Dienvidkorejā par masieriem var strādāt tikai neredzīgie
Jānis Buholcs
www.nra.lv
Konstitucionālās tiesas pieņemtais lēmums paredz, ka masiera licenci šajā valstī arī turpmāk varēs iegūt tikai tie cilvēki, kam ir redzes traucējumi. Tādējādi tiesa pasludinājusi, ka gadsimtu vecais likums, kas regulē masāžas pakalpojumus, ir atstājams spēkā, par spīti viedokļiem, ka tas diskriminē potenciālos darbiniekus.
Likums, kas par masieriem ļauj strādāt tikai neredzīgajiem, tika pieņemts 1912. g., kad Koreja bija Japānas pakļautībā. Likums masāžas pakalpojumu sniegšanu pasludināja par aklo cilvēku jomu, tādējādi sniedzot viņiem lielākas iespējas nopelnīt līdzekļus iztikai. Korejas Masieru asociācijā pašlaik ir apmēram 7100 cilvēku ar redzes traucējumiem.
«Šī regulācija ir paredzēta, lai neredzīgajiem cilvēkiem ļautu izvēlēties nodarbošanos, kas tiem sniegtu personisku labumu, un lai viņi varētu nopelnīt sev iztikai. Tādējādi šī likumdošanas norma ir uzskatāma par pamatotu,» teikts tiesas spriedumā, «masāža būtībā ir vienīgā nozare, ar ko neredzīgie var nodarboties, un viņiem ir maz alternatīvu, kādā veidā gūt ienākumus.»
Labklājības jautājumu speciālisti norāda, ka likums masāžas pakalpojumu nišu piešķir neredzīgajiem, tādējādi viņiem palīdzot, tomēr vienlaikus šī prakse uzskatāma par diskriminējošu, jo tādējādi citu nozaru darba devējiem ir mazāka motivācija pieņemt darbā cilvēkus ar redzes traucējumiem.
Iebildes ir arī redzīgajiem masieriem. Dienvidkorejā pašlaik strādā apmēram 200 000 nelicencētu masieru, un tie ir neapmierināti, ka valsts tiem liedz nodarboties ar plaši pieprasīto amatu. Ja varas iestādes atklāj, ka ar masāžu profesionāli nodarbojas cilvēks bez licences, viņam var piespriest naudas sodu no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem dolāru vai arī cietumsodu. Policija norāda, ka masāžas saloni nereti ir aizsegs prostitūcijas biznesam, tāpēc šo jomu mēģina kontrolēt.
2006. g. likuma pretinieki tiesas ceļā panāca, ka masāžas pakalpojumus ierobežojošais akts tiek atcelts, tomēr konfliktā iejaucās parlaments, kas likumu atkal atjaunoja. Licencētie masieri atbalsta likumdošanas jomu, jo viņiem ir maz iespēju atrast sev citu nodarbošanos. Kopš 2006. g., kad likums tika atcelts, trīs no viņiem ir izdarījuši pašnāvību, un Dienvidkoreja ir piedzīvojusi arī citus skaļus protestus no viņu puses. «Tiesas lēmums ir ne tikai spriedums par mūsu tiesībām dzīvot, bet arī Dienvidkorejas apzinīguma mērs,» aģentūrai Reuters saka Masieru asociācijas pārstāvis Lī Gjuseongs.
