Redzes invalīdi citās Eiropas valstīs
No angļu valodas tulkojusi Līga Ķikute
(No Eiropas Neredzīgo savienības konferences
«Visual impairment and employment:
Succeed together», kas norisinājās 2010. g.
24. un 25. septembrī Parīzē, materiāliem)
1. daļa. Redzes invalīdu nodarbinātība Francijā, Slovākijā un Itālijā. Situācija Francijā
Pēc statistikas datiem Francijā ir 1,7 milj. cilvēku ar redzes problēmām: 207 000 neredzīgu cilvēku vai cilvēku ar smagiem redzes traucējumiem;
932 000 cilvēku ar vidēji smagiem redzes traucējumiem;
560 000 cilvēku ar nelieliem redzes traucējumiem.
Francijā ar jēdzienu «praktisks aklums» tiek apzīmēts redzes asums 0,05 labāk redzošajā acī ar maksimālo iespējamo korekciju. Cilvēks tiek atzīts par personu ar redzes traucējumiem, ja viņa redzes asums ar maksimālo iespējamo korekciju ir starp 0,4 un 0,05, vai arī viņa redzes lauks ir starp 10 un 20 grādiem.
Likums par vienlīdzīgām tiesībām un iespējām, invalīdu līdzdalību un pilsoņtiesībām tika pieņemts 2011. g. 11. februārī. Likums sastāv no 101 panta un liek veikt izmaiņas vairāk nekā 80 normatīvajos aktos.
Likumā ietvertas šādas tēmas: Atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti. Likums paredz cilvēku ar invaliditāti padomju veidošanu, kuru misija ir sniegt informāciju, ieteikumus un padomus cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm, veicināt līdzpilsoņu izpratni par invaliditāti.
Tiesības uz atlīdzību. Šis ir viens no likuma pamatprincipiem. Ikvienam cilvēkam ar invaliditāti tiek dotas tiesības uz invaliditātes seku kompensāciju neatkarīgi no invaliditātes izcelsmes un veida, personas vecuma vai dzīvesveida. Šie atlīdzību pabalsti var ietvert vajadzību pēc cilvēka pakalpojumiem, tehniskiem palīglīdzekļiem, mājokļa aprīkošanas, transporta, specifiskām un speciālām ierīcēm vai dzīvnieka.
Zināšanu ieguve. Katrs bērns un jaunietis ar invaliditāti vai invalidizējošu veselības stāvokli tiek reģistrēts vietējā vispārizglītojošā skolā. Apmācāmais var tikt reģistrēts arī citā izglītības iestādē atkarībā no individuālā izglītības plāna. Likumā atkārtoti norādīts uz spēju nodrošināt pielāgojumus tā, lai apmācāmie ar invaliditāti varētu nodoties mācībām, likt eksāmenus utt.
Vides pieejamība. Atkārtoti uzsvērts vides pieejamības princips neatkarīgi no invaliditātes. Pastāvošajām institūcijām, kuras sniedz publiskos un transporta pakalpojumus, ir dots laiks likumā noteikto prasību īstenošanai līdz 2015. gadam. Likums paredz arī pilsētvides un masu saziņas līdzekļu pieejamības nodrošināšanu.
Sabiedrība. Likumā tiek runāts arī par tiesībām balsot tiem cilvēkiem, kuri atrodas aizbildniecībā (tiem, kuri varētu balsot amatpersonas klātbūtnē) un vēlēšanu iecirkņu pieejamību.
Nodarbinātība. Privātiem vai sabiedriskiem uzņēmumiem, kuros tiek nodarbināti vairāk nekā 20 darbinieki, kolektīvā jāiekļauj 6% cilvēku ar invaliditāti. Ja tas netiek darīts, uzņēmējam jāmaksā naudas sods līdz 13 230 EUR gadā. Ir arī dažādi atbalsta pasākumi uzņēmējiem, kuri pieņem darbā cilvēkus ar invaliditāti — asistējošu tehnoloģiju un cilvēku resursi, fi nansiāls atbalsts apmācībai.
Francijā bezdarba līmenis ir aptuveni 10%, bezdarba līmenis starp cilvēkiem ar invaliditāti ir aptuveni 25%, bet starp redzes invalīdiem — 40%.
Situācija Slovākijā
Kā daudzās citās valstīs arī Slovākijā ir tā sauktās tradicionālās un dažas mazāk tradicionālas profesijas cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Pie tradicionālajiem arodiem pieder, piem., fizioterapeits, grozu pinējs, mūzikas skolotājs un telefona operators. Kā mazāk tradicionālas profesijas var minēt juristu, valodu skolotāju, sociālo darbinieku un tulku.
Kas attiecas uz valsts politiku un likumdošanu, ir daži normatīvi, kuriem būtu jānodrošina drošs pamats jebkuram darba meklētājam. Viens no izšķirošajiem dokumentiem ir 2004. gadā pieņemtais Nodarbinātības dienesta akts, kurā noteiktas vairākas obligātās prasības un iespējas darba devējiem.
Piem., viena no obligātajām prasībām darba devējam ir nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, ja uzņēmumā tiek nodarbināti vairāk nekā 20 strādājošie. Tie ir 3,2% no firmas kopējā darbinieku skaita. Ja darba devējs izlemj pieņemt darbā cilvēku ar invaliditāti, tad viņa pienākums ir uzraudzīt darbinieku ar redzes vai citiem traucējumiem, nodrošinot viņu ar piemērotu darbu un kvalifi kācijas līmeni. Ja uzņēmumā netiek nodarbināti cilvēki ar invaliditāti, tad pastāv šādas iespējas: atbalstīt subsidētās darbavietas, kurās, galvenokārt, tiek nodarbināti cilvēki ar dažādu invaliditāti, vai personu ar invaliditāti, kura nodarbojas ar savu biznesu. Pie tam vienmēr ir iespēja maksāt sodanaudu.
Valsts atbalsts darba devējiem, kuri vēlas nodarbināt cilvēku ar invaliditāti:
— iekārtojot subsidēto darbavietu — īpaši pielāgotu darbavietu cilvēkiem ar invaliditāti — nodrošināt speciālista, piem., fizioterapeita pakalpojumus;
— izveidojot subsidēto darbavietu, jebkuram darba devējam ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu daļējai atalgojuma vai speciāla aprīkojuma, piem., datora ar ekrānlasītāju vai lupas iegādei;
— cits finansiāls atbalsts, piem., asistenta nodrošināšanai darbavietā vai cita atbalsta sniegšana atkarībā no nodarbinātā invalīda vajadzībām.
Praksē pieņemts, ka, neskatoties uz visiem iepriekš minētajiem atbalsta pasākumiem, darba devēji labprātāk izvēlas maksāt sodanaudu nekā nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti.
Situācija Itālijā
Itālijā tika pieņemti stingri normatīvi, kas noteica cilvēku ar invaliditāti aizsardzību, bet drīz vien tie sagādāja problēmas. Galvenais likums pilnībā tika koriģēts 1999. gada martā un tika orientēts uz atbalsta institūcijām un mērķtiecīgu nodarbināšanu, sociālās iekļaušanas veicināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrēšanu ar mērķtiecīgu darbību palīdzību. Likums ir vienādi attiecināms uz visiem cilvēkiem ar invaliditāti, arī uz redzes invalīdiem.
Likumā iekļauta obligāta prasība gan publiskajiem, gan privātajiem darba devējiem, ieskaitot dažāda veida uzņēmumus, politiskās partijas, dažādas, tai skaitā sociālās vienlīdzības un rehabilitācijas jomā strādājošas organizācijas, pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, atbilstoši uzņēmuma vai organizācijas lielumam:
— 7% uzņēmumiem vai organizācijām ar vairāk nekā 50 darbiniekiem;
— 2 darbiniekus uzņēmumiem vai organizācijām ar 36—50 darbiniekiem;
— 1 darbinieku uzņēmumiem vai organizācijām ar 15—35 darbiniekiem.
Runājot par sankcijām, Provinces Nodarbinā tības direktorāts darba devējiem uzliek soda naudu tādā apmērā, kādi izdevumi būtu radušies, pieņemot darbā cilvēku ar invaliditāti likumā noteiktajā kārtībā.
Kas attiecas uz specifiskiem, uz neredzīgiem cilvēkiem attiecināmiem normatīvajiem aktiem, 1985. gadā pieņemtā likumā paredzēta nodarbinātības struktūru modernizācija. Šis likums bija svarīgs ne tikai nodarbinātības sistēmai, bet arī cilvēkiem, jo tajā tika uzskaitītas profesijas, kurās vājredzīgi un neredzīgi cilvēki varētu strādāt (skolotājs, fizioterapeits, administrators), tādējādi nonākot pie esošās situācijas.
Saskaņā ar minēto, Itālijā ir aptuveni 13 000 strādājošu redzes invalīdu, kas ir diezgan interesants skaitlis, rēķinoties, ka vājredzīgu un neredzīgu cilvēku ir apmēram 123 000 un ka 75% ir uzskatāmi par veciem cilvēkiem. Starp nodarbinātajiem 9000 redzes invalīdu strādā par administratoriem, 1500 ir fizioterapeiti, 1000 — skolotāji un 1500 — citu profesiju pārstāvji: programmētāji, mūziķi, amatnieki, tirgotāji un rūpnīcu strādnieki.
Pārejas nodarbinātība — PASSEMPLOI — projekts Situācija Eiropā 2008. gadā
Daudzās Eiropas valstīs ir novērots, ka vairāk nekā 70% cilvēku ar redzes traucējumiem darbspējīgā vecumā ir bez darba.
Darbs, īpaši cilvēkiem ar redzes traucējumiem, ir galvenais sociālās integrācijas faktors, ne tikai ienākumu avots, bet arī iespēja katru dienu pavadīt kopā ar citiem cilvēkiem. Kaut gan pilnīgs vai daļējs redzes trūkums ierobežo profesionālo aktivitāšu pieejamību cilvēkiem ar redzes invaliditāti, šos cilvēkus nevajadzētu uzskatīt par darbam nederīgiem vai apmācīt tikai dažās profesijās: pavadonis, fizioterapeits, mūziķis vai krēslu labotājs.
Šķēršļi integrācijai darbā
Informācijas trūkums Darba devējiem nav pilnīgas informācijas par normatīvajiem aktiem, izņemot cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas obligātās prasības. Viņiem trūkst informācijas par redzes traucējumu dažādajām izpausmēm, redzes invalīdu nodarbināšanas iespējām un vēlmi strādāt, nevis tikt «apkalpotiem».
Nepiemērots profesionālais atbalsts Atbalsta struktūras darbā nav pietiekoši aprīkotas, lai strādātu ar cilvēkiem ar redzes traucējumiem, un ir grūti izveidot saikni ar biznesa pasauli. Visbeidzot aģentūras pietiekami neinformē potenciālos darba devējus par redzes invalīdu spējām un darbu, ko viņi varētu paveikt.
Pārejas nodarbinātības projekta mērķis
Cilvēku ar redzes traucējumiem profesionālās integrācijas stāvokļa uzlabošana, mazinot plaisu starp nodarbinātības struktūrām un uzņēmējdarbības pasauli.
Sadarbība ar specifiskiem partneriem: — organizācijām, kas strādā ar cilvēkiem ar redzes traucējumiem (Francijas Neredzīgo federācija, Itālijas un Slovākijas Neredzīgo savienības u. c.);
— profesionālās apmācības centriem;
— uzņēmumiem;
— Eiropas Neredzīgo savienību rezultātu izplatīšanai. Nolūks ir paaugstināt uzņēmumu un nodarbinātības struktūru darbinieku kompetenci.
Pārejas nodarbinātības PASSEMPLOI projekta rezultāti Francijā, Slovākijā un Itālijā
Francijā uzņēmēju, nodarbinātības struktūru un profesionālās apmācības iestāžu darbinieku izglītošana atvēra daudzas durvis. Tiek plānota profesionālo apmācību pielāgošana cilvēku ar redzes traucējumiem vajadzībām. Visas iesaistītās organizācijas projekta beigās izteica vēlmi turpināt sadarbību.
Itālijā, atšķirībā no abām pārējām valstīm, uzņēmējiem un organizācijām tika nodrošināta apmācība no attāluma, kas ļāva piesaistīt vairāk dalībnieku. Apmācība dalībniekiem izraisīja interesi, un arī praktiskās nodarbībās tika iegūtas jaunas zināšanas, tāpēc projekta īstenotājiem ir vēlme mācību kursu pilnveidot un apmācīt arī citus interesentus.
Slovākijā Projekta laikā, paralēli uzņēmumu un citu organizāciju darbinieku izglītošanas pasākumiem, tapa skaidrs, ka pašreizējā finansiālajā un ekonomiskajā situācijā nav iespējams izveidot darba vietas, kas būtu speciāli paredzētas cilvēkiem ar redzes traucējumiem, tomēr kā risinājumu invalīdu nodarbinātības problēmas risināšanai plašākā nozīmē slovāku profesionāļi uzskata, piem., invaliditātes koordinatora amata ieviešanu uzņēmumos vai citās organizācijās. Slovākijas Vājredzīgo un neredzīgo savienība plāno projekta laikā izveidotos apmācības kursus sertificēt Slovākijas Izglītības ministrijā, lai apmācītu vairāk nodarbinātības struktūru darbiniekus.
Turpinājums nākamajā numurā
