Nodaļa — LNB Rēzeknes TO
Tikai kopīgā darbā
Lilija Spale projekta dalībniece Rēzeknē
Pavasaris, pavasaris! Pavasaris iestājies dabā, pavasaris iegulis cilvēku darbībā, dzīvē. Pat veselība it kā kļūst stiprāka, kad putniņi čivina, lidinās. Rēzeknes upes krasti pīļu pilni. Nu, kā tu iedams no «Rimi» nenolauzīsi kādu gabalu no maizes klaipa, lai pē-pē papriecātos. Gribas atskatīties pagātnē, radoši izdzīvot ikdienu un droši vērsties nākotnē...
Mēs jau stāstījām, ka LNB rit nodarbības ESF (Eiropas Sociālais fonds) projektā «Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem». Projekts uzsākts 2009. g. novembrī un turpināsies līdz 2013. g. augustam. Līdz šim laikam Rēzeknē projektā ir iesaistījušies vairāk nekā 100 dalībnieki: cilvēki ar dažādām saslimstībām, īpatnībām, vecumu, bet visiem «klibo» redze.
Neredzīgie un vājredzīgie iepazīst pasauli caur datoru. Šī aktivitāte ļauj dalībniekiem komunicēt ar domubiedriem, veidot rakstus, lasīt tekstus dažādās valodās, jo projekta ietvaros iespējams apmeklēt arī latviešu un svešvalodu apguves nodarbības.
Tas taču ir ļoti patīkami, ka cilvēki ar redzes traucējumiem paši var samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, iepazīties ar laikrakstu jaunumiem, lietot datoru atpūtai un izklaidei. Ēdienu gatavošana, sevis izteikšana dzejā, dziesmās, sportā (pat peldbaseinu apmeklējam), nodarbības floristikā, stilā un imidžā, dekoratīvajā mākslā, aušanā, pītu priekšmetu izgatavošanā no klūgām — tā ir tikai daļa no mūsu ESF projekta aktivitātēm.
Darbodamies projektā, piedalāmies arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Rēzeknes filiālbibliotēkas pasākumos: vēl spilgti atmiņā palikusi dzejas stunda «...jo oktobrim pie rokas ejot, es jūtos tā kā pasakā», Baltā spieķa diena ar filmu prezentēšanu, izstādēm, pašdarbības pasākumu un citām interesantām aktivitātēm, lasām un analizējam, izsakot savas domas par latviešu un ārzemju literatūru.
Mēs nevaram nošķirt bibliotēku no neredzīgo biedrības, tā mums palīdz daudzās lietās. Romānus mēs nevis lasām, bet klausāmies magnetafona kasešu ierakstos un CD. Es šādā veidā esmu izlasījusi (noklausījusies) 233 latviešu un ārzemju rakstnieku darbus. Šāda nodarbe «ekonomē» manu laiku, manu redzi.
Skaistā marta dienā bibliotēkas meitenes mūs aicināja uz muzeja pasākumu «24 stundas latgalīts». Muzeja pedagoģe piedāvāja mums izsekot līdzi latgaļu dzīves ritmam, uzzināt par latgaļu godiem un tradīcijām, sadzīves paradumiem un ierašām. Varējām darboties praktiski arī ikdienas darbos un situāciju izspēlē, minēt mīklas un latgaliešu seno vārdu nozīmi, pat dejojām pirkstiņpolku un lecām īstu latgaliešu polku.
Bezgala emocionāls, radošu ideju un darbu pilns bija Tatjanām veltīts pasākums: stāstījumi, dzejas lasījumi, dziesmas, kulinārijas našķi Tatjanu izpildījumā, konkursi un Leļļu izstāde. 33 lellītes un lelles ieņēma goda vietu, lai demonstrētu savus skaistos tērpus un frizūras. Te bija gan princeses, gan dejotājas, gan skotu kareivis utt. Lelles saposa svētkiem Tatjana Solovjova — tā ir viņas aizraušanās.
Rēzeknes filiālbibliotēkas vadītāja Ināra Zeltiņa saka: «Pateicoties projektam, kurš tiek īstenots neredzīgo biedrībā, bibliotēkā katru dienu ir daudz apmeklētāju. Projekta dalībnieki iegriežas bibliotēkā, lai saņemtu literatūru, dažādas uzziņas, konsultācijas, nokopētu sev vajadzīgos materiālus, izmantotu priekšā lasīšanas pakalpojumus, iepazītos ar izstādi, piedalītos pasākumā vai vienkārši ienāk pastāstīt par savām emocijām, jauniegūtajām zināšanām un prasmēm.
Bibliotēkā periodiski rīkojam projekta dalībnieku radošo darbu izstādes, lai paveikto var aplūkot visi, veicinot vēlmi arī citiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem iesaistīties projektā, tādējādi uzlabojot savu dzīves kvalitāti, paaugstinot savu pašvērtējumu, apgūt daudzveidīgas prasmes.»
Lūk, ko saka par dalību ESF projektā tā dalībnieki:
Tatjana Lebedeva teic: «Tas ir ļoti jauki, ka mēs, cilvēki ar redzes traucējumiem, varam atrast nodarbi savai ikdienai. Esmu apmierināta, ka bija iespēja iesaistīties šajā projektā. Dziedu, darbojos aušanas aktivitātēs. Mūs uz nodarbībām atved no pašas mājas sliekšņa un nogādā atpakaļ».
Marija Olita Strelkova saka: «Apguvu jostu, grāmatzīmju (celaiņu) pīšanu, no klūgām pinu paplātes, grozus, dekorus. Esmu noaudusi sedziņu komplektus, grīdceliņus gan sev, gan meitai, gan mazmeitai pūru loku... Prieks par ziediem, tos saņemot un dāvinot, bet trīskārtīgs prieks, kad vari citus priecēt ar savu ziedu kompozīciju vai floristikas veidojumu. Paldies visiem nodarbību vadītājiem par viņu devumu!»
Genādijs Ančs saka: «Labprāt piedalos projektā. Ko es darītu mājās?! Skatītos griestos... Darbošanās projektā man ir iespēja būt cilvēku sabiedrībā kā līdzvērtīgam. Nodarbības patīk. Liekas, ka esmu jau draugos ar datoru, pinu klūgu grozus, esmu ļoti apmierināts, darbiņi izdodas.»
Valentīna Stolere teic: «Esmu starp sev līdzīgiem cilvēkiem. Esmu apguvusi daudz interesanta priekš sevis, draugiem, radu priekam. Labprāt piedalos pašdarbībā. Ja no vienkāršiem ikdienas produktiem var uzburt gardu ēdienu, tad par to ir prieks gan pašai, gan citiem. Kas to būtu domājis, ka vēl mācīšos angļu valodu.»
Tatjana Solovjova saka: «Dalība ESF projektā man rada pozitīvas emocijas. Esmu ļoti apmierināta ar to. Patīk nodarbības floristikā, dekoratīvajā mākslā, pērles, pērļošana man ļoti patīk».
Irina Karpačova teic: «Sporta aktivitātes iedvesmo, ceļ dzīves tonusu, nodarbībās izmantojam speciālus vingrinājumu komplektus elpošanas sistēmai, muskuļu nostiprināšanai, kaulu un locītavu vingrināšanai. Labprāt apguvu nūjošanu. Pateicos par to, ka ESF projekta ietvaros varu sevi pilnveidot, stiprināt sevi fiziski, līdz ar to arī nenovecot.»
Ātri skrien diena pēc dienas, gads pēc gada. Diemžēl ātri, ļoti ātri paskrien tās 250 stundas, ko varam katrs izmantot projektā. Liekas, ka šis laiks par īsu.
Paldies — par visu, ko spējam ņemt un saņemt:
— par jaukā atmosfērā pavadītām kafi jas pauzēm;
— par iespēju stiprināt veselību rehabilitācijas centrā Jaundubultos.
Esam pie sevis uzņēmuši ciemiņus no citām biedrībām, arī paši braucam pieredzes apmaiņā. Bijām Igaunijā, kur iepazināmies ar Igaunijas Neredzīgo biedrības darbu, apmeklējām Pjuhticas klosteri, projekta ietvaros esam pabijuši arī Liepājā un Rīgā.
Vasaras prieki un darbi nav aiz kalniem: pēc Lieldienām sekos Darba svētki, Mātes diena, Jāņi... Cerams, ka arī vasarā mēs bieži būsim gan svētku dienās, gan dārza darbos, gan mežā ogojot vai sēņojot, gan pie zilajiem Latgales ezeriem.
Mēs — projekta dalībnieki Rēzeknē sajūtam lielu atbalstu un sapratni no projekta koordinatoriem, nodarbību vadītājiem, asistentiem- pavadoņiem, strādājot ar cilvēkiem, kuriem palīdzība un izpratne ļoti vajadzīga.