Totāli izsekojams
Ilze Steinfelpe,
www.nra.lv

Mūsdienās nav jābūt Šerlokam Holmsam, lai izsecinātu kāda cilvēka iemīļotāko tabakas šķirni un nodarbošanos. Moderno tehnoloģiju — interneta, mobilo telefonu, banku karšu, e-talonu — laikmetā teju katram cilvēka solim iespējams izsekot, jo dažādās datu bāzēs tiek glabāta informācija.

Desas luņķi un grūtniecības testi
Karšu apstrādes uzņēmuma «First Data» pētījums liecina, ka norēķinus par dažādām precēm un pakalpojumiem lielākā daļa iedzīvotāju (61%) veic bezskaidrā naudā, izmantojot elektronisko maksājumu karti. Ar tām var iepirkties veikalos, aptiekās, benzīntankā, interneta un citās vietās. Informācija par darījumiem, kas ir veikti ar karti, tiek uzkrāta kartes izdevēj-bankā. Veikalā šī informācija neuzkrājas un nav iespējams identificēt, ko katrs pircējs ir iegādājies. Taču veikalu lojalitātes kartēs, kas sola dažādus bonusus pircējiem, tiek uzkrāta informācija par katru konkrēto pircēju — tas, kad un kādas preces ir pirktas, piem., kura ir iecienītākā desas šķirne un cik bieži ir pirkts grūtniecības tests.

Lai iegūtu lojalitātes karti, pircējam jāizpilda anketa, kurā lielākoties tiek prasīts vārds, uzvārds, adrese, e-pasta adrese, telefons. Atsevišķi mazumtirgotāji, piem., Ģimenes aptieka, kartes izgatavošanai prasa norādīt arī personas datus. Ģimenes aptieku tirdzniecības daļas vadītājs E. Tebelis stāsta, ka Ģimenes aptieku lojalitātes programma darbojas kopš 2005. g. oktobra un šai laikā piesaistīti vairāk nekā 80 000 klientu. To, kāda informācija tiek uzkrāta par katru šīs kartes īpašnieku, viņš neatklāj.

Telefons — glābējs
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju mobilais telefons ir kļuvis par lietu, no kā saimnieks nešķiras ne mirkli. Tā kā mobilā telefona atrašanās vietu ir iespējams noteikt diezgan precīzi, arī tā īpašnieks ir atrodams. Tas palīdz, piem., glābšanas dienestiem atrast cilvēku, kurš nokļuvis nelaimē. Latvijā noteikumi par izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu darbojas kopš 2007. g. Trešajām personām šāda informācija nav pieejama.

Tele2 sabiedrisko attiecību vadītāja V. Sirica skaidro, ka Tele2 saglabā, visa veida informāciju, kas tiek apstrādāta, lai veiktu informācijas pārraidi pa elektronisko sakaru tīklu, izņemot pārraidāmās informācijas saturu. «Tātad netiek saglabāta informācija par sarunu un īsziņu saturu,» uzsver Sirica. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu 18 mēnešu laikā tiek saglabāti mobilo sakaru tīkla klienta atrašanās vietas dati, abonenta, fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods un adrese vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un adrese, izsaucēja un izsauktā tālruņa numuri, savienojuma sākuma un beigu datums un laiks, sniegtā elektronisko sakaru pakalpojuma veids, interneta piekļuves pakalpojuma datums un laiks kopā ar IP adresi.

Pērn parādījās piedāvājumi par samaksu pārsūtīt jebkuras interesējošas personas SMS saraksti, pat ja īsziņas mobilajā telefonā ir dzēstas. Mobilo sakaru operatori apliecina, ka tā bijusi krāpniecība — šāda informācija neesot nevienas personas rīcībā.

Privātā dzīve publiskai apskatei
Informāciju par sevi, nereti diezgan privātu, iedzīvotāji atklāj sociālos portālos, piem., draugiem.lv, twitter.com. Tā ir katra paša izvēle, kādu informāciju par sevi stāstīt, kādos iespaidos dalīties un kādas fotogrāfi jas rādīt. Tikai jārēķinās, ka tā noteiktam lietotāju lokam ir pieejama. Draugiem.lv ik dienas apmeklē aptuveni 400—500 tūkst. lietotāju.

Draugiem.lv pārstāvis G. Meluškāns atzīst, ka cilvēkiem patīk padižoties. «Tomēr cilvēki ir kļuvuši gudrāki un vairāk izvērtē, kādā informācijā dalās ar citiem,» viņš piebilst. Portālā ievietotā informācija tiekot uzkrāta un pilnībā nepazūdot pat tad, ja ir dzēsta no profila. «Saraksti glabājam vairāk nekā pusgadu, fotogrāfi jas īsāku laiku, jo tās aizņem daudz vietas. Ir bijuši gadījumi, kad šī informācija ir bijusi nepieciešama izmeklēšanai. Taču tas nenozīmē, ka šie dati kādam būtu pieejami. Pie tiem netiekam arī mēs. Tos iespējams saņemt tikai ar tiesas lēmumu,» skaidro Meluškāns.

Iecienītākais trolejbusa maršruts
Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktors Toms Ābele atzīst, ka interaktīvās televīzijas tehnoloģija ļauj ļoti precīzi uzzināt klientu paradumus — cik daudz laika tiek pavadīts pie televizora, kādus kanālus, kurā laikā un kuros reģionos ļaudis skatās. Balstoties uz šo informāciju, uzņēmums veido televīzijas satura piedāvājumu. «Šobrīd mēs neapkopojam klientu sociāldemogrāfiskos datus, taču arī tas nākotnē ir iespējams, protams, ievērojot privātpersonu datu aizsardzības prasības,» sacīja T. Ābele. Attiecībā uz virszemes televīziju — «interaktivitātes iespējas ir mazākas, šajā gadījumā var identifi cēt, cik iedzīvotāju skatās bezmaksas, cik maksas kanālus (kā mūsu TV pakalpojuma abonenti), kurā reģionā viņi dzīvo, taču nevar noteikt viņu sociāldemogrāfiskos rādītājus (dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.)».

Kopš pagājušā gada pavasara Rīgas sabiedriskajā transportā ir ieviesta elektroniskā norēķinu sistēma. Tā paredz arī personalizētus e-talonus, kurus var saņemt iedzīvotāju grupas, kurām pienākas atlaides, un ikviens, kas to vēlas, sniedzot par sevi patiesas ziņas un savu fotogrāfiju. Līdz ar to gan jārēķinās, ka teorētiski ir iespējams noteikt, pa kādu sabiedriskā transporta maršrutu un kad katrs personalizētā e-talona īpašnieks ir braucis. Rīgas satiksmes pārstāve Iluta Bērziņa personalizēto e-talonu priekšrocības skaidro ar iespēju tās papildināt internetā, kā arī nozaudēšanas vai nozagšanas gadījumā saglabāt apmaksāto summu. To, kāda informācija par katru personalizētā e-talona īpašnieku tiek uzkrāta un glabāta, viņa neatklāj.

Eiropas Komisija brīdina
Problēmas privātās dzīves aizsardzībā saskata arī Eiropas Komisija: biheiviorālajā reklāmā (reklāmā, kas ir mērķēta uz konkrēto lietotāju) var izmantot interneta pārlūkošanas vēsturi, lai sekmīgāk pārdotu izstrādājumus; sociālo tīklu vietnēs, ko izmanto 41,7 milj. eiropiešu, iespējams ievietot personīgu informāciju, piem., fotoattēlus, ko redz citi, savukārt ar patlaban izmantotajiem 6 miljardiem viedo mikroshēmu var izsekot personu pārvietošanos.

Latvijā personas datu apstrādes tiesiskumu izvērtē Datu aizsardzības inspekcija, kura pieņem lēmumu par personas datu apstrādes reģistrāciju vai to noraida.