Nodaļa — Viedoklis

Politiskā reklāma: tautas vai partiju
Pēteris Meikstums

Pēc nepilna gada notiks jaunās Saeimas vēlēšanas. Šī bija krīzes vasara. Taču jau tajā sākās valdības šūpošana. Nevis nopietns darbs ministrijās, kuras pakļautas, bet gan apstākļu sarežģīšana jau tā smagajos laikos. Kāpēc nevarētu kopīgi strādāt? Kāpēc nevarētu nošķirt politisko darbu no reklāmas kampaņas? Ja sāktu tikai par padarīto runāt un rakstīt, tad zustu jēga reklāmai.

Vēl viens veids kā bezjēdzīgo kampaņu piebremzēt. Pirms vēlēšanām visur izplatīt patiesību par katras partijas darīto un runāto, īpaši izceļot posmus pēc vēlēšanām, kad neviens neko vairs nevar izdarīt, jo balsošana tālu, kā arī visu to, kas sastrādāts priekšvēlēšanu kampaņas laikā, kā viņi saka, populistiskos lēmumus un likumus.

Antireklāmu nevar katrs cilvēks atļauties. Tā jau arī darbojas nedaudz. Toties īsi un kodolīgi raksti, saucot lietas īstajos vārdos, var nest reklāmas efektu. Es jau pirms pagājušās Saeimas vēlēšanām esmu šo to pamanījis. Kā viens otrs deputātu kandidāts reklamēja sevi ar īsiem un ļoti efektīgiem rakstiņiem, faktiski apgalvojot, ka bez viņiem Latgale aizies bojā. Kas notika? Protams, ka viņi šobrīd strādā Saeimā. Tikpat tieši jāraksta pretējo informāciju. Jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo skaidrāk iezīmēsies kandidāti. Jo vairāk kāds reklamēsies, jo lielākus viņa nedarbus jāizceļ. Tās pašas netīrākās šmuces jāpublicē tieši pirms vēlēšanām.

Visbeidzot, kur vēl var palīdzēt visvairāk cilvēkiem, ja ne politikā. Nav jāskraida pa visu valsti pie katra cilvēka. Toties labi jāpastrādā. Tad nospied podziņu un bieži visas tautas liktenis jau ir nopietni mainījies. Diemžēl arī pašlaik netiek aizmirsts par sevi. Valda morālais pagrimums un savtīgums, ne altruisms. Tāpēc mēs tā dzīvojam. Taču varētu citādi. Vai nebūtu labāk, ja par politiķiem tauta iestātos tāpat kā reiz par Loskutovu? Tā būtu ideāla politiskā reklāma. Turklāt bez maksas.

Vēl ir laiks padomāt, kuru reklāmas veidu izvēlēties, partijas vai tautas. Ja Dievs caur cilvēkiem, politiķiem piešķīris varu, tad tikai tāpēc, lai viņi strādātu, nevis reklamējoties naudu kaisītu vējā. Tā ir patiešām milzīga atbildība. Dievam žēl, daudzi tautas pārstāvji to saprot tikai ar algu paaugstināšanu un privilēģiju piešķiršanu. Taču, esi ticīgs vai nē, kad šī dzīve beigsies, būs jāatbild par katru podziņas nospiešanu, kas skar tūkstošiem cilvēku. Beidzot būtu jāatceras arī par šo atbildības daļu.

Zinu, ka visi deputāti nav vienādi. Taču te ir runa par reklāmu. Vai partijas tērē naudu? Vai strādā tā lai cilvēki ievēl bez liekas reklamēšanās? Kā ir iespējama savtīgu likumu pieņemšana, tā arī altruistiska valsts vadīšana.

Es negribu nevienu nosodīt. Tikai pienācis laiks šo patiesību atgādināt, pirms sācies lielais reklāmu bums. To iekšēji jūtu, tāpēc rakstu. Kandidātu būs daudz. Tad lai viņi paši kaļ savu laimi. Tikai lai saprot, ka neatkarīgi no viņu gribas, dzīve ar kapu nebeigsies. Un tur nevarēs noslēgt sev izdevīgus kompromisus.