BALTĀ SPIEĶA vēstījums
Gunta Bite
VA «LNerB», Braila raksta nodaļas vadītāja

Zelta mētelīti uzmetis plecos, bija ieradies rudens. Raibajos gumijas zābakos ieautās kājas naski kustējās soļu ritmā, bet rokas izmisīgi vandījās pa kabatām cerībā atrast cimdus. Pirkstu gali jau metās tumši sārti, bet draiskules ziemas sūtītie nerātņi krusas graudi tikai smējās. Taču Latvijas Neredzīgo bibliotēkā (LNerB) bija silti un mājīgi. Tur sanācis daudz ļaužu, lai parunātu par svarīgiem jautājumiem un ieklausītos mūzikas skaņās.

Jau otro gadu pēc kārtas LNerB Starptautiskās Baltā spieķa dienas ietvaros rīkoja muzikāli informatīvu sarīkojumu BALTĀ SPIEĶA DZIESMA. Šogad izglītojošā un emocionālā gaisotnē ikviens pasākuma apmeklētājs saņēma noderīgu informāciju par suņiem-pavadoņiem, par asistentiem un ar tiem saistītiem Ministru kabineta noteikumiem, par palīglīdzekļu pasūtīšanas un saņemšanas iespējām, kā arī par drošību uz ceļa. Emocionālo piepildījumu sniedza petterapijas dalībnieki — Latvijas Kinoloģiskās federācijas pārstāvji un viņu draudzīgie suņi. Pasākums iesākās ar iepriekšējā gadā aizsākto tēmu par speciāli apmācīto suņu-pavadoņu tiesībām apmeklēt sabiedriskās vietas bez bailēm tikt izraidītiem. Par šo jautājumu runāja Latvijas Neredzīgo biedrības (LNB) Rehabilitācijas centra vadītāja Māra Henele.

Viņa informēja, ka projekta ietvaros, ko realizē LNB sadarbībā ar Labklājības ministriju, tiks sagatavoti vien trīs suņi-pavadoņi deviņu plānoto vietā, taču jautājums par tiesībām suņiem apmeklēt sabiedriskās vietas vēl tikšot risināts. Pašlaik Latvijā nav nokārtots tiesiskais statuss tādā līmenī, lai neredzīgs cilvēks ar suni-pavadoni varētu apmeklēt sabiedriskās instances. Heneles kundze norādīja, ka visa informācija par suņiem-pavadoņiem ir iekļauta LNB informatīvajā izdevumā «Suņi-pavadoņi», ko var saņemt Rehabilitācijas centrā gan redzīgo, gan Braila rakstā. Jāpiebilst, ka pašlaik pieprasījums pēc suņiem-pavadoņiem ir lielāks nekā piedāvājums.

Ne mazāk svarīgs jautājums pasākumā bija par jauno Invaliditātes likumu, kas stāsies spēkā ar 2011. gada 1. janvāri. Tajā paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā I grupas redzes invalīdiem tiks nodrošināti asistentu pakalpojumi. LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākais referents Jevgēņijs Strebkovs informēja klātesošos par šo pakalpojumu pieejamību un nepieciešamajiem dokumentiem, lai tos varētu saņemt (vairāk informācijas par šo tēmu kādā no nākamajiem «Rosmes» numuriem). Sākot ar 2011. g. asistenta pakalpojumi ar 10 h nedēļā būs pieejami I grupas redzes invalīdiem no 18. gadu vecuma, bet jaunākiem bērniem 40 h nedēļā būs pieejami tikai no 2013. gada. Šie pakalpojumi nebūs pieejami tiem invalīdiem, kuri saņem valsts pabalstu. Jāteic, ka pilnīgu skaidrību topošajos pakalpojumos Strebkova kungs nespēja ieviest, jo pats likums un izstrādātie MK noteikumi ir jauni, un tos «pieslīpēt» varēs tikai darba procesa gaitā. Šobrīd tā arī palika neatbildēts Strazdumuižas skolas direktores Ligitas Ģeidas uzdotais jautājums par potenciālo asistentu skaitu un viņu pienākumiem saistībā ar bērniem-redzes invalīdiem, taču ikviens, kuram ir kādi neskaidri jautājumi šajā sakarā, var zvanīt Strebkova kungam pa tālruni 67021674 vai meklēt informāciju LM mājaslapā: www.lm.gov.lv

Tā kā uz pasākumu nebija ieradies LNB CV Tiflotehnikas kabineta speciālists Eduards Bērziņš-Lācis, tad par speciālo palīglīdzekļu jautājumiem mēģināja atbildēt gan Heneles kundze, gan Strebkova kungs, taču ne viens, ne otrs nespēja atbildēt, kāpēc vienreizējās iemaksas summu, kas ir Ls 5, nevar diferencēt. Lai atrisinātu šo jautājumu, Strebkova kungs ieteica izveidot maksas diferencēšanas piedāvājumu un iesniegt to MK izskatīšanai. Šobrīd vienreizējās iemaksas apmēru regulē MK Noteikumi Nr. 1474, kas regulē rehabilitācijas centru «Vaivari», kas esot saistīti ar MK Noteikumiem Nr. 1472, kas savukārt regulē LNB un «Latvijas Nedzirdīgo savienību». Neuzdots palika jautājums par nepieciešamo dokumentu iesniegšanu LNB, ja redzes invalīds pats nespēj ierasties pēc palīglīdzekļa. Tas nozīmē, ka tik svarīgiem jautājumiem kā asistenti un speciālie palīglīdzekļi ir nepieciešama atsevišķa diskusija.

Lielu paldies jāteic M. Henelei par iespēju pasākuma apmeklētājiem iepazīsties ar jaunākajiem pieejamajiem un pasūtāmajiem tiflotehnikas paraugiem.

Par izveidoto izstādi bibliotēkas foajē bija liela interese ne tikai no apmeklētājiem, bet arī masu medijiem. Tikpat liela interese masu medijiem bija par bibliotēkas rīkoto akciju «Baltā spieķa zīme», kuras ietvaros tika pārbaudītas autovadītāju zināšanas Ceļu Satiksmes noteikumos (CSN). Šo noteikumu 161. punkts paredz, ka arī ārpus gājēju pārejām autovadītājam ir jāpalaiž neredzīgs satiksmes dalībnieks, kas rāda signālu ar Balto spieķi.

Akciju uzraudzīja bibliotēkas pārstāves Zane Rižija un Vineta Bite sadarbībā ar Ceļu policiju, kas ne tikai kontrolēja akcijas norisi, bet arī apturēja pārkāpējus, lai informētu par Baltā spieķa zīmes neievērošanas iespējamām sekām. No 152 automašīnām neapstājās 48, taču šie visai iepriecinošie rezultāti bija pateicoties policijas un masu mediju klātbūtnei. Bail iedomāties, kāds rezultāts būtu, ja neredzīgs cilvēks mēģinātu šķērsot Juglas ielu patstāvīgi ārpus akcijas. Iegūtie rezultāti parādīja, ka lielākā daļa autovadītāju nav vispār zinājuši par Baltā spieķa un CSN 161. Punkta eksistenci. Ceļu policijas Speciālās rotas 2. Vada komandieris Gints Dzirkalis uzskatīja, ka informācija par Balto spieķi ir nepietiekama, jo daudzi autvadītāji tiesības likuši pat pirms vairākiem desmitiem gadu, kad CSN punkts par Balto spieķi vēl nebija iekļauts.

Lai situāciju varētu uzlabot, pasākumā piedalījās CSDD Sabiedrisko attiecību speciāliste Valda Kjaspere. Viņa informēja, ka pagājušajā gadā aizsāktā informēšanas kampaņa autoskolās, izplatot DVD ar Liepājas NB uzņemto īsfilmu «Uzmanību, cilvēks ar Balto spieķi!» ir pabeigta. Tagad tā produktivitāte atkarīga no autoskolu godaprāta un sirdsapziņas. Noklausoties akcijas statistiku, Kjasperes kundze piekrita, ka informēšanas kampaņa jāturpina plašākā mērogā, un piekrita LNerB piedāvātajam risinājumam veidot sabiedrības informēšanas īsfilmu, kas tiktu translēta televīzijas kanālos visā Latvijā. Šim nolūkam nākamajā gadā tiks izveidota CSDD un LNerB darba grupa, kas izstrādās idejas realizēšanas plānu.

Ikviena tēma ir saistīta ar cilvēka psiholoģiskiem aspektiem. Jo atvērtāks cilvēks, jo problēmas risinājums pozitīvāks. Viena no pasākuma emocionālākajām tēmām bija pasaulē piekoptā petterapija jeb terapija ar dzīvnieku palīdzību. Lai šāda terapija varētu darboties, cilvēkam vispirms ir jāpieņem dzīvnieks. Par tēmu Dzīvnieks manā dzīvē runāja psiholoģijas maģistre Andra Jākobsone, kura atklāja dažādus iemeslus, kāpēc cilvēki bieži vien izvēlas sev īpašus dzīvniekus un kāpēc viņi tos neizvēlas vispār. Klausoties viņas teiktajā, ikviens zālē sēdošais varēja sazīmēt arī sevi un savas attiecības ar dzīvniekiem. Latvijas Kinoloģiskās federācijas Sociālās palīdzības grupas (SPG) vadītāja Ingūna Tihomirova pilnībā piekrita Andras paustajm viedoklim par psiholoģisko saderību ar dzīvnieku, lai terapijas rezultāts būtu pozitīvs.

Ingūnai līdzi bija ieradušies vairāki SPG pārstāvji kopā ar pieciem suņiem: vienu melnu ņūfaundlendieti, žiperīgu mopsi un trīs sniegbaltām samojedu šķirnes kucītēm. Ikviens apmeklētājs varēja suņus paglaudīt, paņemt klēpī mopsīti un pat samīlēt lielo melno suni, kurš ar savu vareno augumu, bet mīlīgo dabu izraisīja vislielāko sajūsmu. Informācija par petterapiju bija tik liela, ka visu nepaspēja izrunāt, tāpēc tika nolemts rīkot atsevišķi šim jautājumam veltītu pasākumu.

Priekā mirdzošās apmeklētāju sejas bija kā alga šī pasākuma organizētājiem un rīkotājiem. Prieku papildināja neredzīgie jaunieši Aleksejs Poplavskis, Edijs Fuksis, Elīze Strazdiņa un Anna Dubovika, kuri bija sagatavojuši muzikālos priekšnesumus. Lielu atsaucību guva arī folkmūziķe Anta Eņģele, kura šoreiz apmeklētājus iepazīstināja ar savu jauno mūzikas CD, nodziedot divas krievu romances. Anta sniedza visiem dvēselisku siltumu un pildīja arī savu sirdi ar mīļumu, tāpēc LNerB sadarbībā ar Antu Eņģeli noteikti rīkos kādu sarīkojumu ar sadziedāšanos.

Pateicoties Rīgas domes atbalstam, pasākumu apmeklēja liels skaits cilvēku. Viņiem bija iespēja piedalīties diskusijās un paust ieteikumus dzīves vides uzlabošanai. Ikviens ieteikums tiks ņemts vērā un iespēju robežās realizēts, tāpēc lūdzam ikvienu izteikt savu viedokli, rakstot vēstules uz e-pastu: braille@inbox.lv vai arī zvanot pa tālruni 67522131. Tikai kopā mēs esam spēks, tāpēc nepalieciet vienaldzīgi ne pret sevi, ne apkārtējiem.