Atvērt pielāgoto vietnes teksta versiju

Atvērt teksta versiju

Mēs arī esam cilvēki!

Pakalpojumi / Žurnāls Rosme / Arhīvs / 2010 / Nr. 9 - 2010

Mēs arī esam cilvēki!
www.delfi.lv

Izlasīju un apskatīju materiālus, kas ievietoti delfi.lv sakarā ar invalīdu autostāvvietu nepamatotu izmantošanu. Gribu izteikt to, ka pats esmu 2. grupas invalīds un mums sabiedriskais transports ir par velti. Tad, lūk, starppilsētu autobusos mazāk, bet starppilsētu mikroautobusos ļoti izteikta ir parādība, ka pēdējās brīvās vietas, kuru izmantošanai biļete jau jāpērk pie vadītāja, tiek invalīdiem atteiktas. Kāpēc?!

Atteikuma iemesls ir visai vienkāršs — šoferim ir svarīgi, lai tu maksā, tāpēc viņi meklē visādas atrunas, lai tikai tu neieņem brīvās vietas. Saku, ka kasē jau noskaidroju, ka šajā autobusā ir četras brīvas vietas. Kāpēc būtu kas jāgaida? Seko atbildes: a) sagaidīsim vispirms tos, kas pērk par naudu, ja tad paliks brīva vieta, tad variet tur sēdēt! b) man jau ir 2 invalīdi, trešo neņemšu! c) plāno laiku, kārto visu pirms tam kasēs. Ja kas neapmierina, tad brauc ar citu transportu! Kauns visu pārējo pasažieru priekšā, ka izturas pret mums kā pret zemākas šķiras cilvēkiem.

Ļoti daudzi invalīdi man arī piekritīs, ka šāda attieksme nav retums. Vai mēs neesam cilvēki? Kas šoferiem devis tiesības mūs pazemot? Izeja šādā gadījumā ir sekojoša — jāņem rokā mobilais tālrunis un ar piebildi: «laikam Jums, godātais šoferi, nav vajadzīgs darbs?» jātēlo, ka gatavojos zvanīt. Tad nez kāpēc trešais invalīds vairs nav traucēklis, arī laika plānošana netraucē. Saprotu ari daļēji šoferus, jo viņu pārstāvētajām auto kompānijām valsts nav samaksājusi par mūsu biļetēm, kaut arī tas ir noteikts likumā. Bet valsts neizdarības dēļ mūs pazemot nevajag.

Ar cieņu, Invalīds.