Nodaļa — Pasākums

Valentīndiena nāk ar savas sirds pasauli
Gunta Bite,
VA «Latvijas Neredzīgo bibliotēkas»

Braila raksta nodaļas vadītāja

Ikvienā dzīves posmā — gaišākā vai tumšākā — ir tikai viena lieta, kas ir nemainīgi spēcīga un iedvesmojoša. Tā ir mīlestība! Mīlestība var būt dažāda — gan cilvēkmīlestība, gan mīlestība uz savu zemi, gan savu mājdzīvnieku. Ikviena cilvēka krūtīs pukstošā sirds ir spējīga sajust un izbaudīt mīlestību un nav svarīgi, vai tās ir spēcinošas un pacilājošas sajūtas, vai gluži pretēji — sāpīgas un nelaimīgas.

Ikviena šāda sajūta paliek cilvēka krūtīs un nekad neizgaist. Šī paliekošā sajūta var būt klusa un bailīga, arī skaļa un gatava kliegt, līdz kāds to sadzirdēs. Sajūtas var izkliegt dažādi, taču vispilnīgāk to iespējams izdarīt ar literāriem vārdiem. Par to domājot, «Latvijas Neredzīgo bibliotēka» nonāca pie atziņas, ka ir jārada iespēja cilvēkiem izteikt savas mīlestības izraisītās emocijas prozā vai dzejā.

Šim nolūkam tika izsludināts konkurss MANAS SIRDS PASAULE, kura gaitā ikviens redzes invalīds (un ne tikai) varēja iesniegt savus literāros sacerējumus par mīlestības tēmu. Konkursā piedalījās cilvēki vecumā no 14 līdz pat 79 gadiem! Lai varētu izvērtēt iesniegtos darbus, talkā nāca dzejnieki Imants Auziņš, Eduards Aivars (īstajā vārdā Aivars Eipurs), Māris Salējs, Rūta Mežavilka un divas bibliotēkas darbinieces, kuras arī ir publicējušas savus darbus — Zane Daugule un Dina Kāgane.

Konkursa rezultāti tika paziņoti 15. Februāra Valentīndienas pasākumā, kurā bija iespēja gan baudīt bibliotēkas darbinieku un viņu draugu sagatavotus muzikālus priekšne-sumus (skat. 2. att.), gan iepazīties ar žūrijas locekļu literāriem sasniegumiem autoru lasījumā.

Bibliotēkas lasītava bija izdaiļota ar Valentīndienas simboliku, kurā neizpalika nedz mīļas sirsniņas, nedz nerātnie amoriņi, kuri mērķēja uz klausītājiem, nedz arī pasākuma logo atveidotā amormeiča, kura drošā solī pastaigājās pa mākoņmalu, kas bija izvietojies uz skatuves.

Valentīndienas pasākumu vadīja tās idejas autore bibliotēkas Braila raksta nodaļas vadītāja Gunta Bite, kura bija vienīgā gan no bibliotēkā strādājošiem, gan no žūrijas locekļiem, kas zināja iesniegto darbu autoru īstos vārdus un uzvārdus. Nosūtot žūrijas locekļiem iesniegtos darbus elektroniski, katram konkursantam tika piešķirts segvārds, izmantojot puķu un koku nosaukumus. Kā viens no svarīgiem vērtēšanas kritērijiem bija arī autora vecums, jo tas ir būtisks literārā darba pasniegšanā.

Konkursā piedalījās 27 autori ar 36 literāriem darbiem, no kuriem 8 bija stāsti. Tik lielai atsaucībai bibliotēkai jāpateicas divām Strazdumuižas internātvidusskolas skolotājām — Jolantai Junakai un Ligitai Kūlei, kuras uzrunāja ikvienu klasē sēdošo un aicināja caur dzeju atklāt savas sirds pasauli. Rezultātā mēs saņēmām ļoti daudz interesantu darbu, kuri pārsteidza pat profesionālo žūriju. Ikviens no viņiem darbu vērtēja pēc saviem izvirzītiem kritērijiem, piem., dzejnieks Māris Salējs tos vērtēja, ņemot vērā, ka autoriem rakstīšana ir vaļasprieks un zināmā mērā terapija. Tādēļ vērtējumos viņš vairāk ņēma vērā autoru emocionālo atvērtību, nebaidīšanos atklāt savu intīmo pasauli, nevis atbilstību stingri profesionāliem kritērijiem. Savukārt Rūta Mežavilka, būdama vājdzirdīga, darbus vērtēja no profesionālā viedokļa, jo uzskatīja, ka nedrīkst dot atlaides tāpēc vien, ka autors ir redzes invalīds.

Apkopojot rezultātus, žūrija bija izvēlējusies vienu stāsta autoru, kuram tika piešķirta 1. vieta. Stāsta nosaukums — SILVA, bet tā autore ir bibliotēkas darbiniece Vineta, kura no visa kolektīva bija vienīgā, kas saņēma drosmi iesniegt savu darbu konkursam.

Dzejas darbiem konkurence bija lielāka, tāpēc trīs godalgotās vietas. Pasākuma noslēgumā klausītājiem bija iespēja dzirdēt uzvarētāju darbus to autoru izpildījumā (Edgara Rungas vietā dzeju lasīja Alda Zariņa). Konkurence patiešām bija sīva, īpaši par otro un trešo vietu, kuras ieguva vienādu punktu skaitu — 27. Tā kā balvas nebija paredzētas diviem otrās vietas ieguvējiem, tad žūrijai nācās vēlreiz analizēt abu konkursantu iesniegtos darbus. Rezultātā žūrija nolēma, ka 3. Vietas ieguvējs ir Edgars Runga ar dzejoli PIEPILDĪTĀS ILGAS. Šis dzejolis tapis 1950. g. ar mērķi bildināt meiteni ar uzvārdu Balode. Darbs sacerēts akrostihā, un no pirmajiem dzejas rindu burtiem veidojas vēstījums: «Es mīlu tevi, Balodīt!». Kā šis vēstījums ir ievīts dzejas rindās, spriediet paši:

Es vēroju plašumus zilus.
Skats sastinga aukstuma skavās.

Miegs ieaijā sērīgi sapņainos silus.
Īss brīdis — un snaudā grims lauki un pļavas.
Lieks lolojums šķita man mīla
Un smaids, kuru apēno glaimi.

Tik cerību dzirkstis bij’ nākotnes ķīla...
Es ilgojos mirkļa, kas atnestu laimi.
Vējš tumsu jauc mākoņu klaidā,
Ir izgaisis vasaras guvums.

Bet alkstošā dvēs’le tvīkst ziedoņa gaidās...
Ak, neziņas smeldze, cik mokošs tavs tuvums!
Laiks starodams atnesa zeltsaules glāstu.
Odu ziedonim dziedāja plaukstošā daba.
Daile smiedamās rakstīja gaviļu stāstu.
Īsts prieks lija sirdī, kad sastapu tevi!

Tu aizdzini šaubas un laimi man devi!

Pēc žūrijas atkārtota vērtējuma otro vietu ieguva 14. gadīgā Dinija Bite, kura dzejoli rakstījusi savai mammai. Dzejoļa nosaukums vienkāršs, bet tajā pašā laikā visaptverošs — MĀMIŅA. Šis dzejolis žūrijas locekļos izraisīja apbrīnu un pārsteigumu, ka tīņi raksta tik mīļus dzejoļus par mammām. Dzejniece Zane Daugule to raksturoja kā izjustu un dzejiski skaistu darbu, kurā interesanti tiek parādīts cilvēka mūžs no pavisam agras bērnības līdz šī brīža autora vecumam, savukārt M. Salējs uzteica dzejoļa struktūru: «Dzejolis izaudzis no paša autora pārdzīvojuma. Dzejolis attīstās (pirmie divi panti), tam ir kulminācija («Tu!») un atrisinājums.» Lai arī jūs varētu spriest, publicējam 2. vietas ieguvējas dzejoli:

MĀMIŅA

Es atvēru acis.
Es pacēlu galvu.
Vēroju tevi un iemīlēju.
Mani aiznesa — es raudāju.
Mani atnesa — es smaidīju.

Tu!
Tu biji pirmā, ko redzēju,
Nevis brālēnu, nevis tanti,
Bet tevi, kas mani sargāja.

Tu mani nepameti, bet izglābi.
Tu mani mīlēji un mīlēsi.
Tu man devi visu, ko vēlējos —
Mana dzīve ir piepildīta.

Pirmās vietas ieguvēja arī bija izvēlējusies sarežģītu dzejas radīšanas veidu —dzejolī ikviens vārds sākās ar burtu M. Tās autore Laima Locāne pastāstīja, ka viņai ir ļoti daudz šāda tipa dzejolīšu katram latviešu alfabēta burtam. Pēc panākumiem konkursā viņa atnesa visus savus dzejoļus uz bibliotēku, un drīz vien ikviens intere-sents varēs tajos ielūkoties. Lūk, uzvarējušais dzejolis!

MAZS NENOPIETNS DZEJOLIS PAR
MĪLESTĪBU UZ BURTU M

Meitu māte meitas māca —
Mazo Martu muti mazgāt,
Māca Montu, māca Māru
Mīklu mīcīt, mannā maisīt,
Matus modes mezglā mest.
Meitu māte meitas māca —
Mazos mirkļos mūžu mērīt.

Mirkļi mijas, mirkļi mainās
Mātes meitas mīlēt mācās.
Mīlestība medus maize mīksta,
Mīlestība mānīgs mākonītis mēļš.
Mātes meitas mīlestību min —
Margrietiņās meklē, monētiņas met.
Mīlēs mazliet? Mīlēs mūžam?
Mūžam mānīs?

Mātes meitas mīlestību meklē.
Mirkļi mijas, mirkļi mainās.
Mirklis mirgo maijpuķītēs mazās.
Maija mēnestiņ(i)s maigu miglu met.
Mēnestiņš meitiņām mirkšķina,
Mēnestiņš meitiņām māj —
Mūžu mācieties mīlēt, mīlēt mācieties mūžam!

Ikviens konkursa dalībnieks saņēma kādu dāvaniņu. Par balvām bibliotēka pateicas izdevniecībai «AliS», kura nodrošināja MP3 atskaņotājus, mūzikas kompānijai «Gailītis G», kas sarūpēja mūzikas diskus, kā arī Kultūras Informācijas sistēmai, kas pasākumu atbalstīja ar pildspalvām un kalendāriem. Kā papildu balva uzvarētājiem — labāko konkursantu darbu fragmentus paredzēts publicēt arī laikrakstā «Kultūras Forums».

Pasākums bija mīlestības un lirikas bagāts, un katrs saņēma savu daļu prieka un laimes. Aicinām ikvienu piedalīties arī nākošajos bibliotēkas rīkotajos pasākumos. Neviens netiks aizmirsts.