Nodaļa — Laikabiedri

Starp fiziku un brazīļu ritmiem
Dace Kokareviča

Fiziķe Marija Dunce rīt saņems 4000 latu stipendiju «Sievietēm zinātnē». Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta segnetoelektriķu nodaļā Marija nonāca pirms sešiem gadiem, kad sāka izstrādāt savu bakalaura darbu. Toreiz pieņemta uz ceturtdaļslodzi, pēc tam maģistrantūras laikā «izaugusi» līdz pilna laika darbiniecei. Viņa pēta materiālu grupu, ko sauc — segnetoelektriķi. Šie materiāli ir sastopami ļoti dažādos priekšmetos un ir izmantoti gan vienkāršās, gan sarežģītās iekārtās — pjezoelektriskajās šķiltavās, datoros, mobilajos telefonos, sensoros, lidmašīnās.

«Segnetoelektriķiem raksturīgs, ka to fizikālās īpašības nozīmīgi mainās atkarībā no elektriskā lauka ietekmes,» skaidro Marija. Šo principu izmanto, piem., skaļruņos, mobilajos telefonos u. tml. Ir svarīgi, ka šie materiāli jūt arī temperatūras izmaiņas. Piem., ja telpā, kur atrodas sensors, ienāk cilvēks, telpa drusku sasils, un segnetoelektriķis šo mazo sasilšanu «sajūt». Tam sasilstot pašam, rodas elektriskais lauks, kura pārveides procesā varam iegūt skaņu vai gaismas signālu. Šo principu izmanto, piem., pretielaušanās detektoros un uguns detektoros.

Marijas pētījums «Fāžu pārejas un fizikālās īpašības cietajos šķīdumos uz nātrija bismuta titanāta bāzes» ir vienlaikus viņas topošā doktores disertācija. Zinātniece pēta jaunu segnetoelektriķu grupu, kas nesaturēs cilvēka veselībai kaitīgo svinu vai saturēs nelielā koncentrācijā. Tāpēc jaunie materiāli būs videi piemērotāki, turklāt visas to izmantošanas iespējas šobrīd nebūt nevar paredzēt. Šiem materiāliem piemīt arī elektrokaloriskais efekts. Tas nozīmē — elektriskā lauka ietekmē tie nedaudz atdziest. «Pētnieku grupa, kurā es strādāju, izzinās, cik liela ir tā atdzišana un cik lielā mērā šis efekts ir izteiktāks materiāliem ar vienu vai citu sastāvdaļu koncentrāciju,» stāsta doktorante. «Elektrokaloriskais efekts var tikt izmantots jaunās dzesēšanas iekārtās, kuras kalpotu ilgāk nekā pašreizējās un kuras varēs izgatavot gan lielas, gan pavisam miniatūras.»

Zibens un tēva padoms
Diplomēts fiziķis ir arī Marijas tētis Dmitrijs Galuščenko. Viņš bērniem mazotnē mācījis fiziku un arī matemātiku rotaļas veidā. Meita atminas, cik interesanti bijis, kad mēģinājuši kopīgi kaut ko konstruēt vai noteikt, kurā brīdī pēc zibens noskanēs pērkons. Veikuši arī dažādus eksperimentus ar ūdeni.

Skolā fiziku Marija nopietni apguva tikai kopš 10. klases, kad stundas Ziemeļvalstu ģimnāzijā sāka vadīt stingra skolotāja. Pirms tam šis priekšmets mācīts šā tā, tāpēc vidusskolā tas nebūt nepadevies viegli. Vajadzējis gan lūgt tēvam palīdzību, gan pārmākt asaras, kad šķitis — nesaprotu to, un viss! Mariju ieinteresējusi arī valodu apguve Ziemeļvalstu ģimnāzijā. Taču, iemēģinājusi spēkus par tulkotāju, sapratusi — tā nebūs viņas nākotnes profesija.

Skolu beidzot, Marija startēja «fizmatos». Tēvs ieteicis: «Pirmkārt, fi zikas studijas būs interesantas, otrkārt, tu iegūsi daudzpusīgu izglītību, un treškārt, iemācīsies domāšanas stilu, pieeju problēmu risināšanai. Cilvēks, kas apguvis fiziku augstākajā līmenī, ir spējīgs diezgan ātri aptvert daudz ko jaunu, jo viņam ir gan matemātiskā, gan loģiskā domāšana, gan problēmu izpratne.»

Nauda zinātnei
Jau otro gadu Marija saņem Eiropas Sociālā fonda mērķstipendiju studijām LU doktorantūrā. Nu arī «L’OREAL» atzinusi Marijas pētīto tematu par interesantu un piešķīrusi stipendiju. Kā izmantot šos 4000 latus, būs Marijas pašas ziņā. Viņa drīkst pirkt iekārtas pētījumam, doties uz konferencēm, mācīties ko jaunu, aizbraukt sapņu ceļojumā vai arī nopirkt ko ļoti vajadzīgu sev. «Manā izpratnē, «L’OREAL» uzskata, ka ir svarīgi, lai sievietei visās dzīves jomās viss būtu kārtībā, jo tad viņa var aizrautīgi strādāt,» stāsta veiksminiece. Mecenātu piešķīrumu viņa tērēs darbam un sadzīves apstākļu uzlabošanai.

Daži Marijas kādreizējie studiju biedri tagad mācās Amerikā un citur pasaulē. Viņa uzskata — kaut Latvijā zinātnei naudas maz, tomēr, piedaloties projektos, finanses studijām un pētījumiem izdodas atrast.

Eksotiskās bungas
Brīvo laiku Marija velta mūzikai — viņa ir bundziniece jeb perkusioniste (no latīņu percussio — sišana, klauvēšana) grupās «Afropulss» un «Samba de Riga».

Pēdējā spēlē karstos brazīļu ritmus, un Marija ir šīs grupas mākslinieciskā vadītāja: «Mēģinu apgūt aizvien jaunus ritmus, aranžēt kompozīcijas, apmācīt jaunus grupas dalībniekus un veidot kopīgus priekšnesumus un tā dalīties priekā ar citiem cilvēkiem. Tas man patīk, interesē un dod daudz spēka, iedvesmas un enerģijas.» Marija teic — zinātniekam pirms atklājuma brīža jābūt gatavam veikt daudz vienmuļa darba, kas prasa pacietību. Un tad palīdz iekšējā ritma izjūta.