Palīdzību var atrast internetā
Gunta Barbāne
www.la.lv
Sarežģītu sociālo problēmu risināšanā cilvēkiem vai ģimenēm bieži ir nepieciešama palīdzība. Viņi to meklē, un, kas meklē, tas atrod. Bieži vien palīdzību sniedz tuvinieki, draugi vai pašvaldības sociālie darbinieki, tomēr daudzi, īpaši jaunākā un vidējā paaudze, savu iespēju izdzīvot sameklē internetā. Ko varam atrast virtuālajā vidē? Vispirms jau, protams, informāciju par iespējām. Visbiežāk lietotā interneta vietne ir www.google.lv. Tā noder jebkādas informācijas iegūšanai, arī par palīdzības iespējām. To lieto gan bezdarbnieks, gan augstskolas rektors un sociālais darbinieks.
Lai atrastu informāciju «Googl'ē», jāievada atslēgas vārdi. Ja ieraksta vārdus «sociālā palīdzība», ātri varam nonākt Labklājības ministrijas mājaslapā un Rīgas domes Labklājības departamenta mājaslapā un tur atrast plašu informāciju. Tāpat interneta lietotāji lielākoties zina, ka visprecīzākās un svaigākās ziņas par sociālās palīdzības iespējām viņi var atrast savas pilsētas vai novada mājaslapā. Tomēr ir daudzas noderīgas interneta vietnes, par kurām cilvēki vienkārši nezina, lai gan tās ir adresētas tieši viņiem. Pieminēšu divas no tām.
Iespēju karte
Iespēju kartē (www.iespejukarte.lv) var iegūt ziņas par vistuvāk pieejamajām pirmās nepieciešamības lietām, piem., pajumti, pārtiku, apģērbu, par pabalstiem un veselības aprūpi, par sociālo aprūpi un rehabilitāciju, par emocionālo un krīžu atbalstu, par iekļaušanos sabiedrībā, izglītošanās un apmācības iespējām.
Iespēju kartes projektu īsteno Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls un Latvijas Bērnu forums sadarbībā ar pašvaldībām. To finansē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Iespēju karte ir radīta, lai cilvēkiem nebūtu jāmeklē informācija daudzo valsts iestāžu un pašvaldību mājaslapās, bet lai būtu viena vietne, kurā ir informācija par atbalsta saņemšanas iespējām dažādās dzīves situācijās.
Labklājības ministre I. Jurševska: — 2010. g. bija iesākums šīs idejas īstenošanai sadarbībā ar pašvaldībām. Tieši pašvaldību darbinieki vislabāk zina un var, tostarp ar interneta starpniecību, informēt citus par to, kas, kur un kad viņu pilsētā, pagastā vai tuvākā apkārtnē notiek un kādas ir iespējas palīdzēt cilvēkiem, sākot no mantu apmaiņas punktiem un Sarkanā Krusta, un citu nevalstisko organizāciju palīdzības, līd z dažādiem izklaides pasākumiem. Iespēju karte var sniegt informāciju, kas notiek ne tikai pašu pagastā, bet arī kaimiņos, kā viņi risina jautājumus un kāds ir viņu piedāvājums. Diemžēl sociālie darbinieki šobrīd ir ļoti aizņemti, jo trūcīgo personu skaits ir palielinājies. Katrai pašvaldībai ir savi resursi, un katra pēc savām iespējām ievada šo informāciju Iespēju kartē. Kā piliens var sagrauzt akmeni, tā vārds pa vārdam mēs varam panākt Iespēju kartes vajadzīgo efektivitāti.
Par to, kāpēc informācija konkrēti par Saldus novadu Iespēju kartē nav ievadīta, jautāju Saldus sociālā dienesta direktorei I. Behmanei. Viņa teorētiski nav pret Iespēju kartes lietderīgumu sabiedrībā, bet praktiski joprojām neesot izdevies šo darbu paveikt vairāku iemeslu dēļ: — pirmkārt, vispār daudz darba un IK prasa papildu laika un cilvēku resursus. Otrkārt, informācija regulāri tiek atjaunota gan pašvaldības mājaslapā, gan publicēta vietējā avīzē, un cilvēki šiem avotiem uzticas un tos izmanto. Treškārt, lai saņemtu sociālo palīdzību, ir daudz nianšu, kas jāņem vērā un ko var noskaidrot tikai sociālā darbinieka un iedzīvotāja individuālā sarunā. Tomēr, neskatoties uz manām iebildēm, mēs tuvākajā laikā ievadīsim informāciju Iespēju kartē, jo varbūt kādam tā būs noderīga.
Ziedojumi pēc fotostāsta
Šogad 6. janvārī tika atvērta sociālā lapa www.labdaribasfaktors.lv. «Labdarības faktors» ir starptautiska mēroga platformas CharityFactors.com Latvijas lietotājiem paredzēta vietne.
Tā radīta, balstoties uz ziedotāju vajadzībām — vizuāli redzēt ziedojuma mērķi, nodrošināt caurskatāmību, savstarpēju komunikāciju un līdzdalību.
Savukārt labdarības organizācijas ziedojumus iegūst nepastarpināti 100% apmērā no ziedotās summas un var piesaistīt arī mantiskos ziedojumus.
«Labdarības faktors» ir kā sociālais tīkls, kurā ikvienai reģistrētai labdarības, reliģiskai organizācijai, pašvaldības iestādei gan lokālā, gan globālā mērogā ir iespēja vākt ziedojumus, publicējot neierobežota apjoma fotostāstus par konkrētiem cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība, un darbiem, kurus tās veic. Labdarības faktora vadītāja Ilze Šēfere-Siliņa, kura vēl līdz pērnā gada beigām strādāja portālā Ziedot.lv, stāsta: — Mūsu portāls no līdzīgiem portāliem pasaulē atšķiras ar to, ka mēs nevācam naudu savā kontā, lai pēc tam to dalītu, bet ziedotāji uzreiz to ieskaita ziedojuma saņēmēja kontā bez jebkādas starpniecības maksas. Mēs arī nenosakām, kura iniciatīva ir vērtīga un kura ne. To lai izvēlas paši ziedotāji. Mēneša laikā pēc ziedojuma saņemšanas ziedotājs saņem atskaiti par izlietotajiem līdzekļiem no organizācijas, kurai ziedoja. Mēs esam kā labdarības iniciatīvu katalogs, kur ir apkopots vairums labdarības iniciatīvu, un ziedotājs var izvēlēties, kam ziedot. Šobrīd ievietot labdarības fotostāstus var tikai reģistrētas organizācijas, bet ar laiku to varēs darīt arī privāti. Plānojam, ka ikvienam būs iespēja izveidot savu mazo labdarības projektiņu, piem., ja kaimiņos dzīvo veca sieviņa, kurai katru mēnesi zālēm vajadzīgi 50 lati, tad par viņu var izveidot fotostāstu un piesaistīt ziedotājus.
Nesen, piem., lasīju ziņu, ka organizācija «Dižvanagi» iecerējusi izmantot «Labdarības faktoru», lai piesaistītu ziedotājus trim projektiem: keramikas darbnīcai, suņu terapijas nodarbībām un vasaras nometnei — poniju skolai.
Līdztekus nodibinājums aktīvi strādā, lai piesaistītu starptautiskos sadarbības partnerus un tādējādi arī Latvijas labdarības iniciatīvām gūtu ziedojumus no ārvalstīm.
Dalīta bēda — pusbēda
Jau izsenis zināms, ka latvietim ir grūti pieņemt palīdzību, viņš bieži ir lepns un savrups, tādējādi pat nodarot sev pāri. Varbūt tieši tāpēc palīdzības meklēšana internetā varētu kļūt tikpat populāra kā draugu meklēšana www.draugiem.lv? Ja, piem., mājās glabājas lietas, kas pašiem vairs nav vajadzīgas un diez vai kādreiz vēl tiks izmantotas, un, ja nav vēlēšanās tērēt laiku pārdodot, kāpēc gan tās vienkārši nepiedāvāt par brīvu kādā no sludinājumu portāliem www.ss.lv, www.zip.lv, www.calis.lv, www.perkunpardod.lv u. c.? Ir jauki dāvināt citiem cilvēkiem prieku, un varbūt tieši šobrīd lieta, kurai tavā dzīvē vairs nav vietas, kādam citam ir vitāli nepieciešama.
Augstskolas «Attīstība» rektora v. i., profesore Aina Vilciņa: — Pagājušogad mēs veicām pētījumu par pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kam ir vajadzīga palīdzība. Interneta lietotāju viņu vidū bija ļoti maz, un tādu, kas vēlētos to apgūt, arī maz. Lielākoties iedzīvotājiem, kam vajadzīga palīdzība, nav prasmes datora lietošanā, tāpēc viņiem palīdzība jāsniedz, sazinoties klātienē. Nesen bijām pie saviem studentiem Smiltenes novada skolā, kur tika organizēts labdarības tirdziņš maznodrošināto ģimeņu vecākiem. Viņi nesa mantas, pārtikas preces un par diviem trim santīmiem tirgoja. Pasākumam bija tūlītēja atdeve — bez interneta starpniecības. Jo, internetā uzzinot par iespēju, piem., bez maksas saņemt kažoku, cilvēkam tomēr vēl jādomā, kā nokļūt līdz šim kažokam.
Rīgā situācija ir krietni labāka, un arī Rīgas domes Labklājības departamenta iedzīvotāju informēšanas sektora vadītāja Lita Brice, runājot par palīdzības iespējām internetā, ir noskaņota daudz optimistiskāk: — Ja mājās nav interneta, cilvēkiem nevajadzētu kautrēties, bet meklēt ceļu uz tuvāko bibliotēku vai dienas centru, kur pieejams bezmaksas internets. Ja pašvaldības nevar vai negrib atrast resursus, lai internetā nodrošinātu informāciju par palīdzības iespējām, tā ir bezatbildīga rīcība. Daudzas pašvaldības grēko arī ar informācijas atjaunošanu. Jāseko līdzi jaunumiem un jādomā uz priekšu, nevis jāaizbildinās ar resursu trūkumu. Nākotnē noteikti internetu izmantosim vairāk, jo tas piedāvā vēl daudz neapgūtu iespēju.
Sociālo tīklu iesaiste
Rīgā ir 27 e-kioski — pašvaldības uzturēti bezmaksas interneta pieejas punkti (atrašanās vietu adreses: www.ld.riga.lv). Palīdzības meklējumi virtuālajā vidē arvien pieaugs, un aktuāls ir jautājums — kā strukturēt informāciju, lai tā sasniegtu visus, kas to meklē. To jautāju firmas «Via Pro» IT speciālistei Dainai Zīrakai.
Viņa uzskata, ka masveida informācijas pieejamību šodien var nodrošināt sociālo tīklu iesaistīšana komunikācijā ar sabiedrību, turklāt tas nemaksā daudz: — Ir virkne sociālo tīklu, kas veidoti atsevišķām interešu grupām, piem., pasaulē populārākā uz biznesu orientētā komunikāciju vietne «Linkedin», bet ir arī tīkli, kas iesaista plašu sabiedrību, piem., «Facebook». Noteikti jāpiemin visefektīvākais īso ziņu tīkls «Twitter», kuru ļoti efektīvi izmanto biznesa ziņu izplatīšanai.
Latvijas fenomens ir vietne «Draugiem.lv», kas psiholoģiski ir ļoti tuva mūsu valsts iedzīvotājiem un vēl joprojām nav atdevusi savas līdera pozīcijas «Facebook». «Draugos» ir sastopami jebkura vecuma cilvēki, un katrā ģimenē vai kaimiņos ir kāds, kas komunicē šajā vietnē.
Draugs izstāsta draugam, un ziņa tiek uztverta kā uzticama. Sociālo tīklu ziņu nekvalifi cējam kā mēstuli, jo tai ir uzticams, pazīstams avots — draugs, kolēģis vai paziņa.
* * *
• Latvijā bez darba šobrīd ir 14,5% iedzīvotāju. Rīgā — 10%, Rēzeknē — 23,1%. (Pēc NVA datiem)
• Trūcīgo iedzīvotāju skaits Latvijā ir pārsniedzis 180 000 jeb 8,8% no iedzīvotāju skaita, Rīgā — 44 000. 2010. g. Rīgas patversmēs vismaz vienu nakti pārlaida 3182 cilvēki, no tiem — 594 sievietes. (Pēc RD Labklājības departamenta datiem)
• Latvijā datoru ik dienu lieto 58% mājsaimniecību, bet internetu — 51% mājsaimniecību. (Pēc Eurobarometer datiem)
* * *
Renārs Upenieks, students: — Jau sen gribēju nodarboties ar kādu cīņas sporta veidu. Tad no draugiem uzzināju par portālu www.kopaletak.lv. Iegāju paskatīties, ko tur piedāvā, un ieraudzīju tieši to, ko man vajadzēja, sporta klubs «KL» piedāvāja 12 reižu abonementu ar 50% atlaidi. Iegādājos to, ne mirkli nedomājot! Savukārt www.perkamkopa. lv es iegādājos iespēju slēpot «Rāmkalnos» visu dienu ar 50% atlaidi un vēl reģistrējoties dāvanā saņēmu divus latus pirkumiem. Līdz ar to atpūta un sports svaigā gaisā ar visu inventāra nomu un pacēlāju man izmaksāja tikai nepilnus trīs latus. Ir ļoti jauki, ka šajā laikā, kad līdzekļi ierobežoti, ir iespēja iegādāties preces un pakalpojumus par zemām cenām, turklāt neizejot no mājas. Bieži izmantoju arī portālu www.salidzini.lv, lai paskatītos, kā atšķiras cenas interneta veikalos. Šādā veidā pirms trim gadiem iegādājos televizoru.
* * *
Anna Smilga, jaunā māmiņa: — Neilgi pirms 2010. g. Ziemassvētkiem man šķita, ka debesis sagāžas pār mani un dzīvei gals klāt. Trīsgadīgā meitiņa ilgi slimoja, zaudēju darbu, biju kļuvusi slimīgi nervoza, un pēkšņi kādu vakaru vīrs paziņoja, ka gribot šķirties, jo tādu dzīvi viņš nevarot izturēt. Protams, šķiršanās bija fiziska, nevis juridiska, jo ofi ciāli nebijām laulājušies. Paliku pilnīgi bez cerībām no viņa piedzīt kaut santīmu. Viņš aizgāja, bet es jutos kā no laivas izmesta un kritu izmisumā. Kā dzīvot tālāk? Draudzene sūtīja pa e-pastu dažādus padomus, kā bez maksas varu sev palīdzēt šādā situācijā, bet tie gāja man gar ausīm. Vienīgi viņas nosūtītajā saitē www.iespejukarte. lv nejauši ieskatījos un sāku meklēt iespējas. Sapratu, ka vispirms jātiek ārā no izmisuma un pašai jākļūst veselai, tāpēc pie pakalpojumu veidiem uzklikšķināju «veselība» un noskaidroju, ka pavisam netālu no manām mājām Brīvības ielā 237 ir Sarkanā Krusta veselības istaba, kur bez maksas var saņemt medicīnas darbinieka konsultāciju un psiholoģisku atbalstu. Piezvanīju un noskaidroju, ka šī informācija atbilst patiesībai un kaut vai tūlīt varu doties uz konsultāciju. Tā arī izdarīju un vēl šodien jūtos pateicīga gan par cilvēcisko attieksmi, gan par ieteikumiem, kā man sakārtot savu dzīvi pēc vīra aiziešanas.
Interneta vietnes tavai izdzīvošanas stratēģijai
• Savas pašvaldības mājaslapā (to veido pēc principa www.konkrētā pilsēta.lv, piem., www.saldus.lv) ikviens var uzzināt aktuālo informāciju par sociālās palīdzības iespējām. Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta mājaslapas adrese: www. ld.riga.lv.
• www.iespejukarte.lv ir uz iedzīvotāju orientēta datu bāze, kurā apkopota informācija par Latvijas pašvaldībās, valsts institūcijās un nevalstiskajās organizācijās pieejamajiem pastāvīgajiem pakalpojumiem un iespējām, kā arī vienreizējiem pasākumiem.
• www.labdaribasfaktors.lv ir šogad atvērta starptautiska mēroga platformas Charity- Factors.com Latvijas lietotājiem paredzēta vietne. Labdarības faktora koncepts ir radīts visdažādākajām labdarības iniciatīvām, kas veidotas pēc fotostāstu principa un ko pašrocīgi ievieto labdarības organizācijas.
• Ar projektiem, kuru realizēšanai nepieciešams ziedot, var iepazīties Latvijas populārākajā portālā www.ziedot.lv un arī Kopienu iniciatīvu fonda (KIF) mājaslapās www.iniciativa.lv.
• www.esilabs.lv ir interneta portāls, kas iedvesmo darīt labu un palīdzēt citiem. Tur ir idejas labiem darbiem, aktualitātes, labdarības akcijas, brīvprātīgais darbs, labestības tirdziņš, labo darbu vācelīte.
• Portāls www.palidzesim.lv aicina palīdzēt Latvijas bērniem.
• www.diakonija.lv — Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas diakonijas mājaslapa, kurā ir sadaļas «Resursi krīzē», «Nāc un piedalies» utt.
• Par bezmaksas pasākumiem Latvijā var uzzināt: www.abm.lv. Lētāk biļetes uz pasākumiem var iegādāties adresēs www.kopaletak.lv vai www.perkamkopa.lv.
• Ar vortālu www.iBook.lv vai www.gramatnica. lv palīdzību lietotāji savā starpā var mainīt, pirkt un pārdot grāmatas.
• Par ievērojamām cenu atlaidēm sporta klubos, kosmētiskajos salonos, viesnīcās, kafejnīcās un citviet — www.atlaizuklubs.lv.
• Ja mājās ir lietas, kas pašiem vairs nav vajadzīgas un diez vai kādreiz vēl tiks izmantotas, tās var atdot (vai saņemt) par brīvu kādā no sludinājumu portāliem www.atdot.lv, www.ss.lv, www.zip.lv, www.calis.lv, www.mammamuntetiem.lv, www.draugiem.lv, www.perkunpardod.lv.
• Par brīvprātīgā darba iespējām var uzzināt: www.brivpratigais.lv.
• Ekspertu viedokļus par pirkumiem un to cenu izvērtējumu var skatīt www.salidzini. lv un www.kurpirkt.lv.
