Nodaļa — Pasākums

Sildīsim viens otru
Gunta Bite
projekta «Sildies PATS un SILDI citus» vadītāja

Ziemassvētku laiks ir labestības un sirsnības laiks. Tas ir laiks, kad ikviena cilvēka sirdī iedegas balta gaisma un rokas pašas veic labus darbus.

Strazdumuižas klubs, sākot ar pirmo Adventi, piedāvāja ikvienam labu darbu veicējam sniegt savu atbalstu maznodrošinātām ģimenēm, kurās ir redzes invalīdi. Tā bija labdarības akcija «Sildies PATS un SILDI citus», kuras ietvaros tika vāktas siltas drēbes un apavi. Pasākumā piedalījās vairākas skolas — Rīgas Juglas vidusskola, Rīgas Franču licejs, Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola un Inčukalna pamatskola, kā arī Inčukalna Baptistu draudze un Latvijas Neredzīgo bibliotēka. Šajās iestādēs tika atvērti ziedojumu saņemšanas punkti, kur labie cilvēki varēja nogādāt savas drēbes, lai tās turpinātu sildīt kādu citu.

Cilvēki, kuri piedalījās akcijā ar saviem ziedojumiem bija dažādi. Tie bija gan pieauguši cilvēki ar mērķtiecīgu ziedojamo drēbju izvēli, gan bērni, kuri ziedoja savas siltās drēbes un pievienoja tām klāt apsveikumu kartiņas vai laba vēlējumus nākošajam lietotājam, gan arī tādi, kuri vēlējās iztīrīt savu māju no saplēstām drēbēm. Lielas skumjas un neizpratni akcijas rīkotājos izraisīja tieši pēdējie. Akcijas mērķis bija ziedot drēbes cilvēkiem, nevis apgādāt dzīvnieku patversmi ar lupatām, taču gandrīz 40% no saziedotām drēbēm bija nelietojamas. To skaits bija tik liels, ka pat suņu patversme nespēja visas pieņemt. Tāpēc tās sagaidīs jauno 2011. g., saliktas melnos maisos.

Neskatoties uz to, akcijas rezultāti iepriecināja un emocionāli saviļņoja rīkotājus. Pateicība un prieks cilvēku acīs, kuri atrada sev nepieciešamās drēbes bija vārdiem neaprakstāms. Kāda sieviete, pateicībā par tādu iespēju, meitenēm, kas līdz vēlam vakaram šķiroja saziedotās drēbes, atnesa maizītes, lai viņas varētu paēst un turpināt šo visnotaļ vajadzīgo darbu.

Visu akcijas laiku kā mazas čaklas skudriņas pa klubu rosījās kluba darbinieki, dažubrīd aizstrādājoties līdz pusnaktij. Darbs bija ieguldīts liels un smags, taču gandarījums atmaksāja visus pūliņus.

19. decembrī Strazdumuižas klubā labdarības akcija noslēdzās ar koncertu. Zāle ātri vien piepildījās un pēdējiem apmeklētājiem nācās stāvēt kājās. Ziemassvētki ir ziemas saulgrieži, kad tumsa sāk atkāpties, tāpēc koncerta ievadā zālē nodzisa gaisma un iestājās pilnīga tumsa un klusums. Šķita, ka klausītāji bija pat aizturējuši elpu, baidoties iztraucēt brīdi, kad piedzims gaisma. Kādu brīdi tā neparādījās, līdz tumsā atskanēja pirmās klavieru skaņas. Tās izlauzās caur tumsas vālu un ienira klausītāju gaidošajās sirdīs kā vēstījums brīnumam, kas gatavojās atnākt. Un tad nāca gaisma — ar mazās Lauras Bites balsi, dziedot dziesmu «Veltījums». Gaisma lēni, bet pārliecinoši sāka apspīdēt meitenītes balto kleitiņu, viņas bērnišķīgo sejiņu un sudraba zvaigznes, kas rotājās viņai aiz muguras. Taču brīdī, kad viņai pievienojās Edijs Fuksis, gaisma ieguva spēku un skatuve arvien vairāk un vairāk izgaismojās.

Tā piedzima gaisma un iesākās koncerts, taču, lai tas iegūtu arī siltumu un svētību, Adventes vainagā vajadzēja iedegt 4. svecīti. Šo godpilno uzdevumu veica Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājas vietniece Irina Vinnika. Viņa izteica gandarījumu par to, ka Ziemassvētku laikā cilvēki spēj apvienoties, lai kopīgi palīdzētu saviem līdzcilvēkiem. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs bija atsūtījis apsveikuma vēstuli, jo pašam ierasties nebija iespējams. Viņš rakstīja:

«Dārgie Strazdumuižas kluba biedri! Es atzinīgi vērtēju Jūsu sabiedriskās aktivitātes gan ikdienā, gan svētkus sagaidot. Novēlu, lai šis Ziemassvētku koncerts, kuru esat sarīkojuši, būtu gaišs un prieka pilns brīdis.

Lai Jums mierīgi un gaišām domām bagāti Ziemassvētki, veiksmīgs un saskanīgs Jaunais 2011. gads!

Ar patiesu cieņu, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.»

Labie darbi vienmēr atrod labas mājas un labus cilvēkus. Arī šoreiz kā Dieva eņģeļi uz Strazdumuižas klubu bija atnākuši Rīgas 64. Vidusskolas 11.b klases audzēkņi, kuri paši bija izveidojuši savu labdarības akciju «Dāvā Ziemassvētkus sev un citiem». Akcijas ietvaros viņi bija piepildījuši pilnu grozu ar apelsīniem, mandarīniem un pašceptām piparkūkām un ieradās, lai uzdāvinātu šos našķus redzes invalīdiem Ziemassvētkos. Koncerta noslēgumā ikviens varēja ar tiem pacienāties.

Daiļlasītāji no Strazdumuižas internātvidusskolas Anna Baumane, Lauris Kuzņecovs un Jānis Girgensons bagātināja koncertu ar dzejas lasījumiem, kas kalpoja kā ievads pasākuma pirmajai un otrajai daļai. Izjustie vārdi, ko viņi teica lūkojoties skatītājiem acīs, uzrunāja viņu sirdis, kas atvērās sagatavotajiem priekšnesumiem.

Koncertā piedalījās gan vietējie pašdarbnieki, gan uzaicinātie viesi. Kā pirmais uzstājās J. Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas meiteņu ansamblis diriģentes Ilonas Veldres vadībā. Mazo meitenīšu balsis ieskandināja koncertu un pēc divām dziesmām viņām pievienojās Rīgas 49. vidusskolas jauktais koris. Ikviena dziesma saņēma bagātīgus aplausus un bravo! saucienus no Rīgas domes pārstāves.

Ne mazāk iespaidīga bija Annas Dubovikas flautas spēle, atskaņojot Ziemassvētku dziesmu popūriju. Skatītāji bija sajūsmināti par neredzīgās meitenes plašo muzikālo sniegumu, jo tūlīt pēc tam viņa sēdās pie klavierēm un zāli piepildīja dziesmas «Aleluja» melodija. Precīzs šīs dziesmas atdzejojums latviski nav, tāpēc tika izmantoti Kristīnes Locikas Sudmales vārdi. Tos dziedāja Andra Jākobsone, bet piedziedājumā viņai pievienojās apvienotais koris. Arī zāle vienojās kopīgā dziedājumā, piepildot ne tikai savas, bet arī izpildītāju sirdis.

Koncerta otrajā daļā uzstājās jaunieši Elīze Strazdiņa un Edijs Fuksis, bet ģitāras pavadījumu spēlēja Aleksejs Poplavskis un Valdis Rēbuks. Jaunieši piešķīra koncertam dzirksteli un jestrumu. Tas bija kā tilts uz koncerta noslēguma kulmināciju, kurā uzstājās Normunds Rutulis. Viņš bija izvēlējies tādas dziesmas, pie kurām kājas pašas lēkāja dejas ritmā. Klātesošiem bija arī iespēja dzirdēt divas dziesmas no Normunda jaunā diska.

Muzikālā daļa ar to arī noslēdzās, taču bija daudz pateicības vārdu gan sadarbības partneriem, gan dalībniekiem, gan arī pašiem rīkotājiem. Pasākums bija izdevies. Tas vēl ilgi paliks atmiņā, kā jauks un mīļš koncerts, kurā neviens nejutās lieks un negribēts. Šīs sajūtas rodas no kopīgas saprašanās un iecietības pret līdzcilvēkiem. Tās piedzimst apskāvienos un labos vārdos, ko ikdienā mēs viens otram aizmirstam pateikt.

Lai jums visiem priecīgi Ziemassvētki un saticības, līdzcietības un sapratnes pilns jaunais Kaķa gads! Lai labās domas un labie darbi top lielāki un skaļāki, bet aprunāšana un naids, lai izplēn gaisā! Ticība labajam ir solis uz izdošanos. To es novēlu ikvienam «Rosmes» lasītājam un žurnāla veidotājam.