, kuri pasargā radzeni no svešķermeņiem un putekļiem.
Konjunktīva jeb acs gļotāda — tajā atrodas asaras, kas samitrina radzeni, kad aizveras plakstiņi. Asaru aparātu veido asaru dziedzeris, tā izvadkanāliņi atveras konjunktīvas maisā. Asaras apskalo acs ābolu un sakrājas acs iekšējā kaktiņā — asaru ezerā. Šeit katram plakstiņam ir atverīte, kas beidzas asaru maisiņā. No tā sākas asaru kanāls, kas atveras deguna dobumā.
Uzacis. Tām ir aizsarga funkcija.
Cilvēkiem ar normālu redzi acs uztver nelielu gaismas viļņu starojuma daļu, ko absorbē tīklene un ar redzes nerva palīdzību tiek nogādāta līdz smadzenēm. Tieši acs pielāgošanās spēja ļauj saskatīt priekšmetus dažādā attālumā un nodrošināt pareizu telpas izjūtu. Redzes asums ir atkarīgs no apgaismojuma.
(Turpinājums nākamajā numura)
