Nodaļa — Kaimiņvalstīs
Pieredzes apmaiņas brauciens uz Lietuvu
Gatis Grīntāls
LNB Sociālās rehabilitācijas aktivitāšu nodrošināšanas
Koordinātors
Agrā 2. septembra rītā balts autobuss (ar apmēram 40 sēdvietām) piestāj pie Jelgavas TO ēkas, lai uzņemtu pirmos mērķgrupas dalībniekus pieredzes apmaiņas braucienam uz Lietuvu projekta «Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā» ietvaros. Paredzētais brauciens solās būt pietiekoši interesants un dažādu aktivitāšu piesātināts — programmā paredzēts Klaipēdas Neredzīgo un vājredzīgo centra apmeklējums, viesošanās uzņēmumā «Regseda» un rehabilitācijas centra «Baltija» iepazīšana, kā arī Delfinārija apmeklējums, lai ne tikai baudītu delfīnu un jūras lauvu priekšnesumu, bet arī novērtētu vides pieejamību cilvēkiem ar redzes invaliditāti.
Pa īstam pieredzes apmaiņas brauciens var sākties pēc pāris stundām, kad Liepājas autoostā sakāpuši visi brauciena dalībnieki un organizatori — kopumā 35 cilvēki no Jelgavas, Liepājas un Ventspils TO. Pirmais pieturas punkts paredzēts Klaipēdā, uzņēmumā «Regseda».
Uzņēmums «Regseda» dibināts 1959. g. un ir īpašs ar to, ka tajā strādā cilvēki ar redzes invaliditāti. Uzņēmumā nodarbināti apmēram 90 cilvēki. Produktu klāsts, ko ražo šajā uzņēmumā, ir pietiekoši plašs — sākot ar dažāda izmēra kartona kastēm, mapēm un vāciņiem, beidzot ar dažādiem metāla izstrādājumiem, ieskaitot burku vāciņus, žogus vai kāpņu margas.
Produkciju var iedalīt divās grupās — to, kuru ražo ikdienā un to, kuru ražo pēc speciāliem Lietuvas uzņēmumu pasūtījumiem. Interesants fakts ir, ka darbinieki nav specializējušies konkrēti viena darba veikšanā, bet apmācīti strādāt faktiski visus darbus uzņēmumā. Vienīgais izņēmums attiecināms uz produkciju, kura saistīta ar salmiem, no kuriem tiek veidoti dažādi ornamenti, Ziemassvētku dekorējumi, zirgi, auni — tas, kas padara jūsu mājvietu vai atpūtas stūrīti vizuāli skaistāku un pievilcīgāku. Salmi tiek speciāli pasūtīti no Zviedrijas, un apstrādes procesa laikā netiek lietotas nekādas ķīmiskas izejvielas, līdz ar to tie ir videi draudzīgi un veselībai nekaitīgi. Šos izstrādājumus taisa pēc speciāliem pasūtījumiem, kuri galvenokārt ir no Zviedrijas. Cilvēki, kuri veic šo darbu, ir zviedru speciālistu apmācīti un izglītoti.
Kopumā jāsaka, ka uzņēmuma «Regseda» apmeklējums cilvēkos atstāja ļoti pozitīvu iespaidu. Tomēr uzņēmuma pārstāve atzina, ka finansiāli uzņēmumam klājas ļoti grūti, pasūtījumu skaits precēm ik gadu sarūk, kā rezultātā ir jāpārskata gan uzņēmuma politika, gan darbinieku skaits tajā. Novēlējuši veiksmi uzņēmumam un izturību darbiniekiem, atvadījāmies, jo priekšā bija brauciens uz Klaipēdas Neredzīgo un vājredzīgo centru.
Centrā noris darbs gan ar bērniem, gan pieaugušiem cilvēkiem. Ir atsevišķs bērnudārzs, kurš piemērots bērniem ar redzes traucējumiem. Ar cilvēkiem strādā tiflopedagogs. Ciemiņi no Latvijas varēja iepazīt bērnudārza telpas, dažādas bērnu darinātās un veidotās lietiņas, pieejamo tiflotehniku. Atsevišķas lietas mūsu braucienā dalībniekiem likās ļoti interesantas, piem., ierīce, uz kuras uzliktas dažādas dārzeņu figūras. Tās aptaustot, neredzīgs cilvēks iegaumē dārzeņa formu, bet uzspiežot uz šīs formas, ar skaņas palīdzību tiek pateikts šī dārzeņa nosaukums.
Otrajā pieredzes apmaiņas brauciena dienā viesojāmies Palangā, rehabilitācijas centrā «Baltija», kur mūs ar tā darbību iepazīstināja speciāliste, kurai arī ir redzes invaliditāte. Šajā centrā rehabilitāciju saņem ne tikai cilvēki ar redzes traucējumiem, bet ar dažāda veida invaliditāti. Tomēr stāstījums par centra darbību tika vērsts tieši uz medicīnisko rehabilitāciju cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Sadalījāmies divās grupās, un speciālistu pavadībā mums tika izrādīts faktiski viss centrs — sākot ar istabiņām, kurās uzturas klienti, beidzot ar dažādu procedūru kabinetiem, vannām, dušām un masāžas telpām. Tāpat tikām iepazīstināti ar centra tiflotehnikas kabinetu, kur atradās dažāda veida tiflotehnika, ar kuru speciālisti arī apmāca darboties klientus.
Pēdējā pieturvieta Lietuvā bija Delfinārijs, kur mērķgrupas dalībnieki novērtēja vides pieejamību cilvēkiem ar redzes invaliditāti. Jāsaka godīgi, ka šajā ziņā maz kas ir darīts, lai neredzīgi vai vājredzīgi cilvēki justos droši. Telpās Delfinārijā bija salīdzinoši tumšas, stikla durvis, turklāt bez uzlīmēm uz tām, maz krāsu kontrastu. Tomēr jāatzīst, ka delfīnu un jūras lauvu priekšnesums vismaz daļēji atsvēra nepilnības vides pieejamībā, un pieredzes apmaiņas brauciens uz Lietuvu bija sekmīgi noslēdzies.
