Visu dienu savu mūža maizi
Ar citiem tu lauzi un ēdi,
Tikai šodien saules rieta vakarā
Pati kā saulīte blakus man sēdi.

Tu visu savu mūža maizi
Pie cita galda esi apēdusi,
Tikai no lielā maizes kukuļa
Viena maza garoziņa palikusi.

Pēc garas dienas un gara ceļa
Klusi pie manis esi atnākusi
Un mīļi kā ciema kukuli
Man savu maizes garoziņu esi atnesusi.

Es gribētu tev kaut ko sacīt,
Bet sīkas asaras sevī es valdu,
Jo man tava maizes garoziņa
Ir ļoti, ļoti par saldu.

Es un tu kopā ar saulīti
Aizgājām katrs uz savu pusi,
Tikai tava maizes garoziņa
Tev rokās pusēsta palikusi.

Mēs domājām savu maizi sev cept,
Bet aizgājām katrs uz savu pusi,
Jo krāsns, kur savu kopīgo maizi sev cept
Ir sen jau sabrukusi.

Gunars Gūža