Jelgavā piedāvā baudīt asas izjūtas absolūtā tumsā
Agita Grinvalde-Iruka
www.diena.lv
Pāc ilgāka laika, ko esmu pavadījusi absolūti tumšā telpā, mana apziņa sāk zīmēt lietu kontūras, un šķiet, ka sāku redzēt savas rokas un to priekšmetu aprises, ko turu tajās. Baiļu nav, jo zinu, ka pēc pusstundas, ilgākais, stundas atkal ieraudzīšu dienasgaismu, tacu ceļojums četru jauniešu iekārtotajā Melnajā mājā Jelgavā ļauj apjaust, kā jūtās cilvēki, kuri vairs nekad neieraudzīs šo gaismu vai saredz tikai cilvēku un lietu blāvās aprises.
Māju iekārtojuši cetri jaunieši, kurus apvieno Latvijas Veloturistu biedrība. Iecere par interaktīvo ekspozīciju īstenota ar Eiropas Savienibas līdzfinansējumu, kas iegūts Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras projektu konkursā. No ārpuses Melna māja ne ar ko neatšķiras no citām privātmājām Akmeņu iela, aizklātie logi vien vedina domāt, ka te neviens nedzīvo. Viens no projekta īstenotājiem RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes students Edgars Ivanovs saka: «Gribējām šo māju ari no ārpuses ietērpt melnā, taču diemžēl šo ieceri īstenot neizdevās.» Domājot par šīs mājas iekārtošanu un līdzfinansējumu, bija ievadītas sarunas arī ar Jelgavas pilsētas domi, tacu saņemts atteikums, kas aizkavējis projekta īstenošanu.
Melnās mājas izveidi atbalsta Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas TO un tās vadītāja Svetlana Spro!e, kura šā projekta īstenotājiem palīdzējusi sagādāt lietas, kas apmeklētājiem ļauj labāk saprast, kā raksta, lasa, spēlē dambreti un dara citas lietas vājredzīgie un neredzīgie. Projekta īstenotāji te jau jūtās kā zivis ūdenī un droši pavada apmeklētājus telpās, kur neiespīd neviens gaismas stariņš. Pavadoņu Edgara Ivanova un Haralda Helfrica klātbūtni var nojaust tikai pēc balss. Viņi komentē, ar ko mājas apmeklētājiem nākamajā mirklī nāksies sastapties — izjust, iztaustīt, sagaršot un saklausīt. «Šāda māja nav unikāls projekts pasaulē, bet Latvijā un Baltijā tas ir kaut kas nebijis. Mēs šo ideju esam aizņēmušies no Dialogmuseum Frankfurtē Vācijā, kur ir līdzīga ekspozīcija, tikai daudz plašāka un piedaāvā vairāk asu izjūtu un pārbaudījumu, nekā to spējam mēs,» saka Haralds, kurš pēc profesijas ir arhitekts.
Projekta sākuma fāzē, kurā īstenošanai piešķirti nepilni 8 000 eiro, tā galvenā mērķauditorija ir Jelgavas izglītības iestāžu audzēkņi, taču to apmeklējuši arī individuālie interesenti. Edgars un Haralds atzīst — tik ļoti iemīļojuši savu Melno māju, ka šobrīd domā, kā to uzturēt, kad būs beidzies projekta finansējums.
«Sastopoties ar neredzīgiem vai vājredzīgiem, lielākā daļa cilvēku samulst un nezina, kā reaģēt. Taču apmeklējot šādu ekspozīciju, cilvēki labāk saprot, kāda palīdzība viņiem vajadzīga vai tieši otrādi — nav vajadzīga, viņi aizdomājas, kāda ir neredzīgo ikdiena, kādas ir viņu īpašās vajadzības. Taču tik pat labi uz šejieni var nākt vienkārši baudīt asas izjūtas. Ceļojumu pa Melno māju var uztvert arī kā nedēļas nogales izklaidi,» piebilst Edgars.
