Nodaļa — Braila pārvalde

Braila pārvaldes izveide jūsu valstī — kādēļ tas nepieciešams un kā to izdarīt? (1. daļa)
Raising the Profile of Braille in Your Country: Setting up a Braille Authority

Mērija Šnekenberga
(Mary Schnackenberg)
Angļu valodas Braila raksta starptautiskā padome
(International Council on English Braille) Oklenda,
Jaunzēlande
Kongresa «Brails 21» (Leipciga, 2011. septembris)
rakstu krājumā publicētā referāta tulkojums

Tulkojusi Terēza Landra

Kopsavilkums
Katra valsts cenšās nodrošināt neredzīgu cilvēku literāro kompetenci (lasīt un rakstīt prasmi) ar Braila sistēmas starpniecību. Te pastāv plaša pieraksta veida (kodu), mācīšanās, materiālu reproducēšanas un citu aktuālo jautājumu daudzveidība.

Viena pieeja ietver sevī nacionālās Braila pārvaldes dibināšanu, kas pilnībā fokusējas uz Braila raksta izmantošanas nacionālajiem faktoriem. Angļu valodas Braila raksta starptautiskā padome (AVBSP) ir sagatavojusi šo materiālu, domājot par tām valstīm, kam savas Braila pārvaldes vēl nav, tomēr tā varētu tikt nodibināta. Referātā tiek paskaidrots, kas īsti ir Braila pārvalde, kā arī izvirzīti vairāki nozīmīgi jautājumi, kurus jāpārdomā, organizējot šādu struktūru.

Kas ir Braila pārvalde?
Kā jau tika norādīts iepriekš, katra valsts cenšās nodrošināt neredzīgu cilvēku literāro kompetenci ar Braila sistēmas starpniecību, un te pastāv plaša pieraksta veida (kodu), mācīšanās, materiālu reproducēšanas un citu aktuālo jautājumu daudzveidība.

Angļu valodas Braila raksta starptautisko padomi veido septiņas dalībvalstis: Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande, Nigērija, Dienvidāfrika, Lielbritānija un ASV, un katra no tām ir tiesīga veidot savus nacionālos Braila raksta standartus.

Katra nacionālā organizācija ir atšķirīgi veidota un strukturēta, un tajā atspoguļojas tās nacionālā identitāte. Tā kā nebūtu pareizi teikt, ka galvenais uzdevums ir dibināt Braila pārvaldi ka organizāciju; galvenais ir izveidot struktūru, kas atbilst konkrētās valsts specifikai un prasībām. Neraugoties uz nacionālo struktūru atšķirībām, AVBSP locekļus apvieno viena kopīga iezīme — visas šīs organizācijas pulcina kopa Braila lasītājus, materiālu veidotājus, kā arī izglītības darbiniekus, kuru kopīgais mērķis ir Braila literārās kompetences vairošana un nostiprināšana neredzīgu cilvēku vidū.

Braila pārvaldes nacionālā līmenī, savukārt, risina sekojošus jautājumus:
• kāda Braila pieraksta sistēma (standarti) konkrētajā valstī tiks lietoti;
• kā risināt Braila pieraksta standartizāciju daudznacionālās valstīs;
• vai Braila pieraksta standartā iekļaujams saīsinātais Braila pieraksts (contracted Braille) vai nē;
• kādā veidā salāgot izvēlēto Braila raksta standartizāciju ar Braila materiālu reproducēšanas iespējām;
• kādā veidā standartizēt taktilās grafikas, dažādu taktilo zīmju, norāžu un citu taktilās komunikācijas aplikāciju izstrādi;
• iezīmē nacionālos mērķus neredzīgu cilvēku literārās kompetences (lasīt un rakstīt prasmes) aspektā.

Daudzās valstīs — arī atsevišķās AVBSP dalībvalstīs, pastāv un veiksmīgi darbojas Braila pārvaldes, tām nav īpaša juridiska statusa, kas ļautu to lēmumus tieši un bez kavēšanās pārnest praktiskā līmenī.

Šādās valstīs Braila pārvaldes veiksmīgas darbošanās atslēga ir fakts, ka problēmu apspriešanā un nozīmīgu lēmumu pieņemšanā tiek iesaistītas visas ieinteresētās puses. Jo atvērtākas un «caurspīdīgākas» Braila pārvaldes ir, jo vieglāk tām panākt visu ieinteresēto pušu vienprātību nozīmīgos jautājumos, kas attiecās uz Braila raksta izmantošanu, pieraksta sistēmas izvēli un standartizāciju.

Šajā referātā netiks detalizēti aplūkota Braila pārvalžu finansēšanas sistēma, tomēr nākas atzīt, ka tieši no finanšu piesaistes lielā mērā ir atkarīgs tas, cik veiksmīgi un ilgstoši organizācija spēs darboties. Tāpat, finansējuma avoti var ietekmēt arī Braila pārvaldes prioritātes.

Dažos gadījumos redzams, ka naudas summas, kas tiek ziedotas Braila pārvalžu darbības nodrošināšanai, netiek apliktas ar nodokļiem. Pagaidām nevienam nav izdevies izstrādāt pilnīgi universālu un unikālu ietvaru, kas derētu visām valstīm to Braila pārvalžu izveides procesā. Ņemot vērā, ka dažādās valstīs var būt visai atšķirīgas tiesiskās sistēmas, arī šo ieteikumu izstrādātāji nav pārliecināti, ka visas rekomendācijā bez izņēmuma varētu būt noderīgas visiem.

Tajā pat laikā ir analizēta visu AVBSP dalībvalstu Braila pārvalžu pamatstruktūra — to darbību nosakošie saistošie dokumenti. Ņemot vērā to, ka daudzi elementi AVBSP dalībvalstu struktūrās ir visai līdzīgi, akcents tomēr tika likts uz atšķirīgajām jeb unikālajām iezīmēm.

Daži jautājumi un aspekti, kas jāņem vērā, organizējot Braila pārvaldes
Pirmkārt, ir jābūt skaidrībai par to, kā Braila pārvaldes interešu loks aptver visas neredzīgo lasītāju grupas — gan bērnus, gan neredzīgus pieaugušos cilvēkus, kas bez acu gaismas nodzīvojuši praktiski visu mūžu, gan arī nesen redzi zaudējušus pieaugušos. Saprotot, ka nepieciešams atbalstīt visas neredzīgo Braila lietotāju grupas, prioritāte tomēr būtu dodama bērniem un izglītības problēmu risināšanai.

Otrkārt, pieņemot, ka Braila pārvalde vēlētos vienlīdz aktīvi atbalstīt visas trīs grupas, ir nepieciešams noteikt tās izveides stratēģiskos mērķus un uzdevumus. Būtu lietderīgi izstrādāt detalizētu vīziju vai pamatnostādņu dokumentu, kas ļautu skaidri izsekot Braila pārvaldes dibinātāju domai un argumentācijai.

Treškārt, jāprecizē, kādā veidā dalības kritēriji jānosaka tiem, kas būtu ieinteresēti līdzdarboties Braila pārvaldē. Cik daudz ieinteresēto pušu vai organizāciju vispār ir konkrētajā valstī, un vai tās būtu ieinteresētas iesaistīties Braila pārvaldes darbā? Kā fokusa grupas var minēt — pašus Braila lietotājus, pedagogus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, Braila materiālu pavairotājus/ražotājus, Braila bibliotēkas, valsts aģentūras vai organizācijas.

Visbeidzot, nākas izvēlēties optimālu struktūru, kas vislabāk atbilst konkrētās nacionālās valsts prasībām un specifikai. Organizācijai būtu jāizstrādā darbības statūti, un, vislabākajā gadījumā, tai jābūt arī oficiāli reģistrētai. Tāpat, var izstrādāt arī noteikumus, kas ļauj skaidrāk iezīmēt praktiskās darbības mērķus un uzdevumus īsākam vai ilgākam laika posmam.

(Turpinājums sekos)