Nodaļa — Dzeja
Šodien atkal man ar dzērvju kāsi
mūžībai viens gads uz nebūtību projām plūst,
un uz manām ilgu acīm
asaras uz spārnu galiem žūst.
Nāks atkal ievu laiks,
un pavasaris labu rītu sacīs.
Nāks atkal gāju putni mājās,
tik mitrums nebūs nožuvis vēl acīs.
Tā katru gadu, dzērvēm aizlidojot
es steidzos jaunu pavasari gaidīt,
un gribas tad aiz prieka raudāt
un caur ievu ziediem smaidīt.
Gunars Gūža