Pilnvērtīga dzīve ar Braila rakstu
Žurnāls «Gegenwart» Nr. 3/2011

No vācu valodas tulkojusi Līga ķikute

Magdi Sami ir 52 gadus vecs, precējies divu bērnu tēvs un dzīvo Kairā. Viņam ir bakalaura grāds vēsturē, un viņš jau 13 gadus strādā par lektoru un skolotāju projekta «Compubraille» ietvaros.

Mani sauc Magdi Sami, esmu neredzīgs un dzīvoju kopā ar savu ģimeni Kairā. Glaukoma man bija jau piedzimstot. Meningīta un ārstu nolaidības dēļ mana redze no trīs gadu vecuma pasliktinājās. Septiņu gadu vecumā vecāki vēlējās mani sūtīt parastā skolā, jo es vēl nebiju pilnīgi neredzīgs, bet mani nepieņēma, un es sāku iet neredzīgo skolā. Kā iestāšanās iemesls bija tas, ka glaukomas skarta acs tika izoperēta. Tā tas Ēģiptē notiek līdz pat šai dienai. Es biju ļoti lepns par to, ka drīkstēju mācīties Braila rakstu. Tas man atvēra pilnīgi jaunu pasauli, iespēju piekļūt grāmatām un informācijai visu skolas laiku, kā arī iegūstot bakalaura grādu vēsturē Aina Šama universitātē Kairā. Mana dzīve bez Braila nav iedomājama! Arī šobrīd man ikdienā ir nepieciešams Braila raksts.

Jau 13 gadus strādāju par brīvprātīgo lektoru un skolotāju projekta «Compubraille», kas ir evaņģēliskās Karmelmisijas un Kristofela neredzīgo misijas organizēts projekts Kairā. Tā ir neliela Braila raksta iespiestuve, kurā tiek iespiesta Bībele, mācību grāmatas un citi izdevumi Braila rakstā, kā arī ierakstītas kasetes. Pie tam, mēs arvien vairāk strādājam izglītības un rehabilitācijas jomā.

Mans darbs ir grāmatu un citu rakstu koriģēšana pirms to izdošanas. Vairumā gadījumu es strādāju ar izdrukātiem tekstiem Braila rakstā un veicu piezīmes ar tāfeli un grifeli vai Pērkinsa Braila raksta rakstāmmašīnu. Rakstot tekstus, es strādāju ar datoru, lietoju Braila rindu vai runas sintēzi. Man darbs patīk, jo koriģējot apgūstu daudz jauna. Es priecājos, ka neesmu Braila raksta skolotājs. Man ir jauna perspektīva, varu gūt vairāk nekā tikai to, kas ir kādā mazā pasaulītē.

Mana ikdiena tiešām ir laimes pilna, jo vairums neredzīgo ēģiptiešu nav nodarbināti, lai gan ir likums, ka 5% darba vietu jānodarbina cilvēki ar invaliditāti. Tie faktiski ir 5% valdības aizsargātu darba vietu. Patiesībā mums nav darba, mēs tikai aizņemam vietu. Piem., mana darba vieta oficiāli ir Aina Šama universitāte, tomēr bez uzdevumiem, pat bez rakstāmgalda. Mēneša beigās aizeju uz turieni pēc savas naudas.

Protams, ir labi, ka tādejādi daudzi cilvēki ar invaliditāti tiek finansiāli nodrošināti. Tomēr cilvēka apmierinātība nav atkarīga tikai no naudas, bet arī no darba. Mēs jūtamies lieki un nevajadzīgi valdībai, kura mūs nodarbina. Pie tam, mana izglītība nav nepieciešama. Esmu pateicīgs «Compubraille», ka varu izmantot savas zināšanas. Šeit es būšu vajadzīgs, kā arī varu pozitīvi ietekmēt citu neredzīgo dzīvi. Tas iepriekšējos gados ir nostiprinājis manu pašpaļāvību.

Protams, es Braila rakstu lietoju arī mājās. Es ļoti daudz lasu un veicu piezīmes Brailā. Ģimenē neviens nevar izlasīt manis uzrakstīto. Man ir savi noslēpumi! Mani apbēdina tas, ka par spīti pagātnes centieniem tikai neliela daļa bērnu var apmeklēt neredzīgo skolu. Ēģiptē lasīt un rakstīt prot mazāk nekā 10% neredzīgo. Izglītība ir pieejama tikai lielajās pilsētās. Cilvēkiem, kuri paliek neredzīgi vēlāk, ir vēl mazāk iespēju apgūt Braila rakstu, tikai nevalstiskajās jeb pašpalīdzības organizācijās. Sadarbojoties ar Kristofela neredzīgo misiju, mūsu projekta ietvaros izdevās palīdzēt dažiem neredzīgajiem uzsākt savu biznesu. Kā mikrouzņēmēji viņi pelna naudu ar aitu vai baložu audzēšanu, dzērienu un skaistumkopšanas līdzekļu tirdzniecību.

Es domāju par Saidas stāstu. Saida ir neredzīga sieviete no laukiem, kura uzauga bez jebkādas izglītības. Viņa apguva Braila rakstu 40 gadu vecumā un ir vienīgā savā ģimenē, kas prot lasīt un rakstīt. Vai jūs varat iedomāties, ko tas viņai nozīmē? Viņas sociālais stāvoklis ir 100% uzlabojies. Agrāk nicināta, tagad viņa var lasīt priekšā un kontaktēties ar pasauli. Tas ir mans sapnis, ka neredzīgie Ēģiptē piedzīvo izaugsmi no pašvērtību zaudējušiem līdz pilnvērtīgiem cilvēkiem. Šai attīstībai nepieciešami daudzi pasākumi, tomēr Braila raksts ir galvenā atslēga!