Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Viktoram Gusevam mūžībā aizejot

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2010 / Nr. 8 - 2010

Nodaļa — Nekrologs

Viktoram Gusevam mūžībā aizejot
Ilgvars Hofmanis

Ikvienai saulei rietot,
Tā sāpes sirdīs rieš,
Bet vējam, kokli karot,
Tās divkārt sāpes cieš!

 

Kad koklētājs uz dusu
Pēc garās dzīves iet,
Tad visi dziesmu draugi
Tik sēru dziesmu dzied!

  

2010. g. 27. augustā pēc ilgas un grūtas slimības no mums šķīries ilggadējais Strazdumuižas ciemata iedzīvotājs Viktors Gusevs.

Viktors Gusevs dzimis 1939. gada 1. februārī Sibīrijā lidotāja Venjamina Guseva ģimenē. Zēna māte pēc tautības bijusi igauniete. Jau agrā bērnībā nākamajam mūziķim nācies saskarties ar prātam neaptveramu un ne ar ko neattaisnojamu nežēlību. 2. pasaules karam sākoties, ģimene nokļuvusi vācu okupētā teritorijā. Iespējams, nacistu varasiestāžu patoloģiskā naida vadīta, kāda ārste bērna acīs ievadījusi indi. Tādēļ redze strauji pasliktinājusies. Saskaņā ar kādu, iespējams, J. Staļina pavēli, baltiešiem, kuru senči zemes meklējumos izceļojuši uz Sibīriju, bijis jāatgriežas okupētajās Baltijas valstīs. Piesardzīgā vecmāmiņa ierosinājusi nedoties vis uz Igauniju, bet gan uz Latviju, un ģimene apmetusies Madonā. Tur mazais Viktors divus gadus apmeklējis vietējo skolu, taču redze kļuvusi pārāk slikta, un vairākus gadus nācies pavadīt mājās. 1953. g. Viktors ieradies Rīgā un iestājies tagadējās Strazdumuižas internātskolas 3. klasē. 1957. g. viņš devies uz Krievijas pilsētu Sarātovu, kur cerējis iestaties īpašā bajānistu skolā, kas bijusi pielāgota audzēkņiem ar redzes zudumu. Diemžēl šis nodoms nav izdevies, un jaunais censonis iestājies Sarātovas vispārējā skolā šādiem pat audzēkņiem. Pie bajānistu skolas skolotāja Nikolaja Kaļiņina viņš ņēmis privātstundas, kursam beidzoties, saņemot pilntiesīgu bajānista diplomu.

Latvijā V. Gusevs atgriezies 1963. g. Laikā no 1963. g. 9. septembra līdz 1992. g. 30. novembrim, tātad 29 gadus, strādājis LNB Rīgas uzņēmumā. Kaut arī jau tā vājā redze pasliktinājusies, viņš kopā ar cienījamu vecumu sasniegušajiem vecākiem apsaimniekojis savrupmāju Pāles ielā 1. Vēlāk V. Gusevs apmeties Dzirnavu ielā, kas noteikti nebija vienkārši. Kad 1985. g. septembrī nodeva lietošanā dzīvojamo māju Juglas ielā 12, aizgājējs kļuva par tās iemītnieku, palikdams tur līdz pat savai nāvei.

Mūzika bija Viktora lielā mīlestība. Aizgājējs spelējis gan bajānu un akordeonu, gan trombonu, basģitāru un vijoli. Strazdumuižas klubā viņš atskaņojis pavadījumu gan sieviešu un vīru ansambļiem, gan latviešu un krievu Dziesmu koriem, gan pūtēju orķestrim, bērnu deju grupai, gan populārās mūzikas ansamblim «Rondo». Atkarībā no kluba finansiālajām iespējām V. Gusevs strādājis par koncertmeistaru gan brīvprātīgi, gan, saņemot atalgojumu. Viņš vadījis arī savdabīgu dziedātāju grupu, kas dziedājusi tieši darbavietā. V. Gusevs atskaņojis pavadījumu ansambļiem «Retro» un «Prieks» arī sociālās aprūpes centra «Rīga» Juglas filiālē. Aizgājēja muzikālā darbība nevarēja aprobežoties tikai ar Strazdumuižas šaurajiem ietvariem. Viņš dziedājis arī VEF Kultūras pils jauktajā korī un atskaņojis šim korim pavadījumu, kā arī sadarbojies vēl ar citām mūzikas grupām, kas liecina par zināmu integrācijas līmeni sabiedrībā. Laikabiedri ir vienisprātis, ka mūsu vidū nav bijis otra tik ražīga mūziķa.

Par aizgājēju skumst Herta Lūse, Valīna un Laimdota Širmanes, Laimdotas Širmanes bērni, kā arī viss lielais talantīgā mūziķa draugu un cienītāju pulks!