Par prettiesiskumu Rīgas sabiedriskajā transportā
Mārtiņš Neibults-Miebolts
«Invalīdu tiesību aizsardzības centrs» vadītājs,
www.apollo.lv

Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, Tiesībsargam Jurim Jansonam, Rīgas mēram Nilam Ušakovam.

Darām zināmu, ka daudzi cilvēki neapmierināti par to, ka joprojām nav novērsta ļoti rupja kļūda — nelielai daļai Rīgā dzīvojošo cilvēku ar 3. invaliditātes grupu ar roku un kāju amputācijām, onkoloģiskām, sirds, asinsvadu un citiem veselības traucējumiem vecumā no 18 līdz 62 gadiem nav piešķirtas nekādas atlaides Rīgas sabiedriskajā transportā un tiek diskriminēti pēc invaliditātes un vecuma pazīmēm salīdzinājumā ar pārējiem Rīgas iedzīvotājiem, kuriem nav nekādu veselības traucējumu vai ir lielāks gadu skaits ar tieši tādiem pašiem minētiem veselības traucējumiem, bet Rīgas dome (RD) viņiem ir noteikusi 100% atlaides braukšanai Rīgas sabiedriskajā transportā.

Šajā sakarībā jāmin, ka notikusī RD sarakste ar biedrību «Invalīdu tiesību aizsardzības centrs» (ITAC) un valsts institūcijām liecina par to, ka atsevišķas RD amatpersonas nesaprot, ka pašvaldībai bez godprātīgas savu tiesību izmantošanas ir arī pienākumi, kuri jāpilda — jāievēro Satversme, Konvencija Par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Invalīdu tiesību deklarācija, kurai Latvija pievienojās jau 1990. g. 4. maijā un solīja ANO Ģenerālajai Asamblejai uzlabot cilvēku ar invaliditāti stāvokli, nepieļaujot cilvēku ar invaliditāti diskrimināciju pēc invaliditātes, vecuma, mantiskā stāvokļa vai citām pazīmēm.

Turklāt RD nereaģē uz Valsts prezidenta kancelejas 2011. g. 14. oktobra vēstulē minēto:

«Valsts prezidenta kanceleja lūdza Tiesībsarga un Labklājības ministrijas viedokli, kurš apstiprināja, ka Rīgas transporta sistēmā tiek pārkāptas invalīdu tiesības.» Par to tika informēta RD. Vairāk nekā divus gadus nepilda arī RD priekšsēdētāja rezolūciju saistībā ar mūsu priekšlikumu realizāciju.

Saeima, lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti stāvokli un integrāciju sabiedrībā, pieņēma Invaliditātes likumu: «Personām ar I vai II invaliditātes grupu, personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un personai, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, nodrošinot tiesības par valsts budžeta līdzekļiem bez maksas izmantot Latvijas Republikas teritorijā visu veidu sabiedrisko transportu.»

Turpretī RD, pasliktinot Rīgā un citos Latvijas reģionos dzīvojošo bērnu ar ļoti smagiem un smagiem funkcionāliem traucējumiem un citu cilvēku ar ļoti smagu un smagu invaliditāti stāvokli, apgrūtinot un mazinot minēto pakalpojumu pieejamību, 2010. g. 24. augustā, apšaubāmas statistikas iespējamo pierakstījumu dēļ, pieņemti RD saistošie noteikumi Nr. 89 «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā», 6. punktā paredzot ļoti apgrūtinošu, fi ziski traumējošu un diskriminējošu kārtību, citēju: «1. un 2. grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem un personai, kas pavada 1. grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, nelietojot personalizēto viedkarti, ir tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumu 100% apmērā no vienreizējās biļetes cenas, uzrādot transportlīdzekļa vadītājam invalīda apliecību un saņemot vienreizējo bezmaksas biļeti.» Šie cilvēki ir sociāli visneaizsargātākie Latvijas iedzīvotāji!

Tanī pat laikā RS valdes priekšsēdētājs L. Bemhens 2011. g. 13. oktobra vēstulē Nr. KOR-IZEJ-JP/2011/1636 apstiprina, ka «Pirmsskolas vecuma bērniem un policistiem nav noteikts pienākums reģistrēt braucienus, ar pārvadāšanu radušos zaudējumu kompensāciju «Rīgas satiksme» nesaņem ne no valsts, ne pašvaldības budžeta.» Kāpēc tāda netaisnība?

Jāatgādina, ka Invaliditātes likumā nav paredzēts deleģējums pašvaldībām un valsts institūcijām sagatavot normatīvos aktus, kas pasliktina minēto cilvēku ar ļoti smagu un smagu invaliditāti stāvokli.

Jau A. Šķēles vadīto valdību laikā un vēlāk Saeimas deputāti, Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas un citu institūciju pārstāvji vairākās sanāksmēs ar Latvijas Neredzīgo biedrības un vairāku citu Invalīdu biedrību pārstāvjiem pārliecinājās, ka bērniem un citiem cilvēkiem ar ļoti smagiem un smagiem funkcionāliem traucējumiem, ar ļoti smagu un smagu invaliditāti pašiem bez citu palīdzības praktiski nav iespējams kompostrēt biļeti braucošā, strauji vai citādi bremzējošā un pārpildītā transporta līdzeklī, turklāt, bieži gūstot dažādas traumas. Šo minēto iemeslu dēļ daudziem minētajiem cilvēkiem pašiem nav iespējams personalizēto viedkarti autorizēt pie elektroniskās kartes lasītāja, kā arī iegādāties bezmaksas biļeti pie transporta līdzekļa vadītāja. Citos Latvijas reģionos dzīvojošiem cilvēkiem ar ļoti smagu un smagu invaliditāti, kuri izmanto Rīgas transportu, vispār nav pieejams personalizētās viedkartes pakalpojums un iepriekš minēto iemeslu dēļ ir neiespējama, ļoti apgrūtināta arī bezmaksas biļetes iegāde pie transporta līdzekļa vadītāja.

Labklājības ministrija 2010. g. 12. Oktobrī vēstulē Nr. 18-1-05/2702 atbalstīja ITAC viedokli, ka «Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 89 «Par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā» 6. punktā noteikto braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanas kārtība, uzrādot transporta līdzekļa vadītājam invalīda apliecību un saņemot vienreizējo bezmaksas biļeti, personām ar smagu invaliditāti ir apgrūtinoša.» Arī Labklājības ministrijas 2010. g. 29. oktobra vēstulē Nr. 18-1-02/2892 un Tiesībsarga 2010. g. 5. novembra vēstulē Nr. 6-8/842 attiecīgi norādīts uz nepieciešamību noteikt piemērotāku kārtību braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanai un novērst cilvēku ar invaliditāti diskrimināciju.

Patreiz tikai nedaudz situāciju atvieglo Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» valdes priekšsēdētāja L. Bemhena solījums un skaidrojums 2011. g. 13. oktobra vēstulē Nr. KOR-IZEJ-JP/2011/1636 «par personu ar I vai II invaliditātes grupu, personu līdz 18 gadiem ar invaliditāti un personas, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai personu līdz 18 gadiem ar invaliditāti pienākumu Rīgas sabiedriskajā transportā»: «1. Ja persona sabiedriskā transporta kontrolierim varēs uzrādīt personalizēto viedkarti, kurai piesaistīts attiecīgs pasažiera statuss, bet brauciens nebūs autorizēts pie elektroniskās kartes lasītāja, šī persona netiks sodīta, bet kontrolieris palīdzēs autorizēt braucienu; 2. Ja persona sabiedriskā transporta kontrolierim varēs uzrādīt invalīda apliecību, bet nevarēs uzrādīt vienreizējo bezmaksas braukšanas biļeti, šī persona netiks sodīta, bet kontrolieris palīdzēs saņemt vienreizējo bezmaksas biļeti pie transportlīdzekļa vadītāja.»

Lūdzam novērst prettiesiskumu RD noteikumos un Sociālās drošības tīkla stratēģijā u. c. Regulāri jāveic pasažieru plūsmas apsekojumus, izmantojot pēdējo gadu statistikas datus.